Storent Holdings, Latvijā vadošais un viens no lielākajiem būvniecības tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, paziņo par savu obligāciju publisko piedāvājumu, pamatojoties uz pamatprospektu, kas publicēts uzņēmuma mājaslapā un Nasdaq Riga.

Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis: "Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas jau 2017. gadā. Taču šobrīd tiek atvērta parakstīšanās uz pirmajām Storent Holdings obligācijām. Ieguldījums uzņēmumā Storent ir ieguldījums modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības tehnikas nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs."

Latvijas Banka 2023. gada 31. maijā ir reģistrējusi Storent Holdings parādzīmju emisijas pamatprospektu un devusi atļauju Storent Holdings veikt parādzīmju publisko piedāvājumu.

Storent Holdings apstiprināja programmas pirmās daļas galīgos noteikumus.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings ziņo, ka 2022. gadā uzņēmuma neto peļņa sasniedza 4,7 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma pašu kapitāls sasniedza 23 miljonus eiro, kas veido 45% no bilances.

"Pēc veiksmīgas AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanās SIA Storent Holdings 2022. gada nogalē, mēs plānojam jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Plānots, ka 2023. gadā Storent Holdings ieņēmumi palielināsies par 10% un neto peļņa sasniegs aptuveni 5 miljonus eiro," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

“Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas 2017. gadā. Savukārt pašlaik Storent Holdings gatavojas pirmajai obligāciju emisijai, kas būs pieejama arī privātajiem investoriem visā Baltijā. Lēmuma pamatā ir izteikts pieprasījums, ko mēs redzam pēc šāda veida finanšu instrumentiem privāto investoru vidū, un mūsu vajadzība veicināt turpmāku izaugsmi. Ieguldījums Storent ir investīcija modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības iekārtu nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs," norādīja Pavlovs.

Būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent Holding” 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma EBITDA bija 4,4 miljoni eiro.

Lai paātrinātu ilgtermiņa attīstību, “Storent” ieguldījis ievērojamus līdzekļus tehnikas parka atjaunošanā, komandas attīstīšanā un IT risinājumu pielāgošanā tehnikas nomas vajadzībām.

Lai gan uzņēmuma nomas ieņēmumi nedaudz pārsniedza 2023. gada pirmā pusgada rezultātu, peļņas rādītāju ietekmēja augošās personāla izmaksas, iznomājamās tehnikas nolietojums un ievērojami lielāki procentu maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto būvniecības tirgu, “Storent” sagaida pakāpenisku tirgus atveseļošanos, sākot ar 2024. gada otro pusi.

“2024. gada pirmajā pusē “Storent” investēja 15,5 miljonus eiro tehnikas parka nomaiņā un paplašināšanā. Tuvākajos mēnešos investīcijas tajā sasniegs 25 miljonus eiro, veicinot “Storent” izaugsmi 2025. gadā,” saka “Storent Holding” valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Birža "Nasdaq Riga" piemērojusi uzraudzības statusu būvniecības un tehnikas nomas uzņēmumam AS "Storent Investments", teikts biržas paziņojumā.

Uzraudzības statuss piemērots, jo "Storent Investments" līdz otrdienai, 2.maijam, nav iesniegusi "Nasdaq Riga" tās revidēto gada pārskatu par 2022.gadu.

"Storent Investments" biržai paziņojusi, ka 2022.gada konsolidētā un atsevišķā gada pārskata iesniegšana ir aizkavējusies un sabiedrība plāno to iesniegt līdz 10.maijam.

"Storent Investments" informējusi, ka 2022.gada 28.decembrī tika veiktas izmaiņas "Storent Investments" akcionāru sastāvā, un par tās vienīgo akcionāru kļuva SIA "Storent Holdings". Līdz ar to "Storent Investments" un tās meitas sabiedrības kļuva par daļu no jaunizveidotā holdinga, kurā bez "Storent" grupas ietilpst arī SIA "SEL Investments" grupa.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings informē, ka, pēc 2022. gada nogalē veiktās AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanas jaunizveidotajā SIA Storent Holdings, uzņēmums plāno jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis: "Mēs izveidojām pirmo nomas uzņēmumu Latvijā 2008. gada 17. aprīlī. Lepojos, ka 15 gadu laikā esam attīstījuši mūsdienīgu būvniecības tehnikas nomas uzņēmumu, kas darbojas piecās valstīs un saviem klientiem piedāvā augstas kvalitātes nomas risinājumus."

AS Storent Investments un tā meitasuzņēmumiem ir nomas inventārs, nomas punktu tīkls un klientu bāze. SIA SEL Investments un tā diviem meitasuzņēmumiem pieder aptuveni 50% no būviekārtu parka, ko pārvalda Storent grupa. Tā bija lieliska iespēja apvienot abu uzņēmumu pieredzi un finanšu resursus, lai turpinātu Storent Holdings attīstību ar ievērojami lielāku jaudu un rentabilitāti," par uzņēmuma attīstību piebilda Pavlovs.

Būvniecības un tehnikas nomas uzņēmuma AS "Storent Investments" grupa tuvāko mēnešu laikā plāno izvietot jaunu obligāciju emisiju 15 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Ņemot vērā nesen notikušās izmaiņas grupas struktūrā un īpašniekos, emitents būs SIA "Storent Holdings", kas ir "Storent Investments" vienīgais akcionārs.

Emisiju ir plānots strukturēt kā programmu ar kopējo laidienu 15 miljonu eiro apmērā un katra laidiena iekļaušanu un tirdzniecību biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Storent Holdings" paziņos piedāvājuma nosacījumus, ieskaitot parakstīšanās periodu un noteikumus, pēc plānotā obligāciju pamatprospekta apstiprināšanas Latvijas Bankā.

Saistībā ar jauno obligāciju emisiju "Storent Holdings" finanšu jautājumos konsultē "Redgate Capital", bet juridiskajos jautājumos - "Cobalt". Abi konsultanti "Storent" grupu ir konsultējuši arī iepriekšējos obligāciju laidienos.

Viens no lielākajiem būvniecības tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā Storent Holdings obligāciju publiskā piedāvājuma laikā piesaistījis 10 500 000 eiro ar 11% likmi.

"Piesaistītais finansējums ļaus mums turpināt izaugsmi, kā arī pārfinansēt pašreizējās saistības. Esmu gandarīts, ka uz obligācijām kopumā parakstījās gandrīz 1000 investoru, no kuriem lielākā daļa ir privātie investori un kuri tagad kļūs par daļu no Storent attīstības," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

"Vēlos pateikties arī obligāciju turētājiem, kas ir bijuši kopā ar mums daudzus gadus un izvēlējās apmainīt iepriekšējās obligācijas pret jaunajām. Savukārt lielākā vilšanās bija tā, ka neviens no Baltijas institucionālajiem investoriem neizlēma atbalstīt vietēju, ambiciozu uzņēmumu. Rodas iespaids, ka institucionālie investori labprātāk investē ārzemēs," piebilda Pavlovs.

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Trešais ceturksnis ir galvenais peļņu nesošais periods Storent grupai. Lai izmantotu šo tirgus tendenci, uzņēmums koncentrēja lielus ieguldījumus uz gada trešo ceturksni, tādejādi iegūstot lielāko iespējamo peļņu šajā gadā, informē Storent Holding.

Stratēģija atmaksājās - trešajā ceturksnī grupa sasniedza neto apgrozījumu 13,5 miljonu eiro apmērā, EBITDA 4,9 miljonu eiro apmērā un neto peļņas rādītājs sasniedza teju 1,4 miljonus eiro.

2024.gada pirmajos deviņos mēnešos Storent ieguldīja 22 miljonus eiro sava tehnikas nomas parka atjaunošanā un paplašināšanā, kas ir vislielākais investīciju apjoms, ko Storent ieguldījis viena kalendārā gada laikā. Veiksmīgi ieguldījumi noveda pie būtiska ieņēmumu un rentabilitātes uzlabošanās. Ieņēmumi no pašas tehnikas nomas pieauga par 16%, kamēr ieņēmumi no splitrent nomas aprīkojuma bija tikai 3%, un tas rezultējās ar 16% EBITDA pieaugumu, salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni. Deviņu mēnešu laikā uzņēmums sasniedza 159 tūkstošu eiro peļņu pirms nodokļiem. Nozīmīga ieguldījumu daļa tiek novirzīta pacēlāju, zemes darbu tehnikas, teleskopisko iekrāvēju un ģeneratoru produktu grupām. Lielākā daļa tiek novirzīta strauji augošajam sektoram, kas koncentrējas uz vēja un saules enerģijas parku būvniecību.

"STORENT" celtniecības tehnikas tiešsaistes noma kļūst par realitāti Baltijā, sperot lielu soli digitālās ēras virzienā.

Izveidota tiešsaistes tehnikas nomas platforma interneta vidē, kur bezkontakta veidā var veikt pilnu nomas procesa ciklu: attālināti reģistrēties un noslēgt līgumu, noformēt tehnikas pasūtīšanu un atgriešanu, veikt apmaksu un dokumentu parakstīšanu ar SMART-ID. Turpmāk vairāk nebūs nepieciešams doties uz nomas punktu vai zvanīt "STORENT" darbiniekiem, jo tagad klienti paši varēs pārvaldīt pilnu tehnikas nomas procesu attālināti – jebkurā sev ērtā laikā un vietā.

"Tas ir jauns risinājums nozarē. Varam apgalvot, ka esam pirmie, kuri radikāli maina ierastos procesus. Ieviestās novitātes ir atbildīgs lēmums, kas sekmēs mūsu klientu mobilitāti," norāda "STORENT" dibinātāji Andris Bisnieks un Andris Pavlovs.

Pamatojoties uz neauditētajiem finanšu rezultātiem, būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma AS “Storent Holding” grupas apgrozījums 2024. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 8,46 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 1,67 miljonus eiro.

Īpaši rezultatīva bija grupas darbība Baltijas reģionā, uzrādot nomas apgrozījuma pieaugumu par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Ieguldot apjomīgus finanšu līdzekļus procesu digitalizācijā un automatizācijā, šī gada janvārī grupa noslēdza pāreju no esošajām ERP jeb uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām uz jaunām mākoņsistēmām visās piecās darbības valstīs. Neraugoties uz sarežģīto pārejas procesu, nomas ienākumi līdz martam pieauga par 2%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un lielākais ienākumu pieaugums – 7% – bija vērojams tieši Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar aktīvo grupas iesaisti liela mēroga industriālajos projektos, piemēram, "Rail Baltic", vēja parkos Lietuvā, kā arī projektos militārajā nozarē.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Storent Holdings paziņo par obligāciju publisko piedāvājumu par kopējo summu 4 500 000 eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 11% un dzēšanas termiņu 2025. gada 21. decembrī, informē uzņēmums.

Parakstīšanās ilgs līdz 9. oktobrim.

Andris Pavlovs, Storent grupas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs: "Mēs esam priecīgi piedāvāt gan privātiem investoriem, gan institucionālajiem investoriem otro iespēju iegādāties Storent Holdings obligācijas. Līdz šim ir izdevies piesaistīt finansējumu no gandrīz 1000 privātiem investoriem. Mēs aktīvi atjaunojam savu autoparku, un papildu finansējums tikai veicinās straujāku Storent Holdings izaugsmi."

Obligācijas tiek emitētas saskaņā ar Latvijas Bankā 2023. gada 30. maijā reģistrēto SIA Storent Holdings obligāciju emisijas pamatprospektu, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Stiprinot vadības komandu, AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN juvelierizstrādājumu tīklam) un SIA GIVEN Latvia valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Ainārs Spriņģis, kurš līdz šim bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un piedalījies visos uzņēmumam būtiskos attīstības posmos.

Savukārt AS Grenardi Group izpilddirektora amatu ieņem Mišels Zavadskis. Līdzšinējais AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis atstāj amatu.

Līdz ar A.Spriņģa iecelšanu par AS Grenardi Group valdes priekšsēdētāju, viņa vietu padomes priekšsēdētāja amatā turpmāk ieņem Grupas kreatīvā direktore un līdzīpašniece Alīna Spriņģe. Izmaiņas uzņēmumu vadībā ir iesniegtas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

AS Grenardi Group izaugsmes stratēģija ir veicinājusi līdera pozīciju nostiprināšanos Baltijā. 2024. gada 8. maijā AS Grenardi Group obligācijas sāka veiksmīgi kotēt Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus obligāciju sarakstā. Pateicoties pārdomātajam konceptam, kas radīts tepat Latvijā, AS Grenardi Group ir veiksmīgi izdevies sevi pieteikt Lietuvas un Igaunijas noieta tirgos, atverot veikalus lielāko pilsētu tirdzniecības centros.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.