Stenders līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš apliecinājis, ka uzņēmums tiek pārdots lielam Ķīnas investīciju fondam. Nozares līdera AS Madara Cosmetics līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners ir pārliecināts, ka pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja.

«Manuprāt, Stenderam tas ir veiksmīgs un loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā. Viņi jau darbojās Ķīnas tirgū, un tagad, iespējams, tiks piesaistītas papildus investīcijas. Turklāt jāņem vērā, ka Āzijas tirgus ir interesants un potenciāli kļūs aizvien pievilcīgāks,» norāda U. Iltners. Viņš atgādina, ka Madara Cosmetics savas akcijas plāno kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijas, savukārt Stenders izvēlējies citu ceļu, piesaistot lielu investoru. U. Iltners domā, ka notikušais dos pozitīvu efektu visai nozarei, kas kļūs stiprāka. Lai komentētu plašāk, vēl gan esot jāsagaida Stenders oficiālā informācija par notikušo un jaunā investora tālākajiem plāniem.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pēc īpašnieka maiņas kosmētikas ražošanas uzņēmumā Stenders tika veikta reorganizācija, un patlaban uzņēmums strādā ar peļņu, portālam DB pastāstīja Stenders vadītājs un valdes loceklis Jans Gans (Yang Gang).

Uzņēmums nupat atklājis jaunāko koncepta veikalu tirdzniecības centrā Akropole. Stenders jaunā koncepta attīstībā šobrīd investēti ap 150 tūkstoši eiro. Nākotnē paredzams, ka lielākais uzsvars tiks likts tieši uz vannošanās rituālu popularizēšanas, jo šajā segmentā Stenders ir visspēcīgākais, viņš skaidro.

«Pēc tam, kad iegādājāmies uzņēmumu, mēs to centāmies reorganizēt, lai padarītu veselīgākus finanšu rādītājus un tas ir izdevies. Patlaban Stenders strādā ar peļņu un finansiālie rādītāji ir uzlabojušies. Mēs esam strādājuši arī ar zīmola atjaunošanu - esam veikuši rebrendingu un esošo konceptveikalu rekonstrukciju, lai piedāvātu cilvēkiem svaigu Stenders,» stāsta J. Gans, gan neatklājot ieguldīto investīciju apjomu. Drīzumā plānots tirgum piedāvāt vairāk jaunu produktu, taču arī turpmāk Stenders plāno strādāt tikai ar esošo zīmolu, jauni zīmoli netiks veidoti.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

No "Huawei Watch GT 2" var piezvanīt un runāt caur iebūvēto mikrofonu, kā arī skaļi atskaņot mūziku

Salīdzinoši klusā un neuzkrītošā pasākumā septembra beigās Minhenē pasaule ieraudzīja jauno "Huawei" viedpulksteni "Watch GT 2". Gan tas, gan vienlaikus prezentētais "Mate 30 Pro" viedtelefons citkārt būtu sacēluši pamatīgu ažiotāžu, taču tirdzniecības kara dēļ tālruņa palikšana bez "Google" pakalpojumiem lika ķīniešiem samazināt vērienu un gaidīt labākus laikus.

Salīdzinājumā ar pirmo modeli "Huawei Watch GT 2" ir piedzīvojis vairākus būtiskus uzlabojumus, kuru vidū nozīmīgākie ir iespēja piezvanīt un runāt caur pulksteni, atskaņot mūziku no iebūvētās atmiņas un mērīt stresa līmeni. Arī baterija kļuvusi vēl izturīgāka, un šobrīd tirgū ir maz līdzīgu ierīču ar tik kvalitatīvu OLED displeju. Mīnusi ir liegums piekļūt trešās puses izstrādātāju programmām un nesakoptā ziņojumu apmaiņas sistēma. Cerams, ka trešajā paaudzē tiks novērsti arī šie trūkumi.

Polija apsver iespēju slēgt dzelzceļa kravu pārvadājumus ar Baltkrieviju, un tas var izprovocēt Ķīnas atbildes reakciju, intervijā Polijas ziņu aģentūrai PAP paziņoja Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Vonsiks.

Viceministrs sacīja, ka robežas bloķēšana novedīs pie preču apgrozījuma krituma ar Ķīnu. Pekina zaudēs ienākumus un var nosūtīt signālu Baltkrievijas iestādēm. Tieši pār Polijas-Baltkrievijas robežu no Ķīnas tiek sūtīts ievērojams daudzums preču un produkcijas.

"Domāju, ka ķīniešiem nāksies sūtīt [Aleksandram] Lukašenko pareizu signālu: neveikt pasākumus, kuri var viņiem kaitēt," paskaidroja Vonsiks.

Polija ir gatava slēgt dzelzceļa satiksmi ar Baltkrieviju, ja Minska turpinās provokācijas.

Uz Polijas-Baltkrievijas robežas pašlaik ir atvērts robežas šķērsošanas punkts automobiļiem Teresopolē, kur notiek pasažieru kustība, kā arī robežas šķērsošanas punkts kravu pārvadātājiem Kukurikos, bet tikai pārvadātājiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

To, ka konkurence ir visai efektīvs dzenulis biznesa attīstībai, DB auditorijai jāstāsta nav. Taču ne jau vienmēr uzņēmumi uz šo izaicinājumu reaģē adekvāti.

Piemēram, par to, ka valsts kapitālsabiedrības reizēm mēdz rīkoties visai nekorekti, sūdzējušies gan pasta, gan dzelzceļa pārvadājumu privātie komersanti. Iespējamo šķērssubsīdiju jautājums arvien mēdz uzpeldēt privāto kurjerpasta kompāniju komentāros par valsts kapitālsabiedrības piedāvātajiem tarifiem peļņu nesošajā paku piegādes segmentā, lai arī iepriekš bijusi tiesvedība par konkurences kropļošanu vēstuļu piegādes jomā. Nesen konkurences spēku un savu varēšanu tiesas priekšā līdz galam neaprēķināja Rīgas lidosta un Satiksmes ministrija, kā rezultātā tika iešauts kājā gan lidostai, gan tās pasažieriem – taksometru pakalpojumu kvalitātes sarukuma izskatā. Taču šoreiz gan vairāk par pozitīvo, tostarp valstij piederošo uzņēmumu lauciņā. Kad Latvijas Pasts tika pie vadības nepolitizētā procesā, šīs valsts kapitālsabiedrības valdei pēkšņi atradās laiks un vēlme nevis pakalpīgi izpildīt katru amatā iebīdītāju iegribu, bet paskatīties, ko apkārt dara konkurenti. Tā rezultātā cīņa ar igauņiem par e-komercijas giganta Alibaba tranzīta pakām beigu beigās var arī nosvērties par labu Latvijai.

ASV un Ķīna panāk vienošanos par preču tirdzniecību; reālās amerikāņu intereses tomēr ir pakalpojumos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien ir beigu datums, kad Baltajam namam bija jānāk klajā ar pēdējiem komentāriem, pirms stātos spēkā apjomīgi ASV tarifi Ķīnas importam 150 miljardu USD vērtībā, tomēr tas nenotiks, jo pēdējā brīdī ir panākta vienošanās par preču tirdzniecību un par dialogu plašāka tirdzniecības politikas konteksta maiņai.

Attiecīgi ir piepildījies ASV prezidenta Donalda Trampa galvenā ekonomikas padomnieka Lerija Kudlova prognozē-tais, ka līdz reālām importa sankcijām un tirdzniecības karam šopavasar izvērsusies saķeršanās starp Vašingtonu un Pekinu neaizies (DB 06.04.). «Mēs uzliekam tirdzniecības karu uz bremzēm,» TV intervijā sacījis ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Viņš ir D. Trampa tiešais pārstāvis tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, un šis komentārs sekoja pēc ASV un Ķīnas kopējā paziņojuma, kurā Pekina apsolīja «būtiski paaugstināt» ASV preču importu, citē Financial Times.

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Xiaomi Mi Mix 3 piedāvā savdabīgu ekrāna paplašināšanas veidu, priekšējās kameras paslēpjot zem nobīdāma ekrāna

Mēģinot «izstiept» ekrānu pēc iespējas lielāku, viedtelefonu ražotāji turpina nākt klajā ar radošiem risinājumiem korpusa priekšpuses atbrīvošanai no traucēkļiem. Pirkstu nospieduma lasītāji pārceļojuši uz aizmuguri vai iestrādāti ekrānā, un priekšējām kamerām tiek atvēlēts aizvien mazāk vietas. Ar atjautīgu risinājumu nācis klajā Ķīnas zīmols Xiaomi, faktiski atdzīvinot reiz ļoti iecienītu, bet nu jau aizmirstu telefona tipu – izbīdāmo jeb slaideri. Tieši tāds izskatās pērnā gada nogalē prezentētais Mi Mix 3.

Pirms pāris gadiem Latvijas tirgū oficiāli ienākušais Xiaomi pasaulē, jo īpaši austrumu puslodē, ir pazīstams jau kopš 2011. gada un pat uzaudzējis pamatīgu cienītāju pulku. Apgādājot Ķīnas un Indijas tirgu ar salīdzinoši lētām, taču jaudīgām viedierīcēm, tas kļuvis par ceturto lielāko telefonu ražotāju pasaulē. Taču Mi Mix 3 nav gluži kārtējais lētais ķīniešu produkts. Tas pat tiek dēvēts par Xiaomi inovatīvāko tālruni.

ASV un Ķīnai ejot pa sava tirdzniecības kariņa fāzes soļiem, cietēja var būt Eiropa. Piemēram, Vācijas "Kiel Institute for the World Economy" pārstāvji norādījuši, ka Ķīnas solījumi par apjomīgāku ASV preču uzpirkšanu, visticamāk, notiks uz trešo valstu rēķina.

Tie rēķina, ka galu galā tas Eiropai nākamgad vien var izmaksāt aptuveni 11 miljardus ASV dolārus (9,93 miljardus eiro).

DB jau ziņojis, ka formāli jaunā ASV un Ķīnas vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Var vien spekulēt, ka nu Ķīna tā vietā, lai iegādātos kādas vecā kontinenta preces, pirks ASV produkciju.Arī minēto pētnieku teiktais un rēķinātais liek domāt, ka ļoti ticams ir scenārijs, kad Eiropai uz šādas vienošanās fona nāksies atdot savu Ķīnas tirgus daļu. Tiek izcelts, ka galveno cietēju vidū būs Vācija un Francija, un negatīvāk notiekošais process ietekmēs reģiona aviācijas, transporta, rūpniecības un medicīnas iekārtu, farmācijas un lauksaimniecības nozares. Ķīniešiem vienojoties ar ASV, var ciest arī daudzu citu valstu eksperts uz šo valsti. Līdzīgs satraukums vērojams, piemēram, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā utt.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Nule kā abos Atlantijas okeāna krastos pieņemtie lēmumi attiecībā uz vilcienu un lidmašīnu ražotājiem neizbēgami atstās būtisku ietekmi uz abiem transportlīdzekļu un ar to saistīto tehnoloģiju tirgus segmentiem, skarot arī Latvijas intereses. Amerikāņu Boeing sūdzības par kanādiešu konkurentu Bombardier, kas esot guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām, likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines. Lai gan gala spriedums varētu tikt pasludināts tikai nākamā gada pavasarī, jau tagad kanādiešu un britu, kam rūp Bombardier ražotne Ziemeļīrijā, valdības faktiski piedraudējušas amerikāņiem ar tirdzniecības karu, kur pirmais cietējs būs pats Boeing, tostarp tā militāro lidmašīnu segments.

Nozares analītiķi un eksperti izsaka dažādas versijas par turpmāko notikumu gaitu. No vienas puses, tiek teikts, ka ASV tirgus kanādiešiem aizvērsies, jo kura lidsabiedrība gan gribēs maksāt tādas nodevas. Lai apslāpētu paniku par sešu miljardu USD vērtās pro-

grammas CSeries galu, pirms tā vēl sākusies, Kanādas varasvīri jau paziņojuši, ka savējos atbalstīs, ja tas būs nepieciešams. No otras puses, tiek norādīts, ka nav jau obligāti lidmašīnas jāpērk un ASV aviolīnijas taču var tās paņemt līzingā. Te gan jārēķinās, ka ASV iestādes nav Latvijas institūcijas, kam ar patieso labuma guvēju noskaidrošanu nevedas. Savukārt citi norāda, ka strīdā neiesaistīto valstu aviolīnijas bažījoties par konkurences samazināšanos un Boeing un Airbus duopola izveidošanos nākotnē, varētu lemt par labu apcelto jaunāko brāļu kanādiešu ražojumiem. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, skaidrs, ka pārāk jau nu diplomātiski apaļš ir AirBaltic teiktais, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē. Bet ja nu jeņķi tiešām ir tik traki, ka parakstās uz saspīlējumu ar sabiedrotajiem Kanādā un Eiropā un CSeries aiziet pa skuju taku? Tai pašā laikā šis kašķis droši vien paver iespēju AirBaltic izkaulēt labākus nosacījumus nākamo lidmašīnu iegādei no kanādiešiem.