Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu neļaut Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair iegādāties aviokompānijas Aer Lingus akcijas, norādot uz bažām, ka darījums radīs negodīgas konkurences apstākļus un kaitēs patērētājiem.

Komisija norāda, ka darījuma rezultātā lidojumu maršrutos, kurus patlaban apkalpo gan Ryanair, gan Aer Lingus, izveidotos monopols. «Komisijas lēmums aizsargā vairāk nekā 11 miljonus Eiropas pasažieru, kas ceļo uz un no Īrijas pilsētām. Ryanair piedāvātais darījums šiem pasažieriem, visticamāk, nozīmētu palielinātas biļešu cenas,» ES konkurences komisāra Hoakina Almunijas sacīto citē Wall Street Journal.

Reaģējot uz EK lēmumu, Ryanair pavēstījusi, ka tas ir politisks un tiks pārsūdzēts. Lidsabiedrība uzsver, ka vēsturisko darījumu izgāzušas Īrijas valdības politiskās intereses.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair noslēgusi vairākus miljonus eiro vērtu līgumu ar Lielbritānijas aviokompāniju Flybe, kura ietvaros tiks veidota jaunas lidsabiedrība Flybe Ireland, lai tādējādi pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) ļaut pārņemt Aer Lingus akciju kontrolpaketi.

Noslēgtā līguma ietvaros Ryanair plāno jaunās aviokompānijas rīcībā nodot atsevišķus lidojumu maršrutus un lidaparātus. Tāpat Ryanair jaunajai lidsabiedrība piešķirs 100 miljonus eiro un nodos 43 lidojumu maršrutus Eiropā, deviņas Airbus A320 lidmašīnas, kā arī pagaidām neatklātu skaitu pilotu, inženieru un administratoru, raksta Irish Independent.

Ryanair piedāvājumu iegādāties Aer Lingus akcijas izvērtē Eiropas Komisija, kas iepriekš norādījusi uz negatīvu ietekmi, kuru uz tirgu var atstāt divu lielāko Īrijas aviokompāniju apvienošanās. Eksperti Flybe un Ryanair vienošanos, kuras ietvaros Ryanair atsakās no vairākiem lidojumu maršrutiem, skaidro, kā Īrijas zemo cenu kompānijas centienus pārliecināt Komisiju, ka monopolstāvoklis neradīsies.

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Latvijas valsts starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un, iespējams, tai būs jākompensē 802 000 eiro zaudējumus, lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, informē lidostu pārstāvošais advokāts advokāts Uģis Zeltiņš.

Viņš gan skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka šķīrējtiesnesis ir pieņēmis šādu nolēmumu, pagaidām tas nav pakļauts Latvijas tiesas kontrolei, un, «cik mums zināms, Ryanair nav prasījis tā izpildi Latvijas tiesās». Tas nozīmējot, ka statuss nav galīgs, jo nav zināms, ko par šo lietu domās Latvijas tiesas, vai tās piekritīs, ka tas ir izpildāms.

Advokāts norādīja, ka Ryanair pārstāvjiem pašiem ir jādodas uz Latvijas tiesām un jāsaka, ka te ir šķīrējtiesas nolēmums un attiecīgi viņi grib redzēt izpildrakstu. Viņš arī uzsvēra, ka par lietas būtību nedrīkst izteikties, jo tā ir konfidenciāla informācija.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Tallinas lidostā šogad aprīlī tika apkalpoti 298 000 pasažieru, un tas bija par 28% vairāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī un visu laiku lielākais pasažieru skaits Tallinas lidostā aprīļa mēnesī, informēja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita pieaugums galvenokārt bija saistīts ar piedāvājuma palielināšanos, lidsabiedrībām ar jauniem maršrutiem un papildu reisiem nodrošinot par 33% vairāk pasažieru vietu nekā pirms gada. Arī skolēnu brīvdienas veicināja pieprasījuma kāpumu.

Aprīlī lidojumus no Tallinas sāka Francijas zemo cenu aviokompānija "Transavia France", taču papildu pasažieru vietas piedāvāja gandrīz visas lidsabiedrības.

Februārī no Tallinas tika veikti regulāri lidojumi uz 35 galamērķiem.

Vislielākā tirgus daļā bija Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ar 22% un Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ar 20%.

Čārterlidojumi galvenokārt tika veikti uz Turciju, Bulgāriju, Ēģipti un Kanāriju salām.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) neprognozē, ka no lidostas Rīga varētu aiziet Īrijas aviokompānija Ryanair, kuras līgums par darbību Rīgas lidostā beidzas nākammēnes.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ministrs, Ryanair uzsākusi biļešu tirdzniecību arī pēc līguma darbības beigām, proti, vasaras sezonai, kas apliecinot, ka kompānija neplāno pārtraukt darbību Rīgā.

Arī lidostas vadītājs Andris Liepiņš esot Matīsam apliecinājis, ka tuvākajā laikā problēmas saistībā ar Ryanair darbību nesaskata.

Kā ziņots, Ryanair janvārī svinīgi sagaidīja lidsabiedrības astoņmiljono pasažieri savos maršrutos uz un no Rīgas. Lai arī skaidrības par Ryanair nākotni lidostā Rīga vēl nav, lidsabiedrības pārstāvji paziņoja, ka plāno palielināt pārvadāto pasažieru skaitu līdz 885 000 klientu jeb 15%. Tāpat plānots uzturēt lidostā un reģionā 885 darbavietas. Ryanair lidojumu saraksts 2015.gada vasarai jau ir pieejams mājaslapā, kur klienti var izvēlēties kādu no 13 interesantiem maršrutiem un kopumā 55 reisus nedēļā.

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Starptautiskā lidosta Rīga nevar subsidēt Īrijas zemo cenu aviokompāniju Ryanair, kurai 31.martā beidzas līgums ar lidostu, uz citu lidsabiedrību rēķina, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

«Lidostai ir nepieciešamas zemo cenu aviokompānijas – viņas atved būtisku pasažieru skaitu. Tajā pašā laikā mēs nevaram subsidēt vienu aviokompāniju uz citu lidsabiedrību rēķina. Mēs Ryanair esam ļoti skaidri pateikuši, ka nekādu citu modeli, kas atšķirotos no, piemēram, [Ungārijas zemo cenu aviokompānijas] Wizz Air nosacījumiem, mēs nepiedāvāsim. No ekonomiskā viedokļa Ryanair ir vairāki ļoti piepildīti maršruti, kuros pārtraukt lidojumus būtu vienkārši neracionāli. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Ryanair uzvedība ne vienmēr ir prognozējama. Tādēļ es esmu piesardzīgi optimistisks par to, ka mēs ar viņiem varēsim vienoties,» klāstīja Liepiņš.

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, kas šā gada ziemas sezonā pamatīgi apcirpa lidojumus no Tallinas lidostas, pavasarī atjaunos lidojumus no Igaunijas galvaspilsētas uz sešiem galamērķiem, raksta reisiuudised.ee.

Martā tiks atjaunoti lidojumi no Tallinas uz Dublinu, Diseldorfu, Žironu, Londonu, Mančestru un Stokholmu. Līdz marta beigām tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi arī ziemas sezonas lidojumu maršrutos ar galamērķiem Londonā, Oslo un Milānā.

Ryanair lidojumi no Tallinas lidostas uz Barselonu, Brēmeni, Dublinu, Diseldorfu, Stokholmu, Mančestru un Frankfurti tika pārtraukti šā gada oktobra beigās un novembra sākumā. Pēc lidojumu skaita samazināšanas izskanēja ziņas, ka Ryanair lēmums iedragājis Tallinas lidostas paplašināšanās plānus līdz 2013. gada beigām pabeigt jauno lidostas termināli, kas paredzēts zemo cenu lidsabiedrībām. «Šis plāns acīmredzot tiks atlikts,» pagājušā gada rudenī pauda Tallinas lidostas pārstāvis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Ekonomikas profesors Klaudio Piga (Claudio Piga) izpētījis Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair biļešu cenu politiku un atklājis, kurā brīdī vislabāk iegādāties biļetes ceļojumam, vēsta britu mediji.

Piga norāda, ka savā pētījumā atklājis - cilvēki, kuri iegādājas biļetes lidojumiem ar Ryanair vismaz septiņas nedēļas iepriekš, par tām samaksās vairāk. Tajā pat laikā viņš arī norāda, ka dažas dienas pirms lidojuma Ryanair biļešu cenas palielina par 50 līdz 75 procentiem, tādējādi Ryanair gadījumā, pēc viņa teiktā, «pēdējā mirkļa» prakse nebūs labākā.

Pēc profesora secinājumiem, Ryanair biļešu tirdzniecības politikai ir U veida profils, un vislabākais laiks, kad iegādāties biļetes Ryanair lidojumam, ir 10 dienas pirms izlidošanas.

Profesors Piga arī novērojis, ka Ryanair palielina biļetes cenu par 3% ikreiz, kad konkrētajā lidojumā pārdota viena sēdvieta.

Ar Aināru Šleseru (Vienoti Latvijai) parasti ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Respektīvi, pirms vēlēšanām viņa reitingi vienmēr ir zemi, bet tad ar masīvas reklāmas kampaņas palīdzību savu tomēr izdodas sasniegt. Tomēr viss reiz beidzas, un pēdējās Saeimas vēlēšanās Šlesers cieta sakāvi un aizgāja no politikas. Tagad viņš ir atpakaļ, jūtas pārliecināts par savu ievēlēšanu nākamajā parlamentā un liek saprast, ka varētu būt tā zelta kārts, kura valdībā beidzot ļaus iekļūt Saskaņas centram, vēsta žurnāls Sestdiena.

Fragments no intervijas:

Nesen atklātībā parādījās jūsu sarakste ar aviokompāniju Ryanair, no kuras izriet, ka tieši jūs viņiem piedāvājāt līgumā iekļaut valstij it kā neizdevīgos punktus. Tā ir?

2004.gadā lidostas Rīga apgrozījums bija 700 000 pasažieru. Kopš 1992.gada 12 gadu laikā pieaugums bija tikai apmēram pieci procenti - no 300 000 pasažieru līdz 700 000, un tā ir stagnācija, jo padomju laikos šī lidosta apkalpoja divus miljonus. Ja lidosta ar pasažieriem ir piepildīta tikai par trešdaļu, tad arī izmaksas ir trīs reizes lielākas. Vienkārši tiek apkalpots pārāk maz cilvēku. Tāpēc bija jāpieņem lēmums - turpināt stagnāciju un nodrošināt aviosabiedrības SAS monopoltiesības pārvadāt pasažierus caur Kopenhāgenu un Stokholmu vai situāciju mainīt. Es izvēlējos otro variantu un devos pie dažādām Eiropas aviokompānijām , piemēram, Easy Jet un Ryanair, un aicināju viņus sākt lidojumus no Rīgas. Taču saņemtās atbildes bija nepatīkamas. Kompānijas teica, ka tām iet ļoti labi, daudzi desmiti lidostu stāv rindā un Rīga labākajā gadījumā var tajā ieņemt pēdējo vietu. Taču es viņus pārliecināju atbraukt uz šejieni, un tā rezultātā ilgā laika posmā nonācām līdz situācijai, ka Ryanair pateica: mēs esam gatavi lidot. Tomēr viņu piedāvājums bija tāds pats, kāds tas ir visām citām lidostām. Un mums bija izvēle - akceptēt vai neakceptēt, sēdēt zem SAS monopola un liegt mūsu cilvēkiem ceļot vai piesaistīt Ryanair. Es, protams, sapratu, ka, akceptējot apjoma atlaides un dodot īpašus nosacījumus, var rasties problēmas, jo ieņēmumi lidostai samazināsies. Taču ideja bija palielināt neaviācijas ieņēmumus, panākt, lai lidostā būtu vairāk naudas. Un 2005.gadā pasažieru pieaugums bija 80 procenti. Ja mēs skatāmies statistiku - piecu gadu laikā lidosta pietuvojās pieciem miljoniem pasažieru. Pateicoties Ryanair ienākšanai, Latvijas ekonomika caur tūrismu un biznesu ir ieguvusi miljardus. Kā arī Latvijas iedzīvotāji ieguva iespēju ceļot, kas, iespējams, cenu dēļ nebija iespējams. Tās samazinājās no 1000 eiro līdz pārdesmit eiro.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair apstrīdējusi pilotu aptaujas rezultātus, kuros paustas bažas par zemajiem drošības standartiem, nosaucot tos par safabricētiem, bet kompānijas vadītājs Maikls O’Līrijs to nodēvējis par joku.

Organizācija Ryanair Pilot Group veikusi lidsabiedrības pilotu aptauju, kurā esot noskaidrots, ka lielākajai daļai aviokompānijas gaisa kuģu vadītāju neesot pārliecības par Ryanair drošības standartiem un tie vēlas, lai gaisa satiksmes regulatori veiktu pārbaudes. Piloti atklājuši, ka Ryanair regulāri lidojusi ar minimālu degvielas daudzumu, bet no kabīnēm pazuduši sarunu ieraksti, kuros bijušas norādes uz dažādiem negadījumiem.

Pilotu grupas vadītājs Everts van Cvolts sarunā ar CNBC skaidrojis, ka Ryanair piloti negribīgi atklāj drošības problēmas lidsabiedrībā. «Nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka šie piloti ir mazāk profesionāli nekā citās lidsabiedrībās strādājošie. Tomēr Ryanair iekšienē valdošā kārtība ir novedusi līdz šādai situācijai. Mēs regulatorus aicināsim to izskatīt ļoti nopietni,» klāstījis E. van Cvolts.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair iecerējusi mainīt savu komunikācijas kultūru, atzīstot, ka tās reputācija ir cietusi pēc vairākiem skandāliem, kas bijuši saistīti ar sliktu izturēšanos pret pasažieriem.

Aizvadītajā nedēļā Lielbritānijas patērētāju žurnāla Which? veiktajā aptaujā tika secināts, ka briti Ryanair uzskata par sliktāko 100 lielākajām valsts tirgū strādājošajām kompānijām, vēsta Reuters. Aptauja tādējādi liecina par negatīvo tēlu, kas Ryanari izveidojies sabiedrībā.

Atzīstot eksistējošās problēmas, Ryanair solījusi, ka turpmāk būs iecietīgāka pret bagāžu, kas pārsniedz noteiktu svaru un revidēs savus komunikācijas paradumus ar sabiedrību. Ryanair izpilddirektors Maikls O’ Līrijs norādīja, ka aicinās darbiniekus būt iecietīgākiem. «Ja soma pārsniedz noteiktu izmēru par vienu milimetru, samierinies ar to. Mēs necenšamies karot ar pasažieriem par vienu milimetru,» sacīja O’ Līrijs.

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Šā gada februārī Tallinas lidosta apkalpojusi par 3,9% pasažieriem vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Šis ir pirmais apkalpoto pasažieru skaita kāpumus Tallinas lidostā pēdējo 15 mēnešu laikā, ziņo ERR.

Kopumā 2014. gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, Tallinas lidostā pasažieru skaits ir audzis par 0,3%, pārsniedzot 233 tūkstošus. Februārī Igaunijas galvaspilsētas lidostu izmantoja 113 pasažieri.

2013. gadā Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air tirgus daļa Tallinas lidostā ievērojami kritās – no 40% līdz 28%. Tomēr Estonian Air izdevies saglabāt līderpozīcijas.

Šogad Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov) paredz apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu 7% - 12& apmērā.

Sešas aviosabiedrības, ko cerējusi piesaistīt Tallinas lidosta, pārtraukušas sarunas Estonian Air problēmu dēļ, citējot Tallinas lidostas valdes locekļa Ērika Sakova (Erik Sakkov) pausto laikraksta Postimees, ziņo BBN.

«Nenosaucot konkrētus vārdus, varu minēt, ka problēmas ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju neveicina jaunu lidsabiedrību piesaistīšanu Tallinas lidostai – sešas aviokompānijas, ko plānojām piesaistīt Tallinai, pārtraukušas sarunas, jo iepriekš tās bija cerējušas savienot savus maršrutus ar Estonian Air gaisa satiksmes tīklu,» pauda Ē. Sakovs.

Viņš norādīja arī uz citu Igaunijā pastāvošu mītu, ka lidsabiedrības varētu ienākt Tallinas lidostā gadījumā, ja tā pazeminātu nodevu, ko lidostai maksā aviopārvadātāji. Patiesībā Tallinas lidosta jau iekasējot vienu no reģionā zemākajām maksām, norādīja lidostas valdes loceklis. Tallinas lidostas nodeva varētu ietekmēt vien 2% no kopējām aviokompāniju izmaksām, lai tās veiktu pasažieru pārvadājumus no Igaunijas galvaspilsētas, jo aptuveni trešdaļu izmaksu lidsabiedrībām veido tādas finanšu izmaksas kā līzings, vēl vidēji 30% ir degvielas izmaksas, 30% - personāla izmaksas, vien aptuveni 4% - lidostas nodevas.