Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā audzētajās zemenēs ir augstākais nitrātu līmenis, nekā citās, tirgū bieži nopērkamās zemenēs, secināts Sestdienas veiktajā eksperimentā.

Tika pārbaudītas zemenes no Grieķijas, Spānijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Eksperimentā secināts, ka viszemākais nitrātu līmenis ir zemenēs, kas augušas Polijā un Lietuvā (<36mg/kg), Spānijas zemenēs nitrātu līmenis ir bijis ~53mg/kg, Grieķijas - ~46mg/kg, bet Latvijas - 95mg/kg.

Augsts nitrātu līmenis var liecināt par pārmērīgu minerālmēslojumu izmantošanu zemeņu audzēšanā, tas var arī būt veselībai bīstams, un izsaukt gremošanas traucējumus, sliktu dūšu, vemšanu un caureju.

Latvijas zemenēs konstatētais nitrātu daudzums nav veselībai bīstams, skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas pārstāve Janīna Meistare.

Kopš pērnā gada obligātās civiltiesisktās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, atkarībā no automašīnas svara, palielinājušās par 2 – 22%, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv dati.

Cenu kritums fiksēts tikai gada polisēm, tajā pašā laikā 3 un 6 mēnešu polišu cenas pieaugušas visām automašīnu svara grupām. Apdrošināšanas uzņēmumi lēš, ka līdz gada beigām OCTA cenas pieaugs par 5-10%. Tomēr uzņēmēji uzskata, ka arī šis gads konkrētajā apdrošināšanas jomā būs ienesīgs.

Pēc pētījuma datiem, kas balstīis uz 22 tūkstošiem pieteikumu OCTA polises iegādei, ievērojamākais cenu kāpums gada laikā ir fiksēts polisēm, kas domātas automašīnām, kuru svars pārsniedz divas tonnas. 3 mēnešu polišu cenas šajā kategorijā pieaugušas no 16,1 līdz 18,8 latiem (2011.gadā šīs kategorijas 3 mēnešu OCTA polise maksāja 11,63 latus). Sešu mēnešu polises cena šajā kategorijā pieaugusi vidēji par 10,3% (no 32,1 līdz 35,4 latiem), gada polises – par 2,4% (no 61,3 līdz 62,8 latiem).

Zaļās farmācijas ražotājs Silvanols investējis 20 tūkstošus eiro, lai radītu jaunu tievēšanas produktu līniju Easyslim, informē uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas zinātnieki izstrādājuši pirmo mutē smidzināmo spreju tievēšanai, kas pieejams Latvijas aptiekās. Līdzīgi kā citi Silvanols produkti, arī Easyslim ir radīts no dabīgiem augiem un tas palīdz aktivizēt vielmaiņu un mazināt apetīti. Uzņēmums ar šo produktu līniju plāno arī kāpināt eksporta apjomus.

Kā norāda Latvijas diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un diētas ārste Lolita Neimane, svara samazināšana vienmēr prasa kompleksu risinājumu - jādomā gan par sabalansētu un pareizu uzturu, gan atbilstošām fiziskajām aktivitātēm, kas kompensē uzņemtās kalorijas: «Tievēšanas procesam vajadzētu notikt pakāpeniski, lai rezultāti būtu noturīgi, tāpēc es neieteiktu paļauties uz dažādiem ķīmiskiem tievēšanas “brīnumlīdzekļiem”, kuri sola strauji atbrīvoties no liekā svara. Pat tad, ja tas tiešām nostrādās un nekaitēs jūsu veselībai, visticamāk vēlāk svars atgriezīsies ar uzviju. Taču dabīgas izcelsmes produkti, kuri satur daudz vērtīgu, organismam nepieciešamu vitamīnu un minerālvielu, būs labs palīgs vielmaiņas sakārtošanā un enerģijas vairošanā, lai pietiktu apņēmības regulārai sportošanai un citām aktivitātēm. Dabīgu preparātu lietošana palīdzēs sasniegt ilgtermiņā noturīgus rezultātus.»

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu - Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee - reklāmās un informācijā par precēm konkrētie līdzekļi tiek dēvēti par uztura bagātinātājiem.

Kā informēja PTAC pārstāvji, centrs ir atklājis, ka tie nav reģistrēti vai paziņoti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta.

Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

PTAC informē, ka uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī tiek izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

#Svara kontrole ir plaukstoša industrija, lai gan «diēta» ir sliktais vārds; sevišķa loma ir mārketingam.

Globāli pazīstamā svara kontroles kompānija Weight Watchers International (WTW) pērn ir piedzīvojusi sevišķi strauju tirgus vērtības izaugsmi, un, atsākoties vērtspapīru tirdzniecībai, šī tendence pat ar uzrāvienu ir vērojama arī šogad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

WTW akcijas cena pērn ir augusi par gandrīz 350%, un jaunajā gadā akcijas līkne iezīmē vēl straujāku augšupeju. Tas gan nenozīmē, ka sevišķi amerikāņi, kas veido WTW klientūras un biznesa lauvas tiesu, pēc gada nogales gastronomiskajām pārmērībām jaunajā gadā būtu masveidā notariāli apstiprinājuši apņemšanos turpmāk ēst tikai veselīgi un piekopt aktīvu dzīvesveidu.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja DHL Express datiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad par 17% pieaudzis Latvijas uzņēmēju starptautisko sūtījumu skaits, bet sūtījumu svars - par 67%, kas ir augstākais sūtījumu svara pieauguma rādītājs Baltijas valstu starpā.

DHL Express dati liecina, ka kopš 2012. gada nemainīga tendence ir sūtījumu svara straujš pieaugums. No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam vidējais DHL Express starptautisko sūtījumu svars ir palielinājies par 85%.

DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa norāda, ka kurjerpasta pakalpojumus visvairāk izmanto finanšu sektors – tas veido aptuveni 12% no kopējā apgrozījuma, tāpat arī izdevniecības un poligrāfijas kompānijas, būvniecības nozares un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Šogad starptautisko sūtījumu skaita un svara ziņā visstraujākais kāpums ir tieši vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri savu sūtījumu apjomus ir gandrīz divkāršojuši kopš 2013. gada pirmās puses. Sūtījumu svara pieaugumu var skaidrot ar vairumtirgotāju aktivitāti un restrukturizāciju – tiek paātrināta preču plūsma un samazināts noliktavās uzglabāto preču apjoms. Šo sūtījumu piegādēm sauszemes transporta vietā tiek izmantots DHL Express aviotransports.

Pamatojoties uz kārtību, kādā dzīvnieku īpašniekam piešķir kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, valdība otrdien, 28.martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, informē Zemkopības ministrijā.

Rīkojums paredz dzīvnieku īpašniekiem SIA Ancers un SIA Gestum segt materiālos zaudējumus, apkarojot Āfrikas cūku mēri kopīgajā ganāmpulkā novietnē Rukas 2017.gada sākumā.

Rīkojums paredz arī segt zaudējumus SIA Ancers par novietnes Bunči ganāmpulku, 2017.gada sākumā apkarojot Āfrikas cūku mēri.

SIA Ancers saņems 1 451 316,40 eiro kompensāciju par nokauto 8521 dzīvnieku. Novietnē Rukas tika iznīcināti 2390 sivēni, 131 cūka svarā no 31 līdz 80 kg, 572 cūkas svarā virs 81 kg, 29 kuiļi un 1417 sivēnmātes. Savukārt novietnē Bunči uzņēmums zaudēja 654 sivēnus, 4360 cūkas svarā līdz 80 kg un 3507 cūkas svarā virs 81 kilograma.

SIA Gestum tiks kompensēti 93 225,96 eiro par novietnē Rukas nokautajiem 484 cūku dzimtas dzīvniekiem - 184 sivēniem un 300 sivēnmātēm.

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Latvijas farmācijas kompānija AS Olainfarm šonedēļ noslēgs līgumu un informēs par vēl viena uzņēmuma iegādi, aģentūru LETA informē Olainfarm pārstāve Sigita Lapsiņa.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins šonedēļ parakstīs līgumu par 100% kapitāla daļu iegādi uzņēmumā, kura darbība ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt veselākiem, stāsta Lapsiņa.

Iegādājamā uzņēmuma nosaukumu Olainfarm pārstāve neatklāj.

Līguma parakstīšana notiks 12.maijā plkst.11 viesnīcā Promenade Hotel, kas atrodas Vecajā Ostmalā 40, Liepājā, lai no tās kopīgi dotos uz iegādāto uzņēmumu. Pasākuma laikā būs iespējams uzzināt par darījumu, "Olainfarm" attīstības plāniem un ekskursijā iepazīt iegādājamā uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja par Olainfarm plāniem noslēgt darījumu par vēl kāda uzņēmuma iegādi, par ko virtuālajā konferencē par uzņēmuma 2015.gada finanšu rezultātiem informēja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Pēdējos gados samazinoties banku depozītu procentu likmēm, pieaugot svārstībām akciju tirgos, krītoties nekustamo īpašumu cenām, kā arī palielinoties ASV un eirozonas valstu ārējiem parādiem, aizvien populārāki kļūst alternatīvie uzkrājumu veidi – tajā skaitā arī investīcijas dārgmetālos, kā rezultātā kopš gada sākuma zelta cena pasaulē pieaugusi vairāk par 35%. Izņēmums nav arī Latvija, kur pieprasījums pēc investīciju zelta un sudraba turpina strauji pieaugt.

Diemžēl patreizējā nodokļu politika dārgmetālu investīciju jomā ir ļoti pretrunīga. Saskaņā ar 1988. gada 12. oktobra Eiropas Savienības direktīvām 98/80/EK un Latvijas Republikas likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, investīciju zelts netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Tomēr, patlaban ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikts zelts stieņos un platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā – proti, kura raudze ir vismaz 995 tūkstošdaļas, kā arī tāds dārgmetālu investīciju veids kā zelta monētas, kuras atbilst investīciju zelta monētu kritērijiem, t.i. zelta provei ir jābūt vienādai ar 900 vai lielākai, tām ir jābūt emitētām pēc 1800. gada un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis savā izcelsmes zemē.

Šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

«Bankas ir atsaukušās un tiešām pārvērtē savus biznesa modeļus, savu spēju darboties nākotnē. Pārskata savas darbības pamatprincipus. Mums ir notikuši jau vairāki sarunu raundi ar bankām. Sākotnēji tās bija tādas ieskicētas vīzijas, šobrīd jau mēs esam redzējuši vienu otru skaitli,» stāstīja FKTK padomes locekle Nora Dambure.

Komisijas eksperte norādīja, ka pretēji gaidītajam neviena banka nevēlas pārtraukt savu darbību un vēlas saglabāt arī bankas licenci. Bankām ir vairākas ideju, kā tās varētu mainīties un kāda būs to turpmākā klientu bāze. Turklāt banku kapitāls ļauj izturēt biznesa modeļa maiņu, kas paredz būtisku nerezidentu klientu mazināšanu. «Vienas skatās uz aizvietošanu, vienas var dzīvot arī bez riskantās klientu masas. Ir doma gan par dažādu jaunu biznesa virzienu attīstīšanu vai esošu biznesa modeļu stiprināšanu, paplašināšanu. Risinājumi ir dažādi, bankas skatās arī uz Eiropas klientiem,» skaidroja Dambure.