Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus pirmajai ēkai šogad janvārī sāktajam dzīvojamo namu kompleksam "Kaivas kvartāls", informē uzņēmumā.

Namu kompleksa būvniecībā plānotās investīcijas uzņēmums neizpauž.

"Kaivas kvartālu", kas atrodas Rīgas Dreiliņos, robežojoties ar Mežciemu, veidos piecas sešstāvu ēkas, kopumā iegādei piedāvājot 360 dzīvokļu. Paredzēts, ka pirmā no kompleksa ēkām ekspluatācijā tiks nodota nākamā gada vasarā.

Kompleksā būs gan divu un trīs, gan četru istabu komforta klases dzīvokļi, kuru platība būs no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem.

"Atzīmējot spāru svētkus, esam soli tuvāk projekta realizācijai, iezīmējot nākamo projekta attīstības posmu. Šajā projektā liela daļa dzīvokļu plānojumu ir iepriekš pārbaudīti un ieguvuši atzinību no citiem līdzīgi realizētiem projektiem, tāpēc paredzam, ka interese par dzīvokļiem arvien pieaugs. Kaivas kvartāls ir īpašs ar to, ka Rīgas Dreiliņi un tā tuvējā apkaime, kā arī robeža ar Ropažu novadu, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību. Blakus esošais tirdzniecības centrs SĀGA un IKEA veikals atvieglo iepirkšanos, savukārt tuvējā apkārtne ir piemērota aktīvai atpūtai. Tieši tāpēc iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā piemērotu nekustamā īpašuma iegādei un dzīvošanai. Turklāt esošā un topošā infrastruktūra ērti un ātri nodrošina iespēju nokļūt ārpus Rīgas, kas lielai daļai iedzīvotāju kļūst arvien svarīgāk. Līdz ar celtniecības darbu pabeigšanu, saskaņā ar pilsētas norādījumiem un saņemtajiem tehniskajiem noteikumiem, tiks pārcelta un labiekārtota sabiedriskā transporta pieturvieta, kas atradīsies tieši pie mūsu ēku kompleksa," komentē SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT Celtniecība pērn strādāja ar 6,567 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,2% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 402 829 eiro jeb gandrīz astoņas reizes lielāki nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn sākti 4.kārtas būvdarbi dzīvojamo māju projektā Biķernieku ielā 16A un 2.kārtas būvdarbi projektā Pupuķu ielā 7.

Papildus uzsāktajiem projektiem tika turpināti darbi dzīvojamo māju projektā Ķīpsalas ielā 49. Savukārt Pupuķu ielā 9 un 11 tika pabeigti būvniecības darbi un ēkas nodotas ekspluatācijā.

Šogad uzņēmums plāno turpināt būvniecību projektos Biķernieku ielā 16A un pabeigt projektus Pupuķu ielā 7, Ķīpsalas ielā 49, Hospitāļu ielā 39 un Stendes ielā 5.

Papildus šogad ir plānots sākt vēl četrus jaunus dzīvojamo māju projektus Rīgā - Ķīpsalas ielā 41, Eiženijas ielā 17, Žagatu ielā 5 un pēdējo kārtu Pupuķu ielā 5.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība uzsācis trešās ēkas būvniecību daudzdzīvokļu māju kompleksā Priedes, Pupuķu ielā, Rīgā. Projekta ietvaros kopā paredzēta četru ēku būvniecība, no kurām pirmās divas jau ir nodotas ekspluatācijā, bet ceturtās ēkas būvniecību plānots uzsākt nākamā gada pavasarī.

Investīciju apjoms pirmajā un otrajā mājā ir aptuveni 8 miljoni eiro. Trešās mājas investīciju apjomu šobrīd attīstītājs nekomentē.

Izvērtējot iepriekšējos gadus, SIA YIT Celtniecība esot novērojusi šādas nekustamā īpašuma tendences:

- Ja līdz šim dzīvokļu iegādei noteicošais bija vieta, tad šobrīd šī tendence ir mainījusies, un par prioritāti ir kļuvusi īpašuma cena. Klientiem ir izveidojusies arī psiholoģiskā robeža, pēc kuras tie vairs nevēlas izskatīt piedāvājumu. Šī robeža ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Tādēļ projektā Priedes neviens dzīvoklis šo summu nepārsniedzot.

Nekustamo īpašumu attīstītājs YIT Celtniecība ir nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu ēku dzīvojamo māju kompleksā Priedes Rīgā, Pupuķu ielā 7.

Ēka dzīvošanai būs gatava šā gada vēlā rudenī.

Daudzdzīvokļu kompleksa Priedes jaunajā mājā piecos stāvos ir 40 dzīvokļi, kuru platība ir no 49 līdz 65 m2. Dzīvokļos tiks nodrošināta arī pilna iekšējā apdare, un par atsevišķu cenu var tikt iekārtota arī virtuves iekārta.

Savukārt, visā kompleksā, kuru kopā veidos četras ēkas, iedzīvotājiem tiek piedāvāti 160 mājokļi.

Pirmo divu kompleksa ēku būvniecība tika noslēgta 2016. gada sākumā, un tajās patlaban esot apdzīvoti teju visi dzīvokļi. Tikmēr projekta ceturtajā ēkā, kas vēl ir būvniecības stadijā, rezervēti un pārdoti aptuveni 30% dzīvokļu. To plānots pabeigt līdz nākamā gada sākumam.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, ieguldot vairāk nekā 3,5 miljonus eiro lielas investīcijas, nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu Domino Šampētera rajonā, Stendes ielā.

Jaunbūvētajā namā ir 51 vienas līdz četru istabu dzīvoklis ar dzīvojamo platību no 37 līdz 112 m2. Jaunie dzīvokļi tiek tirgoti ar pilnu iekšējo apdari.

YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē norāda, ka «šobrīd tā ir vienīgā tikko pabeigtā jaunbūve Šampētera dzīvojamo māju rajonā».

Projektā nodrošināta automašīnu novietošana pazemes un virszemes autostāvvietās, kā arī pieejamas noliktavu telpas nama pagrabstāvā.

Dzīvokļu cenas projektā ir, sākot no 1350 eiro kvadrātmetrā.

SIA YIT Celtniecība ir Somijas korporācijas meitas uzņēmums Latvijā, kas nodrošina nekustamo īpašumu attīstīšanu un celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

Būvuzņēmumi Lemminkäinen Corporation (Lemminkäinen) un YIT Corporation (YIT) šorīt paziņojuši par apvienošanos.

Apvienotais uzņēmums darbosies Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā mājokļu celtniecībā un attīstībā, biznesa, ražošanas, sabiedrisko ēku celtniecībā un attīstībā, infrastruktūras celtniecībā un citās jomās.

Saskaņā ar plāniem apvienošanās radīs finansiāli spēcīgu kompāniju pilsētattīstības jomā. Jomas, kurās darbojas uzņēmumi, papildinās viena otru, mazinot ekonomisko ciklu ietekmi.

Provizoriskie apvienotās kompānijas kombinētie gada ieņēmumi būs aptuveni 3,4 miljardi eiro, bet peļņa - 85 miljoni eiro. Apvienotā kompānija nodarbinās 10 tūkstošus cilvēku un darbosies 11 valstīs.

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu Midtown Apartments Rīgas vēsturiskajā centrā, Hospitāļu ielā.

Ieguldītās investīcijas jaunbūvētajā namā ir vairāk kā 5,5 miljoni eiro.

Projekts Midtown Apartments ir viens no uzņēmuma biznesa klases projektiem. Šobrīd notiek dzīvokļu pārdošana.

YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē norāda: «Nekustamā īpašuma tirgū vērojams pieprasījums pēc kvalitatīviem, vidēja izmēra dzīvokļiem jaunajos projektos pilsētas vēsturiskajā centrā. Kā rāda pieredze, šādi projekti ir ļoti pieprasīti nerezidentu vidū, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas ES, gan veiktu ilgtermiņa investīcijas, izīrējot dzīvokļus īres tirgū.»

Midtown Apartments ir sešu stāvu daudzdzīvokļu nams ar 67 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem ar platību no 35 līdz 100 m2. Jaunuzceltie dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Dzīvokļu cenas Midtown Apartments projektā ir, sākot no 1 800 eiro/m2.

Jaunu mājokļu tapšanas apjomi krietni atpaliek no kaimiņvalstīm; lielākais konkurents – vecā dzīvojamā fonda piedāvājums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nevarētu apgalvot, ka mājokļu tirgus pašlaik piedzīvotu savus ziedu laikus, tomēr dažiem būvniecības uzņēmumiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšana ir nozīmīga biznesa daļa vai pat kļuvusi par pamatbiznesu. Pašlaik mājokļu būvniecība un realizācija SIA Merks apgrozījumā veido aptuveni 20%. 2012. gadā SIA YIT Celtniecība pašu projekti nodrošināja aptuveni 30% apgrozījuma, parējos 70% – būvdarbi dažādiem pasūtītājiem; tagad šī proporcija ir pretēja. NCC grupas uzņēmumi (NCC Housing un NCC Konstrukcija) šobrīd fokusējas tikai uz savu nekustamā īpašuma projektu īstenošanu. «Tas ir uzņēmumu grupas stratēģisks lēmums ieturēt pauzi. Kā skandināvu tipa uzņēmums pašreizējā tirgus situācijā neesam pārāk konkurētspējīgi. Uzņemamies pilnu atbildību visu garantijas laiku, neesam gatavi nonākt maksātnespējā. Tāpēc koncentrējamies paši uz savu ražošanu,» skaidro uzņēmumu vadītājs Mareks Kļaviņš.

Ierobežotā piedāvājuma dēļ dzīvokļu tirgū ir spiediens uz cenu. Pašlaik starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk uzbūvēto jaunu mājokļu, turklāt tie ir lētāki, nekā kaimiņos.

Latvijā šogad varētu tikt pabeigti 1900 jauni dzīvokļi, Lietuvā – 3600, bet Igaunijā uzbūvēti 2000 mājokļi, šādi dati ir YIT Celtniecība rīcībā. 2015.gadā līderos bija Lietuva ar 3600 jauniem dzīvokļiem, Latvijā un Igaunijā uzbūvēto mājokļu skaits bijis līdzīgs – attiecīgi 1900 un 1800. Paskatoties vēl senākā pagātnē, krasi atšķirīga aina bija novērojama 2014.gadā, kad mūsu valstī tapuši vien 800 jauni dzīvokļi, kamēr Igaunijā 1100, bet Lietuvā – krietni vairāk – 2900.

Latvijas mājokļu tirgus atpaliek arī cenu ziņā. Pie mums nosacīti ekonomiskās klases dzīvokļi maksā vidēji 1300 eiro/m2, vidējās klases objekti – 1600 eiro/m2, bet t.s. biznesa klases mājokļi maksā, sākot no 1800 eiro/m2. Savukārt Lietuvā dažāda līmeņa dzīvokļu cenas bijušas attiecīgi 1400, 1800 un 2200 eiro par kvadrātmetru, bet Igaunijā lētākie jaunie dzīvokļi bijuši pieejami par 1500 eiro/m2, vidēja līmeņa – par 1800/m2, bet biznesa klases mājokļi – par 2400 eiro un vairāk par vienu kvadrātmetru.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība ir uzsācis dzīvojamo māju kompleksa Riverstone Residence būvniecību Ķīpsalā. Šo ēku būvniecība papildinās nekustamo īpašumu tirgu Rīgā ar jauniem biznesa klases, energoefektīviem dzīvokļiem, teikts paziņojums medijiem.

Dzīvojamo māju kompleksu veidos sešas ēkas, no tām pirmā ekspluatācijā tiks nodota jau šī gada rudenī. Projekta vērtība ir ap 10 miljoniem eiro.

Dzīvojamo māju kompleksa Riverstone Residence projekts ietver sešu ēku būvniecību Ķīpsalā. Patlaban YIT Celtniecība turpina darbu pie pirmās ēkas būvniecības, kas tika uzsākta 2015.gada rudenī, un maija beigās tika nosvinēti šīs ēkas spāru svētki, tādējādi atzīmējot noslēgumu vienam no svarīgākajiem ēkas būvniecības attīstības posmiem – ir uzbūvēts ēkas karkass un uzslietas spāres. Plānots, ka viss Riverstone Residence dzīvojamo māju komplekss tiks pabeigts 2018.gada nogalē.

Jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) padomi veido visi tās dalībnieki, kas ir vieni no vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, informē alianse.

«Dalībnieku un padomes sastāvs norāda uz alianses ilgtermiņa mērķiem, lai pilnveidotu nekustamo īpašumu jomu Latvijā. Nekustamo īpašumu nozare Latvijā strauji attīstās, un tā spēlē pietiekami nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā. Alianses izveide ir solis nozares pilnveidošanā, spēcīga dialoga ar valsts pārvaldi un pašvaldībām veidošanā, kā arī jaunu nozares standartu veidošanā,» komentē NNĪAA vadītājs Guntars Grīnvalds.

Par padomes locekļiem kļuvuši Sanda Meinarte (SIA Alfa Construction valdes locekle), Denis Kim (SIA Dekarta Property valdes priekšsēdētājs), Ralfs Jansons (SIA Domuss valdes priekšsēdētājs), Oskars Ozoliņš (SIA Merks valdes priekšsēdētājs), Pēteris Antonovs (AS MCITY Holdings valdes loceklis), Mareks Kļaviņš (SIA NCC Housing valdes loceklis), Ivars Rudzītis (SIA Ordo Group valdes priekšsēdētājs), Ieva Valtere (SIA Pillar Management valdes locekle), Oļegs Alainis (AS Tower Construction Management valdes loceklis) un Andris Božē (SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs).

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, ieguldot 5 miljonu eiro, nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu kompleksā Biķerziedi Teikā, Biķernieku ielā 16, informē uzņēmumā.

Šis ir jau piektais daudzdzīvokļu nams jaunattīstītajā Biķerziedu kvartālā, un līdz šim kompleksā Biķerziedi kopumā investēti vairāk nekā 10 miljoni eiro. Plānots, ka projekta pēdējās kārtas būvniecība tiks uzsākta 2016. gada pavasarī, un tās laikā tiks uzbūvēts sestais daudzdzīvokļu dzīvojamais nams kopā ar nelielu tirdzniecības centru.

Jaunajā Biķerziedi piecstāvu ēkā ir 65 divu līdz četru istabu dzīvokļi ar platību no 46 līdz 88 m2, kā arī katram dzīvoklim ir balkons. Dzīvokļu cenas jaunajā namā ir, sākot no 1489 eiro/m2.

Biķerziedi jaunajā daudzdzīvokļu namā šobrīd ir pārdoti vai rezervēti jau gandrīz 50% dzīvokļu. Kopumā vērtējot pircēju interesi par jaunu mājokļu iegādi, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē norāda: «Pēc tam, kad pavasarī tika atcelta ideja par tā saucamā nolikto atslēgu principa ieviešanu kā obligātu, kredītu pieejamība uzlabojās, banku piedāvājumi kļuva draudzīgāki un pircēji daudz drošāk sāka apsvērt lēmumu par labu jauna mājokļa iegādei. Ņemot vērā šī brīža situāciju nekustamo īpašumu tirgū, kad īpašuma cenas joprojām ir pietiekoši zemas Rīgā, ja salīdzina ar līdzīgiem īpašumiem Tallinā un Viļņā, ir pamats uzskatīt, ka tuvākajā laikā mēs cenu ziņā panāksim kaimiņus, tāpēc ieguldījums sava dzīvokļa iegādē šobrīd ir ļoti izdevīgs».

Plānots, ka daudzdzīvokļu kompleksa «Biķerziedi» sestā un noslēdzošā ēka tiks nodota ekspluatācijā 2018. gada nogalē un dzīvošanai tā būs pieejama 2019. gada sākumā. Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT Celtniecība» informē, ka sestajā mājā tiks izveidots arī tirdzniecības centrs.

Dzīvojamo namu komplekss «Biķerziedi» atrodas Teikā, Biķernieku ielā, sestajai mājai tiek svinēti spāru svētki.

Projektu noslēdzošajā piecstāvu ēkā kopumā būs 90 dzīvokļi - no vienas līdz četru istabu dzīvokļiem, platībā no 37 līdz 88 kvadrātmetriem, katram no tiem ir balkons, dzīvokļi tiek tirgoti ar pilnu iekšējo apdari.

«YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājs Andris Božē informē, ka jaunajā ēkā būs pieejams arī tirdzniecības centrs vietējiem iedzīvotājiem, kur, neizejot no kompleksa «Biķerziedi», varēs iegādāties visu sadzīvei nepieciešamo.

Sīkāku informāciju par to, kas nodrošinās tirdzniecību, gan viņš nesniedz. «Mēs esam pārdevuši tirdzniecības telpas jaunajam īpašniekam un tā komercdarbības plānus šobrīd nevaram komentēt,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

Pērn veiktie grozījumi imigrācijas likumā un neskaidrības ap tā saukto nolikto atslēgu principu pamatīgi iedragājušas nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Darījumu summa jauno dzīvokļu sektorā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā kritusies teju par pusi. Par piekto daļu samazinājies darījumu skaits sērijveida dzīvokļu sektorā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pakāpeniski arvien lielāku iespaidu tas atstāj arī uz cenu. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā norādīts, ka jauno dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena jau trešo ceturksni pēc kārtas samazinās. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, kad cenas sasniedza pēckrīzes maksimumu, maksa par vienu kvadrātmetru ir kritusies par aptuveni 7%.

«Nenāk iekšā investīcijas, mēs nevar uzsākt jaunus projektus. Esam samazinājuši darbinieku skaitu un nedodam darbu apakšuzņēmējiem,» Dienai atklāj kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. YIT patlaban cenšas izpārdot jau gatavos projektus. Vairāku projektu būvniecības uzsākšana ir apturēta. Piemēram, bija plāns sākt celt 120 dzīvokļu ēku Tērbatas ielā. Tika izstrādāts tehniskais projekts, iegūta būvatļauja, tomēr uzņēmuma vadība nolēma projektu neuzsākt.

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.