Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Pašmāju krēslu zīmola Plycollection izvēlētais ceļš eksporta valstu iekarošanā ir sadarbība ar skandināvu dizaineriem

«Plycollection radās pirms pieciem gadiem, kad nolemts radīt jaunu zīmolu uz Chair Baltic bāzes, kas dibināts pirms 17 gadiem. Tas jau tolaik sadarbojās ar skandināvu dizaineriem. Iesākto ceļu nolēmu turpināt,» atklāj SIA Plycollection īpašnieks Jānis Tilgass. Paralēli viņš attīsta zīmolu dizainakresli.lv, kas piedāvā plašāku mēbeļu klāstu.

Taujāts, kādēļ ir nepieciešami divi zīmoli, uzņēmējs teic, ka starptautiskā arēnā ir nepieciešams tāds nosaukums, kas visiem ir labi saprotams. Plycollection portfelī ir sešas pamata kolekcijas, kuras veidojuši četri ārvalstu dizaineri – divi no Dānijas un pa vienam no Zviedrijas un Norvēģijas. «Lai ieietu starptautiskā tirgū, var veidot spēcīgu zīmolu, bet tas vienā dienā nav izdarāms. Otrs ceļš ir atpazīstamības iegūšana ar pazīstamu dizaineru palīdzību, kas savu reputāciju kaldinājuši vairāku gadu garumā. Pirmo dizaineru uzrunājām paši, bet pārējie jau atrada mūs,» skaidro J. Tilgass. Ar pirmajiem prototipiem viņš startēja Ķelnes izstādē, bet pēc tam sāka dizaina krēslus atrādīt arī izstādēs Stokholmā un Milānā. Pārsvarā krēslus iegādājas publiskā sektora vajadzībām, piemēram, restorāniem un kafejnīcām, viesnīcām, konferenču zālēm un biroju uzgaidāmajām telpām, bet reizēm arī mājoklim.

Kopējais līdzekļu daudzums, ko turīgie Krievijas iedzīvotāji glabā ofšoru kontos Lielbritānijas aizjūras teritorijās - Virdžīnu un Kaimanu salās -, ir 34 miljardi sterliņu mārciņu (39 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Sunday Times, atsaucoties uz britu nevalstisko organizāciju Global Witness.

Šī summa piecas reizes pārsniedz līdzekļus, ko Krievijas iedzīvotāji glabā pašā Lielbritānijā.

Pēdējo desmit gadu laikā caur britu teritorijām no Krievijas pārskaitīti 110 miljardi mārciņu, līdz ar to Lielbritānija Krievijas ofšoru investīcijām kļuvusi par otru populārāko virzienu aiz Kipras.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja draudējusi iesaldēt Krievijas aktīvus Apvienotajā Karalistē, šādi reaģējot uz 4.martā Solsberi notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

26.aprīlī britu likumdevēju grupa paziņoja par savu apņemšanos pieprasīt varasiestādēm, lai tiktu pieņemts likums, ar kuru aizjūras teritorijas būtu spiestas atklāt to uzņēmēju vārdus, kuriem ir aktīvi viņu jurisdikcijā.

Jau 75 gadus ir palicis nepārspēts IKEA fenomens, šis uzņēmums ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem mēbeļu impērijas piemēriem pasaulē.

Šajā laikā radīta ne viena vien ikoniska mēbele, kas IKEA veikalu plauktos atrodama vēl aizvien. Kompānijas preču veidošana ir smalki izplānota, pie jaunu kolekciju veidošanas darbojas kupla komanda. Iedziļināšanās dizaina niansēs, vēlme radīt cenas ziņā demokrātisku piedāvājumu ir IKEA veiksmes atslēga, kas ļāvusi noturēties mēbeļu biznesā 75 gadu garumā.

«Atbilde, kāpēc dažas mēbeles kļūst par ikonām, slēpjas to spējā nezaudēt aktualitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, klasiskais Strandmon krēsls, kas bija viens no IKEA dibinātāja Ingvara Kamprada favorītiem, kļuva par vienu no pirmajām izpārdotajām mēbelēm ierobežotā izdevuma IKEA 75 jubilejas kolekcijā. Latviešiem no IKEA 75 kolekcijas patīk metāla režģa krēsls Raane un noapaļota dizaina krēsls Gagnet, sarkanais Bjuran krēsls un spilveni ar spilgtām apdrukām,» stāsta IKEA Latvija Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija.

Lai sniegtu atbalstu ukraiņu modes dizaineriem, kuri šobrīd turpina savu darbu valstī, kurā notiek karadarbība, Via Jurmala Outlet Village ciematā Pinķos durvis vēris veikals ViRA.

Projekta idejas autore Viktorija Športa apvienojusi 17 zināmus Ukrainas zīmolus. “Ir pagājis tikai mēnesis, kopš tika pieņemts lēmums realizēt ideju par šādu veikalu, ar kuru devāmies pie outlet ciemata vadības. Mēs vēlējāmies, pēc iespējas ātrāk palīdzēt Ukrainas modes dizaineriem, gan tiem kuriem ir nācies valsti pamest, gan tiem, kuru ražotnes tikušas bombardētas un piespiedu kārtā ir pārceltas uz valsts rietumiem. Līdzekļi, ko centīsimies nopelnīt ukraiņu dizaineriem, būtiski palīdzēs atbalstīt viņu darbiniekus, kā arī turpināt vai pat atsākt darbnīcu darbību,” stāsta projekta idejas autore V.Športa.

Šobrīd veikala ViRA klāsts tiek aktīvi papildināts un neskatoties uz sarežģījumiem, kas saistīti ar produkcijas piegādi uz Latviju, plaukti piepildīti jau ar vairāku dizaineru produkciju, kā, piemēram, košo Chuprina zīmola trikotāžu, Verbena zīmola sieviešu rokassomiņām, Sporta Bijou aksesuāriem, Duality – džinsa apģērbu, kleitām un trenčiem, bērnu rotaļlietām no zīmola Kykla, rokām darinātas apakšveļas For Love Underwear, zīmola Sisters lina un zīda izstrādājumiem, kā arī unikālajiem kimono, kas atspoguļo ukraiņu tautas tradicionālos rakstus un krāsas.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes mākslas katedra sadarbībā ar Galeriju Centrs un dizaineru apvienību Butterman atklājusi pirmo studentu pop-up veikalu, kurā varēs iepazīties ar jauno modes dizaineru jaunākajiem darbiem.

Pop-up veikala mērķis ir izveidot neatkarīgu reprezentācijas platformu, atklāt jaunus reprezentēšanas rīkus un aspektus, kā arī attīstīt sadarbības un mākslinieciskās jaunrades iespējas.

«Pēdējā desmitgadē modes un mākslas industrija ir strauji mainījusies. Tradicionālais ceļš no mākslinieka līdz patērētāju ar trade-show palīdzību zaudē aktualitāti, jo lielu auditoriju ātrāk un ērtāk var uzrunāt interneta vidē. Jaunajā pieejā trūkst iespējas dizainu un mākslu redzēt klātienē, kas ir īpaši būtiski, iepazīstot vēl nezināmu autoru darbus no jaunas un radošas valsts. Jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem Latvijā ir īpaši problemātiski uzsākt radošo darbību, jo ir lielas izmaksas un lēna atdeve. Mazajiem zīmoliem un jaunajiem māksliniekiem grūti atrast noieta tirgu, ne tikai vietējā tirgus mazā apjoma dēļ, bet arī tādēļ, ka nav pietiekami attīstījusies specializēta attieksme sadarbībā ar jaunajiem dizaineriem, jo tiem nepieciešama īpaša pieeja darbu reprezentēšanā, kā arī jāveido dialogs ar apmeklētājiem,» norādīja veikala izveidotāji.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Šo ceturtdien, 25. februārī, Latvijā trešo gadu notiks konference UX Riga 2016 - Baltijā lielākā konference, kas ir veltīta tīmekļa vietņu, internetveikalu, e-pakalpojumu un IT sistēmu lietojamībai (usability) un lietotāju pieredzes (user experience) veidošanai.

UX Riga 2016 trešo gadu uz Latviju aicinājusi starptautiskus runātājus un autorus, lai palīdzētu vairāk nekā 450 Latvijas un kaimiņu valstu dizaineriem, izstrādātājiem, e-komercijas speciālistiem un digitālo produktu dizaineriem apgūt jaunas metodes un zināšanas lietotāju uzvedības modelēšanā un gala lietotājiem ērtu digitālo produktu radīšanā.

Šī gada konferences fokuss ir - pakalpojumu dizains (service design), inovācijas, bet neizpaliks arī digitālo produktu izstrādes piemēru izpēte (case study).

Marks Stikdorns no Austrijas, grāmatas This is service design autors, savā runā un divu stundu praktiskā darbnīcā mudinās uztvert lietotāju pieredzi kā kopēju klienta attieksmes veidošanos par produktu vai pakalpojumu - arī ārpus digitālās un web vides.

Cilvēki kļūst uzņēmīgāki un arvien biežāk profesionāļi izvēlas veidot savus uzņēmumus vai darboties ārštata režīmā un kā atlernatīvu darbam mājās vai savā birojā izvēlas koprades telpas

Koprades telpa The Mill radīta ar mērķi veidot sadarbību starp dažādu industriju profesionāļiem un veicināt jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Tā darbojas jau divus gadus. «Šo divu gadu laikā The Mill ir audzis, un tajā līdzās startup uzņēmumiem, dizaineriem un programmētājiem sākuši strādāt arī arhitekti un fotogrāfi. Daļā telpas cilvēki ikdienā strādā, bet daļa ir atvēlēta publiskiem pasākumiem – t.s. mītapiem, semināriem, preses konferencēm un izstādēm, kur dažādu nozaru profesionāļi dalās savā pieredzē. 24 darbības mēnešu laikā The Mill notikuši vairāk nekā 160 pasākumu,» stāsta Anna Andersone, viena no koprades telpas The Mill dibinātājām.

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Tagad arī Latvijā ir pieejama interjera dizaina platforma dekoera.lv. Platforma nodrošina iespēju iegādāties preces atsevišķi vai komplektos, sazināties ar dizaineriem vai meklēt iedvesmu, apskatot apjomīgu interjeru attēlu kolekciju.

Pasūtījumus Dekoera saviem klientiem piegādās līdz nama durvīm visā Latvijā bez maksas.

Lai aptvertu dizaina preču ražotāju plašo piedāvājumu, nereti tiem, kuri iekārto māju - interjera dizaineriem un viņu klientiem - nākas veltīt ne mazums laika, šķirstot katalogus, pārskatot interneta veikalus vai apbraukājot ražotāju un izplatītāju salonus, kas bieži izkaisīti pa visu pilsētu. Lai to vienkāršotu, radīta platforma dekoera.lv, kas apjomīgo dizaina preču piedāvājumu apkopo vienuviet un piedāvā arī galerijas iedvesmai.

Interneta veikalā atrodamas preces gan mājokļiem, gan publiskām telpām – mēbeles, aksesuāri un apgaismojuma ķermeņi, tostarp arī dārza mēbeles un ugunsvietas. Preču katalogs aptver vairāk nekā 80 zīmolu produktus.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Finch mērķis – saīsināt mājaslapu vizuālo kļūdu labošanas laiku, ļaujot pašiem dizaineriem ķerties pie šī darba, nerakstot kārtējo e-pastu programmētājam, ka vajag nomainīt krāsu

«Mēs izstrādājam programmatūru mājaslapu izstrādātājiem ar mērķi ietaupīt laiku to izveides procesā. Mēs fokusējamies uz specifisku lietu – kļūdu labošanu lapā. Gribam iznīcināt procesu, kā tas notiek šobrīd,» saka Rihards Grāvis, Finch veidotāja SIA Studio Dig It līdzdibinātājs. Parasti dizainers uzzīmē lapu un programmētājs to uzprogrammē, kā saprot. Pa vidu vēl ir projektu vadītājs un klients. Tad top pirmā lapas versija, kur dizaineram parasti daudz kas nepatīk. Šobrīd labojumi tiek veikti, sūtot e-pastus ar ekrānšāviņiem un lielām, sarkanām bultām, apzīmējot vietas, kas jāuzlabo. Dažkārt tiek lietoti projektu vadības rīki, kuros pieraksta vēlmes, piemēram, ka konkrētais uzraksts varētu būt lielāks. Rihards stāsta, ka Finch gadījumā dizainers atver Finch un uzreiz pats labo kļūdas un nomaina visu, kas nepatīk, – burtu izskatu, lielumu, krāsu līdzīgi, kā tas notiek bilžu apstrādes programmās. Rezultātā programmētājs saņem kodu, ko saprot un var uzreiz izmantot. «Tur vairs nekas nevar pazust tulkojumā, un viss ir precīzi, kā dizainers grib,» viņš skaidro.