Jaunākais izdevums

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Storent Holdings paziņo par obligāciju publisko piedāvājumu par kopējo summu 4 500 000 eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 11% un dzēšanas termiņu 2025. gada 21. decembrī, informē uzņēmums.

Parakstīšanās ilgs līdz 9. oktobrim.

Andris Pavlovs, Storent grupas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs: "Mēs esam priecīgi piedāvāt gan privātiem investoriem, gan institucionālajiem investoriem otro iespēju iegādāties Storent Holdings obligācijas. Līdz šim ir izdevies piesaistīt finansējumu no gandrīz 1000 privātiem investoriem. Mēs aktīvi atjaunojam savu autoparku, un papildu finansējums tikai veicinās straujāku Storent Holdings izaugsmi."

Obligācijas tiek emitētas saskaņā ar Latvijas Bankā 2023. gada 30. maijā reģistrēto SIA Storent Holdings obligāciju emisijas pamatprospektu, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro.

Storent Holdings piedāvā iegādāties 45 000 obligācijas ar vienas obligācijas nominālvērtību 100 eiro. Obligāciju emisijas cena ir 100,641667% apmērā no obligāciju nominālvērtības (100,641667 eiro par vienu obligāciju). Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2025. gada 21. decembris.

Procentu likme ir 11%. Parakstīties var gan institucionālie, gan privātie investori. Parakstīšanās periods ilgs līdz 2023. gada 9. oktobrim. Rezultāti tiks paziņoti 10. oktobrī.

Piedāvāto obligāciju skaits ir ierobežots, tāpēc palielinātas investoru intereses gadījumā obligācijas tiks piešķirtas tiem investoriem, kuri pieteikušies pirmie.

Jaunā obligāciju emisija ir papildinājums 2023. gada jūnijā noslēgtajai emisijai, kas jau ir iekļauta Nasdaq Riga Baltijas obligāciju sarakstā.

Finanses

AS Storent Holding emitēs obligācijas ar 10 % likmi un ir gatavs jaunam attīstības posmam

Db.lv,01.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent Holding” 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma EBITDA bija 4,4 miljoni eiro.

Lai paātrinātu ilgtermiņa attīstību, “Storent” ieguldījis ievērojamus līdzekļus tehnikas parka atjaunošanā, komandas attīstīšanā un IT risinājumu pielāgošanā tehnikas nomas vajadzībām.

Lai gan uzņēmuma nomas ieņēmumi nedaudz pārsniedza 2023. gada pirmā pusgada rezultātu, peļņas rādītāju ietekmēja augošās personāla izmaksas, iznomājamās tehnikas nolietojums un ievērojami lielāki procentu maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto būvniecības tirgu, “Storent” sagaida pakāpenisku tirgus atveseļošanos, sākot ar 2024. gada otro pusi.

“2024. gada pirmajā pusē “Storent” investēja 15,5 miljonus eiro tehnikas parka nomaiņā un paplašināšanā. Tuvākajos mēnešos investīcijas tajā sasniegs 25 miljonus eiro, veicinot “Storent” izaugsmi 2025. gadā,” saka “Storent Holding” valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Pakalpojumi

Storent Holding šī gada pirmajos divos mēnešos kāpina ieņēmumus Baltijā par 20%

Db.lv,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 45,254 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2023.gadā, taču kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 254 486 eiro, liecina "Storent" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp 2024.gada ceturtajā ceturksnī "Storent" strādāja ar 12,361 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī, un guva 376 093 eiro peļņu, kas ir 3,8 reizes mazāk.

Kompānijā informē, ka 2024.gadā "Storent" investēja gandrīz 24 miljonus eiro, lai paplašinātu un uzlabotu nomas tehnikas parku - tagad 32% no visām tehnikas vienībām ir jaunākas par diviem gadiem.

Paplašinot darbību, uzņēmums 2025.gada sākumā atvēra 30. nomas punktu. Tas atrodas Kauņā, Lietuvā, savukārt nākamais tiks atvērts Gulbenē, Latvijā. Izmantojot labvēlīgos apstākļus un saredzot potenciālu arī turpmākai izaugsmei, "Storent" gatavojas jauniem tehnikas iepirkumiem līdz 20 miljonu eiro vērtībā vēl pirms aktīvās sezonas sākuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Storent 24 miljonu eiro investīcijas tehnikas parkā nonākušas tirgus apritē, ceturtajā ceturksnī palielinot kopējos ieņēmumus par 12%. Uzņēmums ir paziņojis par turpmākās attīstības plāniem, atklājot jaunas iespējas investoriem 2025. gadā.

Trešais ceturksnis ir galvenais peļņu nesošais periods Storent grupai. Lai izmantotu šo tirgus tendenci, uzņēmums koncentrēja lielus ieguldījumus uz gada trešo ceturksni, tādejādi iegūstot lielāko iespējamo peļņu šajā gadā. Stratēģija atmaksājās – trešajā ceturksnī Grupa sasniedza neto apgrozījumu 13,5 miljonu eiro apmērā, EBITDA 4,9 miljonu eiro apmērā un neto peļņas rādītājs sasniedza teju 1,4 miljonus eiro.

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Storent ieguldīja 22 miljonus eiro sava tehnikas nomas parka atjaunošanā un paplašināšanā, kas ir vislielākais investīciju apjoms, ko Storent ieguldījis viena kalendārā gada laikā. Veiksmīgi ieguldījumi noveda pie būtiska ieņēmumu un rentabilitātes uzlabošanās. Ieņēmumi no pašas tehnikas nomas pieauga par 16%, kamēr ieņēmumi no splitrent nomas aprīkojuma bija tikai 3%, un tas rezultējās ar 16% EBITDA pieaugumu, salīdzinājumā ar 2023. gada trešo ceturksni. Deviņu mēnešu laikā uzņēmums sasniedza 159 tūkstošu eiro peļņu pirms nodokļiem. Nozīmīga ieguldījumu daļa tiek novirzīta pacēlāju, zemes darbu tehnikas, teleskopisko iekrāvēju un ģeneratoru produktu grupām. Lielākā daļa tiek novirzīta strauji augošajam sektoram, kas koncentrējas uz vēja un saules enerģijas parku būvniecību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") atvēris tehnikas nomas punktu Kauņā, Lietuvā, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.

Līdz ar šī punkta atvēršanu "Storent" ir 30 nomas punkti piecās valstīs.

Jaunais nomas punkts atrodas Kauņas centrālajā daļā. Tā fokuss galvenokārt vērsts uz mazajiem instrumentiem, kas ir uzreiz pieejami klientiem no apkārtējiem būvniecības un renovāciju objektiem. Tomēr, tāpat kā jebkurā "Storent" nomas punktā, klienti var pasūtīt visu tehnikas klāstu, tostarp lielās tehnikas vienības, ko piegādā pēc pieprasījuma.

Šobrīd "Storent" ir 13 nomas punkti Latvijā, astoņi Lietuvā, četri Igaunijā, četri Somijā un viens Zviedrijā.

"Storent" 2023.gadā strādāja ar 19,464 miljonu eiro apgrozījumu un guva 5,24 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs,03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz neauditētajiem finanšu rezultātiem, būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma AS “Storent Holding” grupas apgrozījums 2024. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 8,46 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 1,67 miljonus eiro.

Īpaši rezultatīva bija grupas darbība Baltijas reģionā, uzrādot nomas apgrozījuma pieaugumu par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Ieguldot apjomīgus finanšu līdzekļus procesu digitalizācijā un automatizācijā, šī gada janvārī grupa noslēdza pāreju no esošajām ERP jeb uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām uz jaunām mākoņsistēmām visās piecās darbības valstīs. Neraugoties uz sarežģīto pārejas procesu, nomas ienākumi līdz martam pieauga par 2%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un lielākais ienākumu pieaugums – 7% – bija vērojams tieši Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar aktīvo grupas iesaisti liela mēroga industriālajos projektos, piemēram, "Rail Baltic", vēja parkos Lietuvā, kā arī projektos militārajā nozarē.

Eksperti

Kāpēc ir vērts iet biržā? Uzņēmums tā kļūst krietni stiprāks

Daiga Auziņa-Melalksne, Storent Holding neatkarīgā padomes locekle,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

Pārtika

Alūksnes putnu fermas IPO mērķis ir saražoto olu daudzumu palielināt par 60%

Db.lv,17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Eksperti

Obligācijas - perspektīvs finansējuma avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

Linda Purenkova, BDO Latvija juridiskās nodaļas vadītāja,06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Ražošana

APF Holdings IPO mērķis ir piesaistīt septiņus miljonus eiro

Db.lv,05.09.2023

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs (no labās) un kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Iltners

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Finanses

Arī otrajā Grenardi Group obligāciju laidienā pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu

Db.lv,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vadošais un strauji augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group, kas pārvalda GRENARDI un GIVEN veikalus, veiksmīgi noslēdzis otro laidienu publiskās obligāciju programmas ietvaros, piesaistot 5 miljonus EUR.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 7.85 miljonus EUR, pārsniedzot sākotnēji piedāvāto 5 miljonu EUR apmēru otrā laidiena ietvaros par 57%. Piedāvājums piesaistīja vairāk nekā 590 investorus, no kuriem 86% bija no Latvijas, 11% no Igaunijas, un 3% no Lietuvas.

Ainārs Sprinģis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: "Esam ļoti apmierināti ar veiksmīgi noslēgto otro obligāciju emisiju programmas ietvaros, kas piesaistīja būtisku investoru interesi. Šis rezultāts ne tikai apliecina tirgus uzticību AS Grenardi Group, bet arī sniedz mums spēcīgu stimulu turpināt mūsu stratēģisko attīstību. Esam pateicīgi mūsu esošajiem investoriem par uzticību un lēmumu turpināt ieguldījumus – viņu atbalsts ir būtisks šī panākuma elements. Jāuzsver, ka abas obligāciju emisijas īsā laika posmā ir noslēgušās ar lieliskiem rezultātiem, kas vēl vairāk apliecina mūsu pozīcijas stiprināšanu. Piesaistītie līdzekļi ļaus mums refinansēt esošās saistības, paplašināt veikalu tīklu un diversificēt piedāvājumu. Mūsu mērķis ir stiprināt pozīcijas Baltijas tirgū, nodrošinot pievienoto vērtību gan mūsu klientiem, gan akcionāriem."

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligācijas - nākamais solis uzņēmuma finansējuma piesaistē

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja,26.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) paziņo par publisko obligāciju piedāvājumu 12 miljonu eiro apmērā visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs līdz 15. aprīlim, un tajā var piedalīties gan profesionāli, gan privātie investori.

"Teju 25 gadu laikā mēs esam ne tikai nostiprinājuši savu līderpozīciju Baltijā, bet arī pārliecinājušies par juvelierizstrādājumu nozares noturību. Grupas panākumu pamatā ir pārdomāta koncepcija un plašs juvelierizstrādājumu klāsts – gan pasaules zīmoli, gan pašu veidotas, unikālas rotu kolekcijas. Mēs esam piemērs tam, kā latviešu iedzimto mīlestību pret estētisko un skaisto var pārvērst veiksmīgā biznesā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā," saka Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs,30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.