Ekonomika

Stāsies spēkā papildu nodevas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam

LETA,01.07.2024

Jaunākais izdevums

Šodien stāsies spēkā papildu nodevas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome 30.maijā sanāksmē Briselē deva galīgo apstiprinājumu papildu nodevu ieviešanai atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam ES.

Šīs nodevas tiks noteiktas graudaugu, eļļas, augu un to pārstrādes produktu, tostarp kviešu, kukurūzas un saulespuķu miltu, kā arī cukurbiešu masas granulu un žāvētu zirņu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Šis lēmums neietekmēs šo produktu tranzītu caur ES uz trešajām valstīm.

Sākotnējo priekšlikumu par nodevu ieviešanu Eiropas Komisija (EK) iesniedza 22.martā. Šīs nodevas paredzētas, lai novērstu ES tirgus destabilizāciju gadījumā, ja palielinātos Krievijas labības produktu piegāde ES tirgum, lai apturētu nelikumīgu Krievijas piesavinātās Ukrainas labības eksportu, kā arī lai nepieļautu, ka Krievija izmanto ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu karu pret Ukrainu.

EK dati liecina, ka Krievija pērn uz ES eksportēja šādus produktus aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizliegto Krievijas un Baltkrievijas produktu importa sarakstā vēlas iekļaut zivju produktus

LETA,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

LETA,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas produktus no Krievijas pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi

LETA,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas produktus no Krievijas šogad Latvijā ieveda 40 uzņēmumi

LETA,15.10.2024

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad deviņos mēnešos Latvijā ieveda 40 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 29 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Salīdzinot ar 2023.gada deviņiem mēnešiem, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 48%, norāda dienestā.

PVD dati arī rāda, ka šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā ievesta 824 491 tonna pārtikas produktu un barības no Krievijas, kas ir par 41% mazāk nekā 2023.gadā, kā arī 330 370 tonnas no Baltkrievijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,267 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No Eiropas Savienībā (ES) kopumā 612 585 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta 610 353 tonnām minēto produktu, kamēr cita ES valsts - 2232 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Ķīnas elektrisko automobiļu importam noteiks papildu nodevu 100% apmērā, tādējādi cenšoties novērst Ķīnas subsidētu automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Vienlaikus Trudo arī pavēstīja par papildu nodevas 25% apmērā piemērošanu tērauda un alumīnija izstrādājumu importam no Ķīnas.

Trudo norādīja, ka Ķīna, kas ir viena no pasaulē lielākajām elektrisko automobiļu eksportētājām, nerīkojas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citas valstis tādās jomās kā vides un darba standarti.

Viņš sacīja, ka Ķīnā notiek elektroauto pārprodukcija un valsts apjomīgās subsīdijas tās autobūves nozarei "liek mums rīkoties".

Elektroauto importam noteiktā papildu nodeva, kas papildinās spēkā esošo importa nodevu 6,1% apmērā, tiks piemērota no 1.oktobra un attieksies uz Ķīnā ražotiem elektriskajiem un atsevišķiem hibrīda vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, autobusiem un piegādes furgoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK plāno Ķīnā ražotiem elektroauto uz pieciem gadiem piemērot importa nodevas līdz 36%

LETA/AFP,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.

Eiropas Savienība (ES) jau jūlijā Ķīnas elektromobiļu importam noteica papildu pagaidu nodevas, jo EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi iegūst no negodīgām subsīdijām, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Otrdien EK nāca klajā ar plāna projektu, lai šīs nodevas padarītu par pastāvīgām, nosakot prasību ieinteresētajām pusēm līdz augusta beigām sniegt nepieciešamo informāciju situācijas izvērtēšanai.

Komisija paredzējusi pastāvīgās importa nodevas piemērot lielākajiem Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD tiktu noteikta 17% papildu nodeva, "Geely" tā būtu 19,3% un SAIC - 36,3%. Šīs nodevas gan tiktu samazinātas salīdzinājumā ar jūlijā ieviestajām pagaidu nodevām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Muitas nodevas Krievijas pārtikas precēm atrisinātu problēmas ar to importu ES

LETA--BNS,11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) diskutējot par maksimālo ievedmuitas nodevas piemērošanu Krievijas un Baltkrievijas labībai, Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks paudis viedokli, ka, palielinot ievedmuitas tarifus visiem pārtikas produktiem no agresorvalsts, tiktu atrisinātas problēmas ar to ienākšanu ES tirgū.

"Es redzu izeju, ka šo problēmu atrisina muitas nodevu ieviešana ne tikai graudiem, ne tikai eļļas augu sēklām. Mēs atrisināsim šo problēmu pēc muitas nodevu ieviešanas maksimālajam Krievijas pārtikas un lopbarības produktu sarakstam," Navicks ceturtdien teica radiostacijai "Žiniu radijas".

"Krievijas produkti ES iekšējā tirgū cenu dēļ kļūs nekonkurētspējīgi, tas radīs iespējas citām valstīm," viņš klāstīja, piebilstot, ka "kopīgs ES lēmums par muitas nodevām atrisina šo problēmu pašos pamatos. Tad visās valstīs, importējot Krievijas produktus, tiks maksāti muitas nodokļi. Un tālāk preču izvēli nosaka cena".

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt maksimālās ievedmuitas nodevas Krievijas un Baltkrievijas labībai, eļļas augu sēklām un no tām iegūtajiem produktiem, tostarp kviešiem, kukurūzai un saulespuķu miltiem. Savukārt Lietuva izteikusi priekšlikumu tos paaugstināt arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes dārzeņiem un zivju produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē, lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, trešdien pēc Autoceļu padomes sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

"Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai," uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šimonīte: Turpinās diskusijas par banku virspeļņas nodevas termiņa pagarināšanu

LETA/BNS,03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās diskusijas par to, vai Lietuvā pagarināt termiņu pagaidu banku solidaritātes nodevai, kas uz diviem gadiem tika ieviesta pērn, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek konsultācijas ar Lietuvas Banku.

Pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšana būs atkarīga no tā, cik lielus ieņēmumus valsts varēs gūt no šīs nodevas, viņa paskaidroja.

"Es nevaru teikt, ka diskusija ir beigusies, jo viss ir atkarīgs no nodokļu bāzes," intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" klāstīja Šimonīte, piebilstot, ka turpinās sarunas ar Lietuvas centrālo banku. "Es nesaku, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts, bet tas nav avots uz septiņiem vai desmit gadiem, lai kā mēs uz to skatītos," viņa teica.

Pēc premjerministres domām, banku darbība būs atkarīga arī no tā, kā tirgi reaģēs uz turpmākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem.

Tā kā Lietuvas Banka paredz, ka bankas šogad pagaidu solidaritātes nodevas veidā samaksās 220 miljonus eiro, bankas valdes loceklis Simons Krēpšta iepriekš sacīja, ka centrālā banka neredz nepieciešamību ierosināt nodevas pagarināšanu, piebilstot, ka šis gads banku sektoram būs "ārkārtīgi ienesīgs gads".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par gada otro ceturksni 110 437 kredītņēmējiem izmaksājis 20 433 863,37 eiro, informē VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas līdz 24.jūlijam saskaņā ar kredītiestāžu iesniegtajiem sarakstiem.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl divas reizes - oktobrī un janvārī.

Jau ziņots, ka par šī gada pirmo ceturksni VID hipotekārā kredīta procentu kompensācijās 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksāja 20 577 623,15 eiro.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi - šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Netraucēt ar lokālām sankcijām un atbalstīt alternatīvu tirgu ieguvē: ko tranzīta nozare gaida no politiķiem?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pekina piektdien iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) par Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem papildu tarifiem elektromobiļu importam no Ķīnas.

"9.augustā Ķīna Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu risināšanas mehānismā apstrīdēja ES pagaidu pasākumus attiecībā uz elektromobiļiem, vēršoties pret subsīdijām," paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ministrijā pauda, ka sūdzības nolūks ir "aizsargāt elektromobiļu nozares attīstības tiesības un intereses un sadarbību globālajā zaļajā pārejā.

"ES sākotnējam lēmumam nav faktu un juridiska pamata, tas nopietni pārkāpj PTO noteikumus un kaitē vispārējai situācijai attiecībā uz globālo sadarbību klimata pārmaiņu novēršanā," ministrijā norādīja.

"Mēs mudinām ES nekavējoties labot savu nepareizo praksi un kopīgi uzturēt Ķīnas un ES ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības stabilitāti, kā arī elektromobiļu rūpniecības un piegādes ķēdes," aicināts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru