Parlaments noraida Saskaņas centra (SC) deputātu pieprasījumu Valdim Dombrovskim izskaidrot motivāciju, nepiesakot valsts tiesības uz LatRosTrans naftas vadā esošo tehnoloģisko naftu.

Par pieprasījuma atbalstīšanu balsoja 39 deputāti, bet 47 deputāti balsoja pret, savukārt pieci parlamentārieši atturējās. Pieprasījuma komisija savā sēdē nav konstatējusi valdības bezdarbības pazīmes un tādēļ ir noraidījusi šo pieprasījumu, Saeimas sēdē sacīja Pieprasījuma komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZRP).

Komisijas sēdē no ministriju pārstāvju puses nav saņemtas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, uzsvēra SC deputāts Andrejs Elksniņš. Tehnoloģiskā nafta jāuzskata par naftas vada piederumu, skaidroja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķiris, piebilstot, ka Ministru kabinets rūpīgi vērtē vai tiesvedības gaitā nav atklājušies kādi fakti, ka valsts var pretendēt uz bufernaftu.

Latvijas valsts neplāno pieteikt savas īpašumtiesības uz strīdīgo bufernaftu.

Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis uzskata, ka valstij ir diezgan lielas izredzes panākt to, ka tiek atzītas tās īpašumtiesības uz šo naftu. Advokātu birojs jau pērnā gada novembrī nodeva Valsts kancelejā atzinumu, kurā aprakstīts, kādā veidā valsts varētu pieteikt savas īpašumtiesības. Jāpiebilst, ka arī šis atzinums tika vērtēts darba grupā. Advokāts DB norādīja, ka veidot atzinumu bija paša biroja iniciatīva.

Tomēr J. Zelmenis stāsta, ka premjera Valda Dombrovska birojs šo atzinumu tālāk nosūtījis Tieslietu ministrijai, bijušais tieslietu ministrs gan painteresējies par to, taču tad iestājusies pauze. «Neviens vairs nav izrādījis nekādu interesi,» piebilst J. Zelmenis.

Latvijas Republikas teritorijā izvietotajā naftas cauruļvadā esošā tehnoloģiskā nafta ir Latvijas Republikas valsts īpašums, tā savā paziņojumā norāda zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kaut arī pavisam nesen medijos bija publicēts A.Grūtupa biroja atzinums, ka tā piederot SIA LatRosTrans.

DB jau vairākārt rakstījis par īpašumtiesību strīdu uz bufernaftu, jo pēc tam, kad SIA LatRosTrans uzsāka bufernaftas izsūknēšanu no naftas cauruļvada, Baltkrievijas kompānija Družba uzsāk tiesvedību par bufernaftas īpašuma tiesībām un Daugavpils tiesa šo lietu gatavojas skatīt šā gada 16. maijā.

Jau pērn intervijā DB SIA LatRosTrans valdes loceklis Igors Stepanovs pauda pārliecību, ka bufernafta pieder uzņēmumam un noliedza Baltkrievijas pretenzijas uz šo īpašumu. Interesanti, ka SIA LatRosTrans 2009. gada pārskatā bufernaftu atzīst tikai kā iespējamu aktīvu, bet pēc BDO Zelmenis&Liberte partnera Jāņa Zelmeņa domām absolūti pirmā mantiniece pēc PSRS sabrukuma uz tehnoloģisko naftu ir Latvijas valsts. Attiecīgs atzinums no BDO Zelmenis&Liberte ticis iesniegts arī Ministru prezidenta biroja vadītājai Olitai Augustovskai.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Latvijas valdība vairākkārt ir secinājusi, ka valsts rīcībā nav tādu pierādījumu, lai tiesā pretendētu uz SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka-Ventspils esošo bufernaftu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Šādi ierēdnis atbildēja, komentējot Saskaņas centra (SC) frakcijas iesniegto pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), kurā prasīts paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz minēto bufernaftu. Komisijas sēdē, astoņiem deputātiem balsojot pret, trīs par un vienam nebalsojot, pieprasījuma nosūtīšana Dombrovskim tika noraidīta.

Valdība pie secinājumiem par pamatojuma trūkumu šādai prasībai nonākusi laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada februārim. EM valsts sekretārs uzsvēra, ka SIA LatRosTrans nekad nav piederējusi Latvijas valstij. Viņš kritiski novērtēja arī iepriekš pausto argumentu, ka tehnoloģiskā bufernafta nebija norādīta uzņēmuma bilancē. Bilancē parasti neuzrāda to, kas nesniedz ekonomisko vērtību. Tehnoloģiskā nafta nerada šo pievienoto vērtība, jo tā ir tikai instruments, lai pārvadātu naftu caur vadu.

Valstij ir jāiesaistās tiesvedībā par īpašumtiesībām uz bufernaftu, kas atrodas Ventspils-Polockas cauruļvadā, šādu paziņojumu izplatījusi Satiksmes ministrija.

Bingo! Tā nu ir viena lieta, kam nekādi nevar nepiekrist, un ir prieks, ka šajā kontekstā pamodusies ir arī minētā ministrija. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tas notiek tieši tagad, kad dažādi procesi šajā jomā jau iet vaļā pilnā sparā. Turklāt nav arī noslēpums, ka pirmie, kas iesaistījās cīņā par (pēc dažādām aplēsēm) aptuveni 70 miljonus latu vērto naftu, bija Baltkrievija. Protams, labāk vēlu nekā nekad, tomēr minētais paziņojums liek domāt par ko citu. Proti…

Kā zināms, jau pēc tikai nedaudz vairāk kā vienas nedēļas Latvijā norisināsies Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet valdošajām partijām šis ir visai nelāgs laiks. Respektīvi, tie notikumi, kas šobrīd norisinās, nekādi neatspoguļo valdības darbu pašā labākajā gaisotnē. Nāksies tērēt lielus līdzekļus no nodokļu maksātāju kabatām, lai stutētu aviokompāniju airBaltic, nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, vajadzēs mazināt par lielāku summu, nekā reiz sasolīts utt. Turpretī dažādi politikas eksperti publiski izsaka vērtējumu, ka vislielākās izredzes vēlēšanās esot tikai nupat kā tapušajai un tā īsti nevienam neko neizsakošajai Zatlera reformu partijai, kā arī līdzšinējam mūžīgajam opozicionāram Saskaņas centram. No koalīcijas partiju viedokļa šāda aina varētu būt galīgi nepieņemama, tāpēc aši vajadzēja sameklēt kaut ko pozitīvu, un bufernaftas gadījums ir diezgan piemērots variants tam, lai varētu parādīt, ka ir gaidāms arī kaut kas labs. Iespēja kaut ko attiesāt no baltkrieviem un Latvijas visnotaļ paplāno budžetu papildināt ar 70 miljoniem latu, neceļot nodokļus - tas taču skan visnotaļ labi.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Ar jaunu sparu uzvirmojis jautājums par cauruļvadā Polocka - Ventspils esošas bufernaftas izsūknēšanu, galvenokārt par to - kuram īsti ir tiesības to darīt, tādējādi iegūstot savā rīcībā aptuveni 70 milj. Ls. Ņemot vērā minēto summu, par savu īpašumu šo bufernaftu uzskata gan kompānija LatRosTrans, gan baltkrievu uzņēmu Družba.

Beidzot sarosījusies ir arī Latvijas puse. Tas, protams, apsveicami, tomēr veids, kādā notikusi šī rosība, gan liek domāt, ka, visticamāk, pēc zināma laika preses slejās varēs lasīt - redz, varējām iegūt miljonus no bufernaftas, bet nekā…

Proti, tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam (Vienotība) ar premjera rezolūciju ir uzdots sasaukt sanāksmi, lai izlemtu par Latvijas tiesībām uz šo bufernaftu. Turklāt visai skaidri tiek arī pateikts - nav ne jausmas, cik ilgā laikā naftas jautājums varētu tikt skatīts. Jau pašā sākumā tiek pieļauta iespēja - kamēr mēs te spriedīsim, bufernafta jau sen būs izpumpēta. Tādējādi loģisks ir jautājums - kāpēc gan vairāku desmitu miljonu latu likteņa izšķiršana tiek uzticēta ministrijai, kas efektīvi strādāt diez ko nespēj?! Atliek paanalizēt šīs ministrijas «sasniegumus» pavisam nesenā vēsturē…

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans un ar to saistītās personas drīkstēs veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums.

Daugavpils tiesa 2010.gada 7.decembrī bija piemērojusi nodrošinājumu LatRosTrans un Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba civilstrīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu un aizliegusi LatRosTrans un ar to saistītajām personām veikt iepriekšminētās darbības, kā arī apķīlājusi 40 221 tonnas tehnoloģiskās naftas. Tāpat tika apķīlātas arī papildus 109 996,08 tonnas naftas.

Šo Daugavpils tiesas lēmumu šā gada 7.martā pārskatīja AT Civillietu tiesu palāta, kas nodrošinājumu daļēji atcēla. AT atcēla aizliegumu veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no cauruļvada Latvijas teritorijā, kā arī atbrīvoja no apķīlājuma 40 221 tonnu naftas. Apķīlājums 109 996,08 tonnām naftas palika spēkā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Šā gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 831,2 miljoni latu, bet izdevumi – 817,3 milj. latu, tādējādi izveidojies pārpalikums 13,9 milj. latu apmērā.

Valsts kases sagatavotais pārskats liecina, ka šā gada februārī gan valsts konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 68,1 milj. latu apmērā – ieņēmumi bija 383,9 milj. latu, bet izdevumi – 452 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi februārī bija 193,5 milj. latu, izdevumi – 262,7 milj. latu, veidojot finansiālo deficītu 69,3 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada divos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 468,9 milj. latu, izdevumi 474,6 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 5,7 milj. latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi februārī bija 105,3 milj. latu, izdevumi – 117 milj. latu, un finansiālais deficīts bija 11,7 milj. latu. Divos mēnešos kopumā speciālajā budžetā radies deficīts 32,2 milj. latu apmērā, jo ieņēmumi bija 206,1 milj. latu, bet izdevumi bija 238,3 milj. latu. Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada divos mēnešos bija 672,5 milj. latu, izdevumi – 710,4 milj. latu, veidojot finansiālo deficītu 37,9 milj. latu apmērā.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Runām par budžeta atvēršanu šā gada laikā un papildus konsolidācijas pasākumiem nav pamata, tomēr nevar izslēgt, ka mainīsies kādas izdevumu pozīcijas, Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Ministru prezidents atzīmēja, ka šādas prognozes ir dzirdētas jau vairākus mēnešus, taču budžets ir pieņemts, ņemot vērā piesardzīgas un reālistiskas prognozes, un plānotais budžeta deficīts ir zemāks nekā Mārstrihtas kritērijos noteiktais.

Runājot par Eiropas valstu līgumu par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, V. Dombrovskis uzsvēra, ka, ja Latvija vēlas pievienoties eirozonai, tad jāpievienojas arī minētajam līgumam. Premjers atzina, ka sākotnēji paredzētajā līgumā bija iekļauti arī diskutabli punkti, kā, piemēram, par nacionālo budžetu apstiprināšanu Eiropas Komisijā. Šādus punktus, kas vēlāk tika izņemti, Latvija un arī citas valstis norādījušas kā problemātiskus. «Ja mēs esam nodrošinājuši finanšu stabilitāti – mums ir svarīgi, lai to nodrošina arī citas valstis,» sacīja V. Dombrovskis.

Deputāti neatbalstīja Saskaņas centra frakcijas iesniegto pieprasījumu par steidzamu, nododot to Pieprasījumu komisijai.

Jau vēstīts, ka politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcija iesniedza pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), prasot paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz naftas vada Polocka–Ventspils bufernaftu. SC vēlas uzzināt, kas valdības nerīkošanās dēļ ir kļuvis vai kļūs par īpašnieku tehnoloģiskajai naftai, kuras vērtība tiek lēsta ap 50–80 miljoniem latu.

DB jau rakstīja – kamēr premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdevis darba grupai divu nedēļu laikā sniegt valdībai savus priekšlikumus par to, vai valstij ir iespējas iesaistīties kā prasītājam tiesvedības procesā, tikmēr Baltkrievijas uzņēmums pārsūdzēs Latgales apgabaltiesas tiesas spriedumu un tiesvedība turpināsies Augstākajā tiesā, kā to sarunā ar DB atzina Polocktransņeftj Družba nolīgtais zvērināts advokāts Egīls Radziņš: «Viss liecina, ka Baltkrievijai nelabvēlīgais spriedums tiks pārsūdzēts.»

Latvijas ekonomikas sniegumam ļoti svarīgi ir ārējie apstākļi – lai būtu pieprasījuma vilkme mūsu eksportētājiem.

Ne velti ir formulējums, ka no pēdējās krīzes mēs sevi izeksportējām laukā. Tāpēc ir saprotama arī pašreizējā uzmanība, kas pievērsta ASV protekcionistiskajai politikai un Eiropas cīniņiem panākt sev izņēmuma stāvokli jaunajos metālu ievedmuitas tarifos, kas atsauktos uz ES ražotājiem, sākot ar Vāciju, un viļņveidīgi pa piegāžu ķēdēm nonāktu arī līdz Latvijas metālapstrādei un mašīnbūvei. Tomēr, uzmanoties no tā, ko mēs varētu zaudēt, vismaz tikpat lielā mērā ir jāpievērš uzmanība neapgūtajam potenciālam jeb tam, ko mēs vēl varam iegūt. Un šis potenciāls ir ļoti liels – tik liels, ka par galveno pašreizējo draudu Latvijas izaugsmei var saukt nevis ārējos faktorus, bet gan pašu neapgūtās rezerves.