Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

Rūpīgi izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu, jāsecina, ka ir pamats to pārsūdzēt kasācijas kārtībā, jo tiesa ir nepareizi interpretējusi Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas saistītajiem lietotājiem prasības un nav piemērojusi samērīguma principu ne izvērtējot diferencēto tarifu saistītajiem lietotājiem atbilstību normatīvajiem aktiem, ne arī nosakot, ka tarifi būtu atceļami ar 2011.gada 1.aprīli.

Neskatoties uz iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka daļa spriedumā ietvertās motivācijas ir pamatota un šaubas nerada. Tā, piemēram, ir jāpiekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka AS Latvenergo, nosakot tarifus, nepilda valsts pārvaldes uzdevumu un tās pieņemtais lēmums noteikt tarifus nav uzskatāms par administratīvo aktu. Tāpat ir pamatots tiesas secinājums par atsevišķu tarifu komponenšu apmēra atbilstību metodikai. Proti, tiesai nav radušās šaubas par elektroenerģijas cenas, tīkla pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponenšu apmēru pamatotību. Šaubas tiesai radījusi vienīgi tirdzniecības pakalpojuma komponentes izmaksu pamatotība, kas veido vien 1,6% no kopējā tarifa apjoma. Rodas jautājums, vai ir samērīgi atcelt visus tarifus, ja tiesai neskaidra ir tikai neliela daļa no kopējā tarifu izmaksu pamatojuma?

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Jūnijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazinājās par 2,6%-3,5% atkarībā no patēriņa grupas, tādējādi sasniedzot deviņu gadu zemāko tarifu līmeni, informē AS Latvijas gāze.

Šāds samazinājums ir saistīts ar ilgstoši zemām naftas cenām, jo dabasgāzes tarifi ir piesaistīti naftas produktu cenām.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums jūnijā sasniegs 36%-46% atkarībā no patēriņa apjoma.

Tomēr tirgus liecina, ka naftas produktu cenas pakāpeniski pieaug, tādēļ līdz gada beigām ir sagaidāms neliels tarifu pieaugums.

Jūlijā tiek prognozēts, ka tarifi atgriezīsies maija līmenī, savukārt līdz gada beigām tie varētu pieaugt vēl par 5%-7%. Neskatoties uz to kopumā gada nogalē apkures sezonā tarifi varētu būt par aptuveni 20% zemāki nekā gadu iepriekš.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Pateicoties zemajām naftas cenām dabasgāzes tarifi turpinās samazināties un septembrī sasniegs zemāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, informē AS Latvijas Gāze prognozē.

Dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem samazinājās gan februārī, gan martā un līdz septembrim tie varētu vēl samazināties par 7%-10%. Savukārt mājsaimniecībām jūlijā tarifi varētu samazināties par 7% plīts lietotājiem un 12% apkures lietotājiem.

Dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pakāpeniski samazinās jau kopš 2013. gada, un kopējais samazinājums 2016. gada jūlijā varētu sasniegt 23% plīts lietotājiem un 34% apkures lietotājiem. Savukārt rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi pakāpeniski samazinās kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums septembrī var sasniegt 32%-41% atkarībā no patēriņa grupas. Tas labvēlīgi ietekmē gan ražošanas uzņēmumus, gan siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi nemainās, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā negatīvo valūtu attiecību, tiek prognozēts, ka maijā tarifi nemainīsies, bet jūnijā tie samazināsies par 1,8%-2,5% atkarībā no patēriņa grupas. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz jūnijam ir 10,9%-14,9%.

Latvijas Gāzes eksperti skaidro, ka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenām pasaules biržās. Apkures sezonā, kad dabasgāze Latvijas patērētājiem tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes tarifi ir atkarīgi arī no tā, par kādu cenu daļa uzkrātās dabasgāzes ir nopirkta vasarā, kad to sūknēja krātuvē. AS Latvijas Gāze pakalpojumu tarifi (dabasgāzes pārvade, uzglabāšana, sadale un tirdzniecība) nav mainījušies kopš 2008. gada oktobra, un šajā laikā mainījusies ir vien tirdzniecības cena, kas atbilst dabasgāzes iepirkuma izmaksām.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Martā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazināsies par 3,6%-4,9% atkarībā no patēriņa grupas un mērķa, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā naftas cenas samazināšanos, tiek prognozēts, ka maijā tarifi samazināsies vēl par 1,8%-2,5%. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz maijam ir 10,9%-14,9%.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), skaidro LG.

Tarifu samazinājums ir saistīts ar naftas cenu samazināšanos, savukārt negatīvā eiro un ASV dolāra attiecība neļauj tarifus samazināt vēl vairāk.

Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi automātiski mainās divreiz gadā 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē).

Ja tiesa atcels Latvijas energokompānijas Latvenergo jaunos tarifus, radīsies nopietnas problēmas, otrdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.

Pēc viņa teiktā, atceļot tarifus, Latvenergo meitasuzņēmumam Sadales tīkls radīsies problēmas. «Mēs nonāksim līdz situācijai, ka tas [Sadales tīkla līnijas] sabruks kā vecs kāršu namiņš,» sacīja Lokenbahs, skaidrojot, ka tās vairs nespēs nodrošināt savas funkcijas.

SPRK vadītājs uzsvēra, ka līniju funkcionēšanai nepieciešamas papildu investīcijas.

Tāpat Lokenbahs vērsa uzmanību uz to, ka elektroenerģijas tarifi nav paaugstināti divus gadus. Ja tarifi netiks mainīti tagad, tas neatbildīs Eiropas politikai, netiks ieviests tirgus princips, un netiks atjaunoti pamatlīdzekļi, viņš uzsvēra.

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

Administratīvā apgabaltiesa šodien apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī.

Tiesa šodien atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Santa Kalnmale.

Apstrīdētais SPRK lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Apgabaltiesa spriedumā konstatējusi, ka tarifu diference Starta un Pamata tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz Latvenergo aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies.

Šis ir pirmais precedents, kad ar tiesas spriedumu tiek atcelti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi, - Latvijas Radio šorīt sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Ja šis tiesas lēmums paliks spēkā, tas var veicināt daudzu citu līdzīgu prasību nonākšanu tiesā, uzskata premjers.

Dombrovskis norādīja, ja šāds tiesas lēmums paliks spēkā, tiesas kompetencē ir lemt, vai Latvenergo būtu patērētājiem jāatmaksā nepamatoti iekasētās summas.

Premjers uzsvēra, ka tiesas argumenti, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, esot bijuši vairāk par diferencētajiem tarifiem, nevis to apjomiem, jo skaidrs, ka Latvenergo tarifi nebija paaugstināti ilgu laiku, kamēr dabasgāzes cenas un tarifi tika paaugstināti.

«Ja tiesas spriedums paliks spēkā un «Latvenergo» tarifi būs jāatceļ, uzņēmumam nāksies veidot vienotu tarifu, kas varētu būt pa vidu starp pašreizējo starta un pamata tarifu,» sacīja Dombrovskis.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

No šī gada 1. aprīļa stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales tarifi- to vidējais pieaugums 20,8%

Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Vidējais Sadales tīklu (ST) tarifa piegums, salīdzinot ar šobrīd piemērotajiem tarifiem, veido 20,8 %. Vēl nav zināms obligātās iepirkumu komponentes pieaugums, kas, visticamāk, palielinās elektrības tēriņus vēl vismaz par pāris procentiem. No 1. janvāra spēkā stājās arī PVN pieaugums mājsaimniecībām no 10-22%.

Jaunie ST tarifi paredz ieviest izvēles tarifu plānus, dodot iespējas lietotājam izvēlēties pieslēguma vietai un patēriņa struktūrai piemērotāko tarifu. Kopumā apstiprināti 49 diferencētie tarifi. ST tarifu izmaiņu ietekme uz saistīto lietotāju gala tarifiem būs precīzi zināma, kad uzņēmums Latvenergo iesniegs regulatorā gala tarifu aprēķinu. Tā kā ST tarifi veido aptuveni pusi no gala tarifa iedzīvotājiem un apmēram trešdaļu gala tarifa lielākiem patērētājiem, pašreizējās aplēses liecina, ka ST tarifu izmaiņu dēļ gala tarifi varētu pieaugt par aptuveni 9-10 %. Spēkā esošo ST pakalpojuma tarifu projektu SPRK apstiprināja pirms trijiem gadiem - 2007.gada 19.decembrī.

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem dabasgāzes tarifi kopumā samazinājušies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 4,9%-7,1% atkarībā no patēriņa grupas, informē AS Latvijas Gāze.

Maijā tiek prognozēts samazinājums vēl par 2,5%-3,7%, jo līdz ar ilgstoši zemo naftas cenu turpina samazināties arī dabasgāzes cena.

Tiek prognozēts, ka jūnijā dabasgāzes tarifi būs tādi paši kā maijā.

Dabasgāzes tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 32,3%-41,1% atkarībā no patēriņa apjoma. Tas labvēlīgi ietekmē visus siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

AS Latvijas Gāze prognozē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena 2016. gada aprīlī samazināsies līdz 163,63 EUR/tūkst m3, bet maijā un jūnijā līdz 156,52 eiro/tūkst m3.

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Maijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazināsies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 5,1%-7,6% atkarībā no patēriņa grupas. Tiek prognozēts, ka šādi tarifi saglabāsies līdz pat jūlijam, informē AS Latvijas Gāze.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 34%-43,3% atkarībā no patēriņa apjoma.

AS Latvijas Gāze informē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena no 2016. gada maija būs 149,40 eiro/tūkst m3.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008. gada un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.