Šodien Liepājā norisnās ceturtā radošo industriju konferenci Subject: Creativity. Konferenci apmeklēs dalībnieki no kopumā 35 Latvijas pilsētām, tostarp, Rīgas, Cēsīm, Rēzeknes, Daugavpils, Ventspils, Dobeles un Jelgavas. Konference norisināsies līdz 18:00.

Aicināti reģistrēties apmeklējumam neklātienē, iegādājoties pieejas kodu, lai skatītos konferenci tiešraidē.

Konferences darba kārtība:

11:00 – Sākumpunkts

Sirds grāmatvedības atmazgāšana vai balti cimdi abās rokās - Sergejs Jēgers

Kā piešķilt uguni idejai - Marika Latsone

Sākumpunkts katrā apziņas attīstības līmenī - Juris Batņa

Kā no bloga par iPhone fotogrāfiju izveidojām veiksmīgu biznesu - Uģis Balmaks

12th player - Niklas Frings Rupp

Mans ceļš no sākuma līdz uzvarām - Uvis Helmanis

Viena dzīve. Divi sākumi - Santa Anča

Ar kādu ziņu esi nācis? - Baiba Sipeniece-Gavare

13:00 – Pusdienas

14:00 – Krustpunkts

Mācīties ne tikai no citu kļūdām, bet arī pānākumiem - Kārlis Ozols

Šī būs jau ceturtā radošo industriju konference Subject: Creativity, kura 16. februārī koncertzālē Lielais dzintars pulcēs radošos prātus no visas Latvijas. Arī šogad konferences galvenā tēma būs radošums, tā veicināšana un attīstīšana gan organizāciju, gan personību attīstībā.

Šogad konferences īpašais viesis būs Niklas Frings-Rupp, kurš ir pasaules prestižākās reklāmas skolas Miami AD school Eiropas filiāles dibinātājs un viena no lielākajām autoritātēm relāmistu vidū visā Eiropā. Pirms skolas dibināšanas strādājis ar neskaitāmiem pasaules līmeņa zīmoliem, tostarp, BMW, Mini Cooper, Apple, Der Spiegel, Unicef un daudziem citiem. Jau otrajā pastāvēšanas gadā Miami AD School studenti saņēma pasaules līmeņa apbalvojumus reklāmā, tostarp, 8 Cannes Lions International Festival of Creativity.

Šajā skolā pie Niklasa mācījies arī viens no vadošajiem radošajiem prātiem Latvijā, Apple Latvija un žurnāla Ir radošais direktors – Voldemārs Dūdums: “...Man personīgi Niklas joprojām ir lielākā autoritāte reklāmā, jo viens ir būt lielam māksliniekam, bet pavisam kas cits ir mācēt lielos māksliniekus nolikt uz strīpas kā vācu zaldātiņus, sapurināt un radīt nepārvaramu vēlēšanos iet un darīt lielas lietas. Ar smaidu. Ar keep on rocking parakstu.”

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pašlaik norit pieteikšanās radošo industriju konferencei Subject: Creativity, kas notiks 2018.gada 16.februārī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Konference norisināsies jau 4. reizi, un arī šoreiz tās galvenā tēma būs radošums un tā veicināšana gan organizācijas, gan personības attīstībā. Lekcijas caurvīs trīs vadmotīvi – sākumpunkts, krustpunkts un pagrieziena punkts.

Uzstāsies 20 dažādu radošo industriju un ar tām saistīto nozaru eksperti un viedokļu līderi, kuru profesionālā pieredze ir sniegusi iespēju iedvesmoties, attīstīties un sevi izaicināt.

db.lv lasītājiem, reģistrējot dalību līdz 5. janvārim ar kodu DB20, ir iespēja saņemt 20 eiro atlaidi konferences apmeklējumam. Reģistrēšanās konferencei: www.subjectcreativity.lv

Lektoru vidū šoreiz būs tādas personības kā Miami Ad School līdzdibinātājs Niklass Frings Rupps (Niklas Frings Rupp), TV raidījumu vadītājs, mūziķis un ceļotājs Gustavs Terzens, arhitekts Toms Kokins, aktieris Dainis Grūbe, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece–Gavare, bērnu ārsts un reanimatologs Pēteris Kļava, studijas Asketic vadītājs, grafikas dizaineris Miķelis Baštiks, ekonomikas zinātņu doktore Ieva Kalve, basketbolists un treneris Uvis Helmanis, ārsts–psihiatrs un pirtnieks Juris Batņa, grafikas dizainere un ceļotāja Marika Latsone, Iphone Photography School līdzīpašnieks Uģis Balmaks, Imanta Ziedoņa fonda Viegli komanda un citi.

Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus.

Izvēloties, kurus biznesa forumus, komandu saliedēšanas aktivitātes un korporatīvos pasākumus apmeklēt, uzņēmēji nereti uzskata – jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Tas palīdz izrauties no rutīnas, aizmirst ikdienas pienākumus un atvērt prātu jaunām idejām. Tiesa, atsevišķās vietās arvien trūkst naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides vietu, kas palīdzētu pilsētas viesi noturēt ilgāk.

Nav slinki braukt

Latviešu šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis, ielu sporta un kultūras kustības Ghetto games dibinātājs Raimonds Elbakjans, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, RA Events direktors Raimonds Strokšs. Tie ir tikai daži no 18 nozares ekspertiem un līderiem, kuru iedvesmojošo pieredzi būs iespēja dzirdēt pirmajā sporta entuziastu konferencē 26. aprīlī. Plānots, ka Sports VAR Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, pulcēs tūkstoš sporta vadītāju, treneru, skolotāju, sportistu, publiskā sektora, biedrību, uzņēmumu pārstāvju un citus interesentus. Tas ir skaits, par kādu rīkotājus – SIA Addiction – pozitīvā nozīmē varētu apskaust līdzīga profila uzņēmumi galvaspilsētā. Dažkārt konferencēm pat divsimt līdz trīssimt apmeklētāju ir grūti piesaistīt, sarunās ar kolēģiem dzirdējis aģentūras īpašnieks Mārtiņš Gineitis. Savukārt te cilvēki ir gatavi ne tikai uz pāris stundām izskriet no biroja, bet veltīt visu dienu vai pat vairākas. Organizēt konferences ar savu saturu ārpus Rīgas – tieši tāds ir Addiction darbības mērķis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

EY (Ernst & Young) un Banku augstskola noslēgušas ilgtermiņa sadarbības līgumu, kura ietvaros īstenos Baltijā pirmo darba vidē balstītas studiju programmas pilotprojektu, piedāvājot studentiem iespēju jau no 1. kursa akadēmiskās zināšanas pilnvērtīgi papildināt un pielietot profesionālā vidē.

EY un Banku augstskolas sadarbība paredz arī prakses iespējas un aktīvu EY vadošo speciālistu iesaisti mācību procesā.

“Šis ir nozīmīgs attīstības posms Banku augstskolai un EY, jo esam parakstījuši paplašinātu sadarbības līgumu, kas ietver daudz dažādas aktivitātes labākai izpratnei par darbu gan starptautiskā uzņēmumā, gan biznesa pakalpojumu nozarē. Esam pateicīgi EY par ieguldījumu jauniešu studentu personības izaugsmē! Mums patīk sadarboties ar EY, jo gan EY, gan Banku augstskola ir radoša, cilvēcīga, adaptīva un vērsta uz sadarbību. Ticu, ka mēs spēsim bagātināt viens otru un labi sadarboties ilgtermiņā,” saka Līga Peiseniece, Banku Augstskolas rektore, asociētā profesore.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Civitta”, kuram ir birojs arī Rīgā, maina zīmolu un apvieno visus meitasuzņēmumus, ieskaitot digitālo risinājumu izstrādātāju “Mediapark” un igauņu digitālo produktu studiju “Singleton”, zem viena kopīga nosaukuma un struktūras.

Kompānijas Latvijas birojā strādā 28 darbinieki, un vietējo komandu vada: Jānis Ābele, Ronalds Štrauhs un Oleksands Voļiks. Pagājušajā gadā uzņēmums paplašinājies trīs jaunos tirgos: Uzbekistānā, Ungārijā, Portugālē.

Uzņēmuma pārstāvji apliecina, ka šis jaunais posms aizsāk nozīmīgu ēru kompānijas izaugsmē, kas arī nozīmē jaunu pieeju vadības konsultācijām un paplašina iespējas klientiem. “Civitta” dibinātājs un grupas izpilddirektors Adams Sauļus Vaina (Adam Saulius Vaina), skaidro, ka konsultāciju nozare parasti šķiet nepieejama un neapmierina mūsdienu uzņēmumu vajadzības.

“Šodien dzīvojam mainīgos un līdz šim neparedzētos apstākļos, tādēļ katram uzņēmumam un organizācijai vajadzīga individuāla pieeja viņu specifiskajām vajadzībām. Esam gatavi mest izaicinājumu tradicionālajām konsultāciju industrijas normām, piedāvājot starptautiski integrētus pakalpojumus, kas sapludina digitālos un vadības konsultāciju pakalpojumus gan publiskā sektora, gan privātajiem klientiem. Mēs tiekam galā ar sarežģītām problēmām, izmantojot integrētu pakalpojumu sistēmu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī jaunā pieeja ir īstais risinājums, veidojot uzņēmumu, kurš ir gatavs nākotnes izaicinājumiem,” apgalvo A.S.Vaina. Viņam ir vairāk nekā desmit gadu ilga profesionālā pieredze konsultēšanas nozarē un sasniegumi, kalpojot kā neatkarīgam valdes loceklim vairākos vadošos starptautiskos uzņēmumos.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Uzņēmumi ar augstu efektivitātes rādītāju, lai to sasniegtu, iesaista dažādas funkcijas – finanses, tehnoloģijas, personālvadību, u.c.

Mani četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai, pie kā cenšamies pieturēties “Tele2”, ir disciplinēta pārvaldība, pārdomāta pieeja darbam, diferenciācija jeb dažādu funkciju nodošana ārpakalpojumā un moderno tehnoloģiju ieviešana. Pievēršot uzmanību visiem šiem aspektiem kopā, ir iespējams panākt, ka uzņēmums strādā efektīvi. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem derēs šāda pieeja, jo tas atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tie strādā, gan citiem ārējiem apstākļiem.

Disciplinētas pārvaldības ieviešana

Daudziem ar vārdiem “disciplinēta pārvaldība” saistās milzīgā birokrātija, taču tas nebūt tā nav. “Tele2” organizatoriskā struktūra ir ļoti horizontāla un, ja skatāmies, piemēram, darbinieku skaitu, tad mūsu uzņēmumā strādā vismazākais darbinieku skaits, salīdzinot ar citiem šī tirgus spēlētājiem. Disciplinētu pārvaldību vairāk attiecinām uz to, ka mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat mēs uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem, kā arī ļoti lielu vērību pievēršam izmaksu kontrolei, kas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, dažādiem procesiem, sistēmām un prasmēm. Piemēram, veicinot vienkāršību un caurspīdīgumu procesos un organizācijas struktūrā kopumā.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.