Vācijas kapitāla SIA Hydraulik Bauteile Baltic apsteidz savu dibinātāju un gatavojas celt ražotni, lai elastīgāk reaģētu uz tirgus pieprasījumu.

SIA Hydraulik Bauteile Baltic ir Vācijas uzņēmuma Hydraulik Bauteile GmbH saistītais uzņēmums, kas Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā. Mērķis bija piegādāt hidrauliskās detaļas ilggadējam sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Iegūstot plašāku noieta tirgu, tika nolemts vairumtirdzniecību papildināt ar mazumtirdzniecību un montāžu. 2012. gadā tika iecerēta jauna ražošanas ēkas būvniecība, tomēr dažādu apstākļu dēļ būvniecību sāks šoruden. Šobrīd uzņēmums gaida būvatļauju jaunās ražotnes celtniecībai Ventspilī.

Pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients jo- projām ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā iegādāta prese, lai savienojumu montāžu veiktu paši, stāsta Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. «Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum,» norāda A. Grieze.

Hidraulisko savienojumu ražošanas un tirdzniecības SIA Hydraulic Bauteile Baltic jaunās ražotnes būvniecība Ventspilī tuvojas noslēgumam.

22.oktobrī Ventspilī svin topošās rūpnīcas spāru svētkus. Objekts būve notiek no Ventspils brīvostas pārvaldes nomātā zemesgabalā Ventspilī, Rūpniecības ielā. Rūpnīca paredzēta hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanai.

DB rakstīja, ka pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā uzņēmums iegādājās presi, lai savienojumu montāžu veiktu paši, iepriekš DB informēja Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum.

Metālapstrādes uzņēmums "Zieglera Mašīnbūve" vienojies ar Swedbank par ieguldījumiem jaunu ražošanas iekārtu un tehniskā atbalsta telpu iegādē.

Par nepilniem 800 tūkstošiem eiro iegādāta jaudīgāka lāzergriešanas iekārta metāla loksnēm, kā arī pusautomātiska metināšanas iekārta - robots. Savukārt par 612 tūkstošiem eiro iegādātas ražoto produktu apkopju un servisa telpas Dānijā.

""Zieglera Mašīnbūve" ir uzņēmums, kas specializējas ļoti plaša klāsta produktu ražošanā. Atsevišķas sagataves nepieciešams veidot no biezākiem metāliem, kur lieti noderēs jaudīgāka metālu sagriešanas iekārta. Savukārt izaicinājumi darba tirgū nav gājuši secen arī "Zieglera Mašīnbūvei" – atrast kvalificētus metinātājus paliek aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmums nolēmis ieguldīt tādās metināšanas iekārtās, kas ļauj amortizēt darba spēka trūkumu ar daļēji automatizētiem mehānismiem. Bez tam uzņēmums prognozē, ka, klimata pārmaiņu ietekmē, tuvāko gadu laikā sagaidāma lielāka lauksaimniecības sektora intensitāte Eiropas Ziemeļos, tāpēc jau savlaicīgi vēlas stiprināt savas pozīcijas Skandināvijas tirgū, izveidojot savu produktu pārdošanas atbalsta punktu," uzsver uzņēmuma vadītāja Olga Krušinska.

Lielāko nodokļu maksātājs un nozares Transports un uzglabāšana nodokļu maksātāju līderis Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā 2012.gadā ir bijusi SIA Ventspils nafta termināls.

Ventspils ostas uzņēmums pilsētas budžetu papildinājis par vairāk nekā 729 tūkstošiem latu, liecina pilsētas domes apkopotie dati.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksāto nodokļu summu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.

Ventspils pilsētas dome lielāko nodokļu maksātājus 29.maijā apbalvoja deviņās nominācijās. Katras nominācijas uzvarētājs tradicionāli saņem Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu un mākslinieces Martas Krastas izgatavoto balvu.

Otrajā vietā nomaksāto nodokļu ziņā ir SIA Ostas celtnieks, pārstāv būvniekus (398 597 latu); no apstrādes rūpniecības līderis ir mašīnbūves uzņēmums Bucher Schoerling Baltic. Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielāko nodokļu maksātāja ir SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (404 018 latu); a/s Diāna pārstāv tirgotājus (205 088 latu); nekustamo īpašumu jomā lielākos nodokļus maksājusi pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi (149 664 latu); no izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumiem vadošā ir SIA Diāna-Bistro (41 993 latu); lauksaimnieku, mežsaimnieku un zivsaimnieku vidū lielākais devums ir no ir SIA Zvejnieku kompānija Grifs (63 705 latu). Tradicionāli balvu saņēmusi arī SIA Ventas Balss, kas pārstāv nozari Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (51908 latu).

Krievijas kompānijas UralVagonZavod 20 milj. eiro vērtā dzelzceļa kravas vagonu ražotne reanimēs smagās mašīnbūves nozari Latvijā, kā arī veicinās Latvijas-Krievijas ekonomisku sadarbību

Tieši tādēļ Jelgavā topošās a/s UVZ Baltija rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver, ka iecerētā ražotne Latvijā radīs jaunu smagās mašīnbūves jomu – dzelzceļa kravas vagonu ražošanu, kāda nav bijusi, un vienlaikus papildinās transportlīdzekļu ražotāju rindas līdzās a/s Rīgas kuģu būvētava, a/s Amo Plant, SIA Bucher Schoerling Baltic u.c.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,309 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Zieglera mašīnbūve» ieķīlājusi uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības par labu AS «Swedbank». Komercķīla nodrošina aizdevuma un kredītlīnijas līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 2.martā, dzēsta šogad 7.februārī reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma summa bija 3,525 miljoni eiro.

Šī ir vienīgā SIA «Zieglera mašīnbūve» aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Zieglera mašīnbūve» dibināta 1997.gadā, un tā ražo mašīnbūves nozares produkciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 196 902 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Martin Ziegler GmbH and Co. KG».

SIA Zieglera mašīnbūve līdzās lauksaimniecības tehnikas ražošanai sekmīgi attīsta specifisku auto detaļu virzienu

«Var apgalvot, ka gandrīz visas automašīnas pasaulē ir aprīkotas ar mūsu ražotajiem sensoriem, kas savulaik bija raksturīgi tikai luksusa klases spēkratiem, bet patlaban tie tiek uzskatīti par normu dažādu klašu automašīnām,» stāsta SIA Zieglera mašīnbūve valdes locekle Tatjana Morenko.

SIA Zieglera mašīnbūve 97% no apgrozījuma nodrošina noiets eksporta valstīs, starp kurām nozīmīgākās ir Vācija, Čehija, Francija, kā arī Skandināvija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas konkursā Eksporta un inovāciju balva 2017 uzņēmums startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā. Uzņēmuma pēdējo gadu stratēģija nav tik daudz palielināt eksporta valstu skaitu, kā stiprināt attiecības ar esošajiem klientiem un paplašināt sadarbību, atklāj T. Morenko.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» pārjaunojis komercķīlu, samazinot tās nodrošinātā prasījuma summu līdz 3,525 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina aizdevuma un kredītlīnijas līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 7.februārī, dzēsta iepriekš 2014.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 4,06 miljoni eiro.

Šī ir vienīgā SIA «Zieglera mašīnbūve» aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Zieglera mašīnbūve» dibināta 1997.gadā, un tā ražo mašīnbūves nozares produkciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 196 902 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Martin Ziegler GmbH and Co. KG».

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA Zieglera mašīnbūve ar vācu kapitālu sācis jauna ekskluzīva produkta - uz Mercedes Unimog 4023 bāzes radītas luksus klases automašīnas Ziegler Adventure jeb «mājas uz riteņiem» ar paaugstinātu komforta līmeni sērijveida ražošanu.

Kā informē uzņēmuma administrācijā, šādas mašīnas radīšana bijis kompānijas īpašnieka Martina Cīglera sen lolots sapnis. Īstenot iecerēto viņam izdevās tikai tad, kad bija pilnīga pārliecība par to, ka mašīnbūve Latvijā ir sasniegusi nepieciešamo kvalitātes līmeni, savukārt Daugavpils uzņēmuma pieredze ļāva iesaistīties projektā.

Projekta gaitā Daugavpils uzņēmuma speciālisti Vācijā apguva dzīvojamās mājas uz riteņiem prototipa komplektēšanu, savukārt otro sērijveida moduli jau montēja paši, tāpēc to var uzskatīt par Daugavpilī ražotu vietējo Latvijas produktu.

Transportlīdzeklis ir aprīkots ar saules baterijām un visu, kas ir nepieciešams dzīvošanai autonomā režīmā. Bez akumulatora uzlādes, ūdens un degvielas krājumu papildināšanas tajā var dzīvot divas-trīs nedēļas praktiski jebkuros laika apstākļos. Ziegler Adventure komplektācija ir atkarīga no konkrētu klientu prasībām.

Iesaka Anete Bilzena, Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Uz Dienvidāfriku devos kopā ar vīru un Latvijas Alpīnistu savienību, lai sasniegtu šīs valsts augstāko virsotni Mafadi. Vēl viens pamudinājums apmeklēt šo zemi bija vēlme savām acīm apskatīt vēsturisko Keiptaunu, Labās Cerības ragu un vienuviet sastapt Āfrikas lielo dzīvnieku piecinieku – ziloni, degunradzi, lauvu, leopardu un bifeli.

Ar šo kompāniju ceļā esam devušies jau iepriekš un zinājām, ka gaidāms vidējas intensitātes piedzīvojums. Ceļojām, nevis meklējot komfortu, bet dabu, tādēļ ar mugursomām plecos metām līkumu pilsētām, lai atpūtinātu prātu no ikdienas rūpēm.

Kad turp labāk braukt?

Uz Dienvidāfriku devāmies īsi pirms Ziemassvētkiem, tur pavadījām trīs nedēļas. Laikā, kad pie mums ir rudens un ziema, Dienvidāfrikā ir pavasaris un vasara, kas ir piemērotākais laiks ceļojumam uz šo zemi. Mūs sagaidīja sauss, saulains laiks un ziedoša, pilnbriedā esoša daba. Gaisa temperatūra bija + 30 grādi pie okeāna, sniegs un dzestrums, sasniedzot aptuveni 4000 m augsto Mafadi virsotni. Kāpjot kalnos, ar katru kilometru, ko cilvēks paceļas augšup, gaisa temperatūra zaudē vidēji septiņus grādus. Kalna galā mūs sagaidīja arī milzīga krusa.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā, kas atvieglos komersantu pieteikšanos un projektu īstenošanas procesu programmas nākamajā kārtā. Nākamo projektu atlases kārtu kompetenču centru programmā plānots izsludināt jau šā gada vasarā.

Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību.

Programmas nākamās kārtas ietvaros par prioritāti tiek izvirzīti starpnozaru sadarbības pētījumi, jo īpaši rūpniecības digitalizācijas risinājumu izstrāde. Starpnozaru sadarbības pētījumi ir divu vai vairāku dažādu nozaru uzņēmumu, kuriem ir dažādi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kodi (NACE kodi), informācijas, resursu, tehnoloģiju, metodes, darbību vai spēju apmaiņa un dalīšanās, lai kopīgi izstrādātu jaunu produktu vai pakalpojumu, piemēram, rūpniecības digitalizācijas risinājumus (mašīnbūve + elektronika + IKT), koksnes ķīmijas produktus (mežrūpniecība + ķīmija), personalizētās medicīnas produktus (farmācija + IKT) u.c. Projektu uzsākot kompetences centram būs jāpiedāvā vismaz trīs starpnozaru sadarbības projekti. Arī projekta īstenošanas laikā kompetences centriem reizi pusgadā būs jāpiedāvā vismaz trīs jauni starpnozaru sadarbības projekti.

ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?

Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists

«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.

Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.