Ekonomika

Muitas nodevas Krievijas pārtikas precēm atrisinātu problēmas ar to importu ES

LETA--BNS,11.04.2024

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienībai (ES) diskutējot par maksimālo ievedmuitas nodevas piemērošanu Krievijas un Baltkrievijas labībai, Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks paudis viedokli, ka, palielinot ievedmuitas tarifus visiem pārtikas produktiem no agresorvalsts, tiktu atrisinātas problēmas ar to ienākšanu ES tirgū.

"Es redzu izeju, ka šo problēmu atrisina muitas nodevu ieviešana ne tikai graudiem, ne tikai eļļas augu sēklām. Mēs atrisināsim šo problēmu pēc muitas nodevu ieviešanas maksimālajam Krievijas pārtikas un lopbarības produktu sarakstam," Navicks ceturtdien teica radiostacijai "Žiniu radijas".

"Krievijas produkti ES iekšējā tirgū cenu dēļ kļūs nekonkurētspējīgi, tas radīs iespējas citām valstīm," viņš klāstīja, piebilstot, ka "kopīgs ES lēmums par muitas nodevām atrisina šo problēmu pašos pamatos. Tad visās valstīs, importējot Krievijas produktus, tiks maksāti muitas nodokļi. Un tālāk preču izvēli nosaka cena".

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt maksimālās ievedmuitas nodevas Krievijas un Baltkrievijas labībai, eļļas augu sēklām un no tām iegūtajiem produktiem, tostarp kviešiem, kukurūzai un saulespuķu miltiem. Savukārt Lietuva izteikusi priekšlikumu tos paaugstināt arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes dārzeņiem un zivju produktiem.

Kā teica Navicks, Lietuva mudina citas ES valstis atbalstīt šo priekšlikumu. Viņš teica, ka dažas valstis jau ir atsaukušās, bet Lietuva vēlas iegūt plašāku atbalstu iecerei.

Lietuvas zemkopības ministrs norādīja, ka ES valstīm ir vieglāk vienoties par muitas nodokļu paaugstināšanu nekā par importa aizliegumu, jo nav nepieciešams visu bloka valstu vienprātīgs lēmums.

"Tas ir reālāk," sacīja Navicks.

EK priekšlikums paredz, ka muitas nodokļi būtu atkarīgi no konkrētā produkta.

Martā Navicks kopā ar Latvijas, Igaunijas, Polijas un Čehijas lauksaimniecības ministriem ierosināja pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu ES.

EK dati liecina, ka pagājušajā gadā ES no Krievijas un Baltkrievijas importēja 4,8 miljonus tonnu graudu 1,5 miljardu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizliegto Krievijas un Baltkrievijas produktu importa sarakstā vēlas iekļaut zivju produktus

LETA,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

LETA,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums varētu palielināt krāpniecības risku

LETA,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes, sacīja valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji.

VID norādīja, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, tostarp, lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts.

Muitas kontroles ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Aizliedzot noformēt ievešanas muitas procedūras laišanai brīvā apgrozībā, ievešanai pārstrādei un galapatēriņam, noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem netiks akceptēta šo muitas procedūru noformēšana muitas informācijas sistēmā, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA,25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro

LETA,20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi šogad pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtajā rīkojuma projektā.

Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024.gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā.

Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024.gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" provizoriski par 2024.gada pirmo pusgadu ir nepieciešams finansējums 48 435 800 eiro, tostarp 48 207 104 eiro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) noteiktā atbalsta izmaksai kredītņēmējiem un 228 696 eiro administrēšanas izmaksu segšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās saistībā ar grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Financial Times: ES noteiks nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudu importam

LETA--MEDUZA,19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Krievijas un Baltkrievijas graudiem tuvākajās dienās noteiks importa nodevas 95 eiro par tonnu apmērā, vēstī avīze "Financial Times".

Laikraksta informācijas avoti apgalvo, ka tādējādi graudu cenas pieaugs vismaz par 50%, "iznīcinot" pieprasījumu pēc Krievijas un Baltkrievijas graudiem.

Paredzams, ka 50% nodeva tiks noteikta arī eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem. Šīs nodevas būs pirmie ierobežojumi, ko ES noteiks pārtikas produktiem pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

"Financial Times" norāda, ka ES jau ilgtstoši ir pretojusies Polijas un Baltijas valstu spiedienam ierobežot pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas. ES bažījās, ka šāds solis varētu iedragāt pasaules pārtikas tirgu un kaitēt jaunattīstības valstīm.

Pērn ES graudu, eļļas augu sēklu un to pārstrādes produktu imports no Krievijas sasniedza četrus miljonus tonnu, kas ir visu laiku augstākais līmenis un veido aptuveni 1% no kopējā ES patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas produktus no Krievijas pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi

LETA,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē, lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, trešdien pēc Autoceļu padomes sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

"Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai," uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru