Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit, ziņo Diena.

Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» nepakļausies pilotu un stjuartu rīkoto streiku spiedienam, trešdien paziņoja lidsabiedrības vadītājs Maikls O’Līrijs.

«Mēs neesam easyJet, mēs nepakļausimies katru reizi, kad mums tiek draudēts ar streiku,» preses konferencē Londonā norādīja O’Līrijs.

«Mēs nevēlamies streikus, taču mēs esam gatavi tos paciest, ja tas nozīmē aizstāvēt mūsu izmaksas un spēju piedāvāt lētākas lidojumus cenas,» skaidroja O’Līrijs.

Jau ziņots, ka «Ryanair» piloti un stjuarti Vācijā trešdien rīko 24 stundu streiku, ietekmējot tūkstošiem pasažieru ceļojumu plānus un liekot lidsabiedrībai atcelt reisus.

«Ryanair» norāda, ka streika dēļ atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas.

Šo streiku, kas sākās plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika), organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di».

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatlaidīgi centusies pārliecināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ka atrakciju parks ir cilvēku dzīves kvalitātes rādītājs, tādēļ tam ir jāpiešķir galvojums, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Avīze raksta, ka Latvijas Olimpiskā komiteja lūdza valsts galvojumu jau iesāktajām sporta būvēm, kā arī Mežaparka un Lielupes sporta centru būvniecībai, ūdens atrakciju parkam Ventspils sporta centrā un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases attīstībai. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka jāpabeidz tikai tās būves, kur ir sākta celtniecība, nevis tās, kur veikta tehniskā projektēšana un celtniecība nav sākta. Bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stingri pastāvējusi uz to, ka Ventspilī jāpabeidz atrakciju parks un arī Lielupē un Mežaparkā ir jāturpina darbi, kaut tur ir izstrādāts tikai tehniskais projekts.

Sākot no 2010. gada 1. septembra, mācības 1. klasē bērniem būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā, valdības ārkārtas sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un premjers Valdis Dombrovskis.

Pirmklasnieku vecuma samazināšana par vienu gadu esot viena no izglītības sistēmas strukturālajām reformām, kas ļaušot nodrošināt, ka iedzīvotāji, sasniedzot pilngadību, jau ir ieguvuši vidējo izglītību.

«Skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 30 %,» vēstīja T. Koķe, piebilstot, ka, iedzīvinot principu «nauda seko skolēnam», arī turpmākajos gados tiks palielināta skolnieku un skolotāju skaita proporcija, kam vajadzētu sasniegt 12 skolniekus uz vienu skolotāju.

Pagaidām «nauda seko skolēnam» līdz novadam, bet ne «līdz» konkrētai skolai, kas, pēc T. Koķes teiktā, ir optimālākais risinājums līdz brīdim, kamēr Latvijā uz katru skolotāju būs 12 skolnieki.

Ministri izmanto katru iespēju, lai dotos komandējumos un teiktu runas, tāpēc Ministru Kabineta sēdes ir pustukšas, novērojusi Latvijas Avīze.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parasti savā prombūtnes laikā varas grožus nodod savas partijas biedram finanšu ministram Einaram Repšem, bet aizvadītajā šīsnedēļas sēdē pirmo reizi tie tikuši vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), jo Repše, tāpat kā Dombrovskis, nav Latvijā. Ministru prezidents Stokholmā ikgadējā Baltijas attīstības forumā uzstājās ar runu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas reģionā, bet finanšu ministrs kopā ar savu valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski Stambulā piedalās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmē.

Ministru kabineta komitejas sēdes laikā tukšs bijis arī ekonomikas ministra Arta Kampara krēsls, jo viņš izbraucis uz Zviedriju, lai tiktos ar Swedbank prezidentu Maiklu Volfu un aprunātos par Latvijas ekonomisko situāciju un Zviedrijas banku plāniem Latvijā. Viņa pienākumi uzticēti satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautiskās sadarbības iespējas, no rītdienas, 24.maija līdz 26.maijam, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas augstskolu un augstākās izglītības pārstāvjiem, Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā un Ārlietu ministrija sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām un Azerbaidžānas pusi.

Šajā forumā abas valstis tiks pārstāvētas augstākajā līmenī – tajā piedalīsies gan abi ministri – T.Koķe un Misirs Mardanovs, gan Latvijas augstskolu, Latvijas Rektoru padomes un Akadēmiskās informācijas centra vadība, kā arī Azerbaidžānas augstskolu vadītāji un Izglītības ministrijas amatpersonas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvērusi, ka viens no IZM mērķiem ir eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē, un Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums ir konkrēts pasākums šī mērķa sasniegšanai. Latvijai, kā Boloņas procesa jeb Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstij, esot labas izredzes stiprināt savu augstāko izglītību kā tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī – kopumā palielināt citu valstu interesi par mūsu augstākās izglītības iespējām.

6. oktobrī bijusī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir atstājusi savu amatu Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā, liecina informācija klientuportfelis.lv.

T. Koķe nodibinājumā darbojās no 2011. gada 9. jūnija. Lursoft pieejamajos datos ir redzams, ka T. Koķe darbojas arī biedrībā Partnerības perspektīvas jau kopš tās dibināšanas 2011. gadā.

Bijušajai ministrei atstājot savu amatu, vakar nodibinājumam pievienojies SIA Saules Gaisma Consulting īpašnieks Gundars Bērziņš.

Lursoft dati rāda, ka nodibinājums ir vienīgais īpašnieks 1993. gada dibinātajai augstākās izglītības mācību iestādei - STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA. Lursoft dati norāda, ka pēdējo gadu laikā augstskola strādājusi ar zaudējumiem.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Sakarā ar aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streiku arī šodien, 12.novembrī, atcelti vairāki reisi starp Frankfurti un Rīgu, liecina informācija lidostas Rīga mājaslapā.

Atcelts ir reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Ņemot vērā, ka streiks norisināsies līdz 13.novembrim, lidojumu sarakstā iespējamas izmaiņas. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas Rīga mājaslapā, zvanot pa uzziņu tālruni 1817 vai vērsties aviokompānijā.

Arī pirmdien, 9.novembrī, un trešdien, 11.novembrī, lidostā Rīga tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas, 5.novembra, vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka 6.novembrī sāks nedēļu ilgu streiku.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» pilotu un stjuartu trešdien atcelti divi reisi no Vācijas pilsētām Brēmenes un Berlīnes uz starptautisko lidostu «Rīga», liecina informācija lidostas mājaslapā.

Bija plānots, ka reiss no Berlīnes Rīgā ielidos plkst.12.45, bet reiss no Brēmenes - plkst.13.20. Tāpat šodien atcelts izlidojošais reiss no Rīgas uz Brēmeni, kam bija jāizlido plkst.13.45.

Jau vēstīts, ka «Ryanair» atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas saistībā ar pilotu un stjuartu plānoto streiku.

Šo streiku organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di», un tajā, visticamāk, piedalīsies vairums no «Ryanair» 400 pilotiem un aptuveni 1000 stjuartiem. Streika nolūks ir panākt atalgojuma palielināšanu un darba nosacījumu uzlabošanu.

Aviokompānija šo streiku nodēvējusi par nepamatotu, norādot uz atalgojuma un darba nosacījumu uzlabojumiem, kas jau tikuši piedāvāti.

Cilvēcīgi vairāku Liepājas Autobusu parka (LAP) darbinieku vēlme streikot ar motivāciju «mēģināts nav zaudēts» ir izprotama. Diemžēl tā ir ļoti neproduktīva un neko neatrisina, turklāt, izvērtējot streika pieteikumu, rodas pārliecība, ka nelikumīga. Tādēļ LAP ir vērsies ar iesniegumu Kurzemes rajona tiesā Liepājā atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu.

Aicinām Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS) atsaukt streika pieteikumu, lai sēstos pie sarunu galda, izveidotu izlīgšanas komisiju un risinātu jautājumus pārrunu ceļā, kas nav līdz šim noticis.

LAKRS PRASĪBAS

LAKRS 2019. gada 30. maijā plāno rīkot streiku, pieprasot izpildīt sešas LAKRS prasības, tostarp 1) autobusu vadītājiem nodrošinātu stundas likmi 7 € apmērā; 2) darbgatavības laika posma samaksu 3.5 €/h; 3) LAP grāmatvedībā veikt biedru naudas ieturējumu no darbinieku algām un pārskatīt to LAKRS; 4) noslēgt Darba koplīgumu jaunā redakcijā; 5) saņemt rakstveidā informāciju un konsultēties ar LAKRS pirms tiek pieņemti kādi lēmumi, kuri var skart darbinieku intereses; 6) atbilstoši Darba likuma 96. pantam nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, apmaksājot darba laiku.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti un stjuarti Vācijā trešdien rīko 24 stundu streiku, ietekmējot tūkstošiem pasažieru un liekot lidsabiedrībai atcelt reisus.

«Ryanair» norāda, ka streika dēļ atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas.

Šo streiku, kas sākās plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika), organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di».

Streika nolūks ir panākt atalgojuma palielināšanu un darba nosacījumu uzlabošanu.

Aviokompānija šo streiku nodēvējusi par nepamatotu, norādot uz atalgojuma un darba nosacījumu uzlabojumiem, kas jau tikuši piedāvāti.

Tikmēr «Ver.di» brīdina, ka šis būs tikai pirmais no vairākiem streikiem, un turpmāka streiku rīkošana būs atkarīga no pārrunu procesa.

«Ryanair» pilotu streiku dēļ Eiropā šovasar nācās atcelt simtiem avioreisu.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti Īrijā piektdien gatavojas rīkot kārtējo streiku, aizsākot jaunu streiku vilni Eiropā.

Tādējādi šis Īrijā jau būs ceturtais «Ryanair» darbinieku streiks, un tas ietekmēs 20 no piektdien 300 ieplānotajiem lidojumiem.

Trešdien publiskotā paziņojumā aviokompānija piedāvāja tikties ar Īrijas pilotiem sestdien vai nākamajā nedēļā, lai atrisinātu pašreizējās domstarpības.

Tikmēr Zviedrijas pilotu arodbiedrība «Svensk Pilotforening» (SPF) trešdien pavēstīja, ka tās dalībnieki streiku plāno rīkot 10.augustā.

Arodbiedrība norāda, ka «Ryanair» vadības pārstāvji pastāvīgi atteikušies no sarunām ar ar SPF pārstāvjiem. SPF piebilda, ka Skavstas lidostā 100 kilometru attālumā no Stokholmas streikā piedalīsies aptuveni 40 piloti.

Arodbiedrība gan nesniedza informācija, cik daudz lidojumus šis streiks ietekmēs, bet «Ryanair» sīkākus komentārus nesniedz.

Beidzoties aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streikam, no rītdienas lidojumi uz starptautisko lidostu Rīga un no tās atgriezīsies ikdienas režīmā, aģentūru LETA informēja lidostā Rīga.

Streiks norisināsies līdz šodienai,13.novembrim. Aviokompānija ir ziņojusi, ka, sākot no rītdienas, lidojumu sarakstam būtu jāatgriežas ikdienas režīmā, jo nekādi citi paziņojumi par streiku nav saņemti, skaidroja lidostā.

Kā ziņots, šodien atcelts reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 9.novembrī, trešdien, 11.novembrī, un ceturtdien, 12.novembrī, lidostā "Rīga" tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Latvijas lielākajās pašvaldībās skolas remontē tik ambiciozi kā valstī ar augstu pārticības līmeni, pat salīdzinot ar Franciju vai citām lielām Rietumeiropas valstīm.

Šādos novērojumos sarunā ar aģentūru BNS dalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība).

«Mēs Latvijā šajā ziņā esam ļoti ambiciozi, kā valsts ar augstu pārticības līmeni. Viesojoties ārzemēs, piemēram, Francijā, esmu novērojusi, ka skolu vide, ēkas ir daudz pieticīgākas. Taču mēs visu gribam topa kvalitātē,» pavēstīja ministre.

Lai arī skolu atjaunošana nenorit Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, ministre ir informēta, ka vairākās skolās Latvijā atjaunošanas darbi līdz ar jaunā mācību gada sākumu vēl nebūs pabeigti, taču mācību process tāpēc nebūs kavēts.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe samazinājusi savā birojā strādājošo algas fondu kopumā par apmēram 35%.

Tas nozīmē, ka līdzšinējo 7100 latu vietā tas veido 4700 latus mēnesī. Kā informē ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe, vienošanās starp ministri un katru birojā strādājošo par mēnešalgas samazinājumu stājas spēkā ar 1.jūliju. Savukārt līdzšinējo 6 biroja darbinieku vietā būs tikai 4 padomnieki un biroja vadītāja.

Tāpat līdzekļu taupības nolūkos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks atteicies no dienesta automašīnas vadītāja un šos pienākumus veic pats.

Savukārt jau šī gada 17.jūnijā T.Koķe izdevusi rīkojumu IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam par samazinājumu ministrijā un tās padotības iestādēs. Tajā skaitā rīkojums nosaka nodrošināt, ka IZM strādājošajiem tiek samazināta mēnešalga par 20% vai vairāk un atbilstoši vienlīdzības principam šis noteikumus piemērojams arī tiem strādājošajiem, kas algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Tāpat šis rīkojums nosaka par 30% samazināt IZM centrālajā aparātā nodarbināto skaitu, un atbilstoši vienlīdzības principam, piemērot šo noteikumu arī tiem strādājošajiem, kas tiek algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Ministres parakstītajā 17.jūnija rīkojumā arī noteikts IZM padotības iestādēs samazināt mēnešalgu un strādājošo skaitu, lai sasniegtu 20% vai lielāku ietaupījumu atlīdzības izmaksai.

Sakarā ar jaunā premjera kandidāta iecerētajām skolotāju algu samazināšanām, Tatjana Koķe apsvērusi aiziešanu no ministres amata.

To Db apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kuru pašreizējā izglītības ministre bija informējusi par saviem apsvērumiem. «Pašlaik izglītības ministrei ir uzticēta neizpildāmā misija, ko citu viņai darīt, ja ne aiziet? Mēs, protams, centīsimies līdz beigām pierādīt savu taisnību, lai gan saprotam, ka šajos apstākļos visas nozares smagi cieš,» tā A. Brigmanis. Db. lv jau rakstīja, ka viens no V. Dombrovska budžeta izdevumu samazināšanas plāniem ir skolotāju algu samazināšana par 15-20%. «Precīzu aprēķinu man nav, bet figurē skaitlis, ka skolotāji varētu saņemt par 70 latiem mazāk,» tā A. Brigmanis. Viņš arī norādīja, ja T. Koķe tiešām aizies, jaunu izglītības un zinātnes ministru ZZS nevirzīs.

Paziņojums par iespējamo izglītības ministres amata atstāšanu nebija ne vājuma brīdis, ne klīrēšanās.

Tā šodien savu pagājušās piektdienas paziņojumu par varbūtēju izglītības ministres amata atstāšanu komentēja Tatjana Koķe (ZZS). «Mēs piekrītam, ja izglītībā samazinājums ir tikpat liels, cik citās valsts nozarēs, proti, 10%. Bet 15% un 20% noteikti ir nepieļaujami. Nevaram pieļaut, ka uz izglītības rēķina tiek glābts valsts budžets un līdz ar to tiek pārsvītrots pēdējos pāris gados panāktais skolotāju algu paaugstinājums,» tā T. Koķe, tomēr skaidri nepasakot, vai jaunās valdības sastāvā paliks arī pie esošajiem V. Dombrovska budžeta samazināšanas noteikumiem.

Db.lv jau 6.martā rakstīja, ka, uzzinot par jaunā premjera kandidāta Valda Dombrovska plāniem, mazināt budžeta izdevumus sevišķi skaudri izglītības nozarē, izglītības ministre pieļāva, ka šādā situācijā varētu arī neturpināt pildīt savu amatu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka Koķes aiziešanas gadījumā partija jaunu izglītības ministru nevirzīs, kas izjauktu nākamā Ministru kabineta sastāvu, par ko paredzēts balsot šo ceturtdien Saeimā.

Būsim atklāti, pasaule jau ir izzināta un tajā tikpat kā viss jau ir atklāts, tāpēc lielākais akcents izglītībā jāliek uz prasmi, iegūtās zināšanas izmantot.

To izglītības ministre Tatjana Koķe teica konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība, kurā vairāki iepriekšējie runātāji īpaši uzsvēra zinātnes veicināšanas lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. „Mums ir bijusi haļļu un lielveikalu būvniecības ēra, tagad ir ēku siltināšanas ēra, taču, lai stimulētu Latvijas iedzīvotājus radīt, ir nepieciešams uzņēmējus stimulēt, investēt arī izglītības un zinātnes nozarēs,” tā T. Koķe. Viņasprāt, Latvijas prioritārās nozares arī noteikti ir enerģija un vide, šīm jomām arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība izglītībā.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" atkārtoti uzlabojis darba līguma nosacījumu piedāvājumu tūkstošiem streikojošo darbinieku, cerot pārtraukt ieilgušo streiku, kas paralizējis divas ražotņu darbību jau septiņas nedēļas.

Arodbiedrība ceturtdien šo jauno piedāvājumu atbalstīja un noteica, ka balsojums par to tiks veikts pirmdien.

Šis piedāvājums ietver algu paaugstināšanu par 38% četru gadu laikā un vienreizēju prēmiju 12 000 dolāru apmērā jauniem darbiniekiem, kas pievienojas uzņēmumam.

Kopš septembra sākuma šis ir jau ceturtais "Boeing" piedāvājums, taču trešais, par kuru arodbiedrības locekļiem lūgts balsot.

Arodbiedrības locekļi 12.septembrī noraidīja piedāvājumu ar algu palielināšanu par 25%, bet pagājušajā nedēļā tika noraidīts piedāvājums, kas paredzēja algas palielināt par 35%.

Aptuveni 33 000 "Boeing" mehāniķu Sietlas reģionā streiku sāka 13.septembrī, pieprasot algu paaugstināšanu par 40% un pirms desmit gadiem atcelto tradicionālo pensiju atjaunošanu.

Vēstis, ka Igaunijas valstij piederošās dzelzceļa kompānijas Eesti Raudtee izpilddirektors Kaido Simmermans ir viens no vislabāk apmaksātajiem vadītājiem un saņem lielas prēmijas, ir saniknojušas kompānijas strādniekus tik tālu, ka tie varētu uzsākt streiku, ziņo BBN.

Ja sarunas par strādnieku algu paaugstināšanu nedos rezultātus, dzelzceļa darbinieku arodbiedrība var uzsākt streiku, stāstīja Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības vadītājs Oļegs Tšubarovs.

Eesti Raudtee jau ir paziņojusi, ka tā neplāno paaugstināt darbinieku algas, lai gan lielākā daļa darbinieku saņem mazāk kā tūkstoš eiro mēnesī. «Es ceru, ka aprīlis būs pagrieziena punkts sarunās, bet ja vadība neko nedarīs, lai paaugstinātu algas, tad mēs uzsāksim streiku,» skaidroja O. Tšubarovs.

Jau vēstīts, ka K. Simmermans pērn saņēmis 1,8 miljonus kronu (80,8 tūkst. latu) lielu atalgojumu, ieskaitot piemaksas un prēmijas. K. Simmermans ir otrs pelnošākais Igaunijas valstij piederošo uzņēmumu vadītājs.