Stikla apstrādes rūpnīca SIA Transparence un SIA Re&Re panākušas vienošanos saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) jaunās ēkas būvniecībai piegādāto materiālu apmaksu un dokumentācijas nodošanu būvniekiem, kas garantēs iespēju ēku nodot ekspluatācijā būves fasādes, logu un stiklojuma sadaļu, informē Transparence valdes loceklis Agris Līdaka.

Starp abiem uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz, ka Re&Re veic pilna apmēra apmaksu par Transparence VID jaunās ēkas būvniecības vajadzībām piegādātajiem materiāliem, savukārt Transparence izsniedz Re&Re «Ekspluatācijas īpašību deklarāciju» attiecīgajam projektam piegādātajai produkcijai, kā arī apliecina, ka sadaļā "fasāde, logi un stiklojums" objekts ir pabeigts un gatavs nodošanai ekspluatācijā.

Transparence aizturēja attiecīgās ēkas sadaļas nodošanai ekspluatācijā nepieciešamo dokumentāciju pēc tam, kad projekta apakšuzņēmējs Montāžnieks D, ar kuru Re&Re slēdza līgumu par logu izgatavošanu un uzstādīšanu, ilglaicīgi nespēja norēķināties par Transparence piegādātajām objekta būvniecībai nepieciešamajām stikla paketēm.

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties stiklu apstrādes un montāžas procesā uzņēmumos Transparence un Arčers.

Patlaban stiklu veidi kļūst aizvien dažādāki, līdz ar to to stikla apstrādes uzņēmumiem nākas pielāgoties un ieviest jaunas tehnoloģijas gan estētisku, gan praktisku motīvu dēļ,

Kā stāsta uzņēmuma Transparence valdes loceklis Agris Līdaka, Skandināvijā patlaban aizvien vairāk pieprasīti ir drošības stikli, kā arī stikli skaņas izolācijai. Tā, piemēram, birojos, kur blakus ir transporta kustība, daudz tiek izmantots šāds stikls. Arī siltumizolācijas prasības kļūst arvien stingrākas un stikla pārklājumi, kas tiek radīti, regulāri tiek uzlaboti. Arī Latvijā pircēji aizvien vairāk pieprasa šādus stiklus, un, piemēram, Nacionālajā bibliotēkā ir izmantoti saules aizsardzības stikli ar speciālu pārklājumu, krāsotie stikli, dekoratīvie, rūdītie stikli.

Stikla apstrādes uzņēmums SIA Transparence plāno 3–4 gadu laikā atpelnīt ieguldītos 500 tūkst. eiro unikālā stikla apstrādes tehnoloģijā. Tā saka kompānijas valdes loceklis Agris Līdaka. Visas investīcijas ražošanā ir veiktas no uzņēmuma paša līdzekļiem.

Transparencei tuvākais konkurents Baltijas reģionā, ņemot vērā produkciju un tehnoloģijas, pēc A. Līdakas teiktā, varētu būt vienīgi Lietuvas uzņēmums UAB Glassbel Baltic. «Latvijā šādu tehnoloģiju pagaidām nevienam konkurējošam uzņēmumam nav, turklāt vietējā tirgū esam viens no retajiem uzņēmumiem, kas piedāvā pilnu stikla apstrādes pakalpojumu klāstu – griešanu, slīpēšanu, laminēšanu, rūdīšanu un krāsošanu, kā arī stikla pakešu izgatavošanu,» viņš piebilst.

Ieviešot jaunās zīdspiedes krāsošanas un ūdens abrazīvās griešanas tehnoloģijas, primārais SIA Transparence mērķis esot palielināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū, palielinot produktu un pakalpojumu klāstu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 84 komercķīlas, bet 88 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Lielāko komercķīlu devusi slēgta tipa AS (UAB) Baltic Automotiv DC un Tubutis Kestutis, kā parādnieku norādot UAB AD Baltic. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 17 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

Banka pagājušajā nedēļā ņēmusi arī otru lielāko UR reģistrēto komercķīlu, ko devusi SIA Transparence un SIA Arčers. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 15,86 miljoni eiro.

Savukārt komercķīlu 12,75 miljonu eiro vērtībā devis Edgars Šķēle, Andris Dombrovskis, SIA Baltic Block, SIA Betula Premium un AS Būvniecības un attīstības projekti, kā parādnieku norādot SIA Betula Premium un SIA Baltic Block. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 66 komercķīlas, bet 93 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 226,74 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 158,16 miljards eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,59 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Arčers SK un Transparence – 26,26 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank AB.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA GBM – 744,8 tūkstošu, 624,7 tūkstošu un 403,5 tūkstošu eiro apmērā, un to ņēmusi AS Latvijas pasta banka.

Savukārt komercķīlu 300 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA Riga Parket, un to ņēmusi AS SEB banka.

Stikla apstrādes rūpnīca SIA «Transparence» par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājusi visu mantu un reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,209 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīla nodrošina bankas prasījumus, kas izriet no noslēgtā ovedrafta līguma.

19.decembrī reģistrētā komercķīla ir septītā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Transaprence» dibināta 2003.gadā, un uzņēmums ražo rūdītu stiklu, stikla paketes un struktūrstiklojumu. 2017.gadā tas pārdeva produkciju 4,799 miljonu eiro apmērā un tā peļņa pēc nodokļiem bija 9024 eiro. Uzņēmums nodarbināja 70 darbiniekus.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tiek samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls palielināts no 200 000 eiro līdz 3,3 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot 3,1 miljonu jaunas kapitāldaļas, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Iepriekš janvāra beigās "Arčers" pamatkapitāls tika samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro.

Arčers pamatkapitāls samazināts līdz 200 000 eiro 

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000...

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tika samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls tika samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvfirma SIA "Arčers" noslēgusi gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Līgums paredz, ka "Arčers" Komandu sporta spēļu halles būvniecību pabeigs līdz 30.novembrim.

Barona ielā būvēs basketbola halli 

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai...

Jau ziņots, ka valdība pērn 29.novembrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 7,9 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitālā, lai nodrošinātu vienreizēju investīciju halles projekta īstenošanā. Līdzekļu saņemšanai vēl būs nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Komandu sporta spēļu halles izmaksas sākotnēji tika lēstas ap 13,65 miljoniem eiro. Projekts paredz komandu sporta spēļu halles izveidi ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 2500 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem.

Komandu sporta spēļu hallē būtu iespējas sarīkot arī starptautiska līmeņa sporta sacensības un treniņnometnes, piemēram, 2025.gadā tajā vajadzētu notikt daļai no Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem.

Kā argumentē Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot projektu, tiks attīstīts ne tikai basketbola kompetenču centrs un palielināts basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, bet arī palielināts citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto personu skaits.

Būvdarbu iepirkuma kandidātu neatsaucības dēļ komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanas gala termiņš šogad tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Arčers" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam, strādāja ar 18,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, un cieta 1,698 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.