Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Atbalsts esošajiem uzņēmējiem, investoru piesaiste un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, pēc Sprūdža domām, izvilks Latgali no «purva».

Tie ir trīs galvenie punkti, kas, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža domām, palīdzēs radīt jaunas darba vietas Latgalē un attīstīs uzņēmējdarbību šajā reģionā. Vārkavā, tiekoties ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, ministrs akcentēja, ka lielu artavu jaunu darba vietu radīšanā varētu dot tieši esošie uzņēmumi, tāpēc tiem būtu jāpalīdz atrisināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. Vārkavas novadā liela daļa uzņēmēju darbojas lauksaimniecības jomā, DB norādīja Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne, vēršot uzmanību uz to, ka liela problēma novadā ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkumus. «Manuprāt, tas ir rezultāts nepārdomātai valsts politikai zemes pārdošanai ārzemniekiem. Man vienmēr ir šoks, ka mēs mierīgu sirdi savu Latvijas zemi varam par sīknaudu pārdot ārzemniekiem,» uzsvēra A. Vilcāne. Vēl būtisks faktors novadā ir esošais ceļu stāvoklis. Ja vēl vasarā un ziemas periodā pa tiem var izbraukt, tad rudens un pavasara sezonā ir grūtības. Lielākās problēmas Latgalē, pēc ministra domām, ir nodokļu slogs, it īpaši darbaspēka jomā, tāpat arī kontrolējošo institūciju pārlieku lielā centība reģiona uzņēmumu pārbaužu veikšanā. Tāpat reģionos, pēc E. Sprūdža teiktā, ir jāturpina sniegt atbalsts lokālā līmeņa problēmām, piemēram, kā tas tika darīts saistībā ar elektrības pieslēgumu izveidi, kur pašvaldības netika galā ar Latvenergo.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Neviens no pārējiem ministriem pagaidām nav sekojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Zatlera Reformu partija, ZRP) rīcībai, rosinot nomainīt Rīgas brīvostas valdes locekļus.

Tāpat neviens no ministriem nav rosinājis izmaiņas valdē kādā citā ostā, otrdien žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Jāatgādina, ka Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji un četri Ministru kabineta iecelti pārstāvji — ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministru izvirzīti pārstāvji. Valdība otrdien pēc E. Sprūdža ierosinājuma nolēma atcelt no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata Viesturu Silenieku (Zaļo un zemnieku savienība), viņa vietā ieceļot ZRP biedri Ingu Antāni. V. Silenieka atcelšana no amata pamatota ar to, ka viņš vairs nespējot pārstāvēt E. Sprūdža viedokli. V. Silenieks iepriekš atbalstīja neskaidro Spilves zemes nomas līgumu, kuru tagad trešdien plānots atkārtoti izvērtēt Rīgas brīvostas ārkārtas valdes sēdē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vēstuli saistībā ar viņa «saimniekošanu» Ventspilī.

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka Lemberga atbildes vēstule ir saņemta un ministrijas juristi to jau sākuši izvērtēt. Pagaidām gan ministrija nevēlas atklāt vēstules saturu, tomēr ministrija ar izvērtēšanu garumā nevilkšot.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka pagaidām komentārus par vēstuli nesniegs, vien apstiprināja, ka tāda ministrijā ir saņemta.Tikmēr Lembergs sacīja, ka vēstulē ministram norādījis, ka «viņš esot ļoti mīļš, bet neskaidrs cilvēks», paužot cerību, ka ministrija publiskos gan viņa vēstules saturu, gan saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā šodien pilnībā apmierināja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) prasību atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, informēja tiesneša palīdze Inga Serafimova.

Ar tiesas lēmumu ministra rīkojums ir atceļams ar tā izdošanas dienu.

Kā ziņots, Lembergs Administratīvajā rajona tiesā pērn 16.novembrī pārsūdzēja Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Šis Lemberga pieteikums ir pieņemts tiesā, un tika ierosināta administratīvā lieta.

2012.gada 23.oktobrī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēts Sprūdža rīkojums par Lemberga atstādināšanu. Vairāku lappušu garumā arī ir aprakstīti juridiskie argumenti šādam lēmumam.

Publicētajā rīkojumā minēts, ka atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 93.panta pirmajai daļai ministrs atstādina Lembergu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par vairākiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify ir apvienojušies, un apvienotā uzņēmuma vadības komanda uzsāk darbu šodien, 20. novembrī.

Līdzšinējais Printful izpilddirektors Alekss Saltonstols (Alex Saltonstall) ieņems apvienotā uzņēmuma izpilddirektora amatu, savukārt Printify izpilddirektore Anastasija Oļeiņika kļūs par uzņēmuma prezidenti un plaftormas vadītāju.

“Jaunizveidotā supervaroņu A komanda ir gatava īstenot savu misiju –piedāvāt klientiem ātrāk un vairāk izcilu inovāciju,” pauž Jānis Berdigans, Printify dibinātājs un izpildpriekšsēdētājs.

Tam piekrīt arī Printful līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts: “Šis ir aizraujošs brīdis mums visiem. Mēs patiesi ticam, ka jaunizveidotā vadības komanda pacels uzņēmumu un visu nozari jaunā līmenī. Aleksa stratēģiskais redzējums virzīs apvienoto uzņēmumu uz panākumiem, savukārt Anastasija koncentrēsies uz platformas stratēģiju un darbību, virzot integrācijas prioritātes, kā arī pilnveidojot zīmola un tehnoloģiju stratēģijas. Kopā ar abu uzņēmumu apvienoto talantu komandu nākotne izskatās ļoti daudzsološa.”

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža paveiktais pēdējā gada laikā db.lv aptaujā visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) pat norāda, ka labākais ministra izdarītais pēdējā pusgadā ir tas, ka viņš neiejaucas pašvaldību darbā. Savukārt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes strīdi ar nozari pēdējā laikā pieklusuši, un atzinīgi tiek vērtēta arī jaunā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska komunikācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopējā darbu sarakstā ir vairāki pozitīvi pasākumi, atzīst LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. E. Sprūdža darbā Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis novērtē nozares pārstāvju iesaisti plānošanas dokumentu izstrādē, taču vērš uzmanību uz to, ka «vērojama aizraušanās ar «alternatīvu» meklēšanu «alternatīvas pēc»». Tikmēr pats ministrs papildus iesākto iniciatīvu virzībai nākamā gada laikā iecerējis panākt kultūras iespēju pilnveidošanu lauku teritorijās dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Iespējams, šī ideja arī varētu būt veiksmīga, ņemot vērā, ka Ž. Jaunzemes-Grendes darbs aptaujā arī visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Kultūras un mākslas projekta NOASS valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis DB gan saka, ka sadarbība ar kultūras ministri ir veiksmīga, ir izveidojies labs dialogs, un vēl ministrei veiksmi un izturību. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav konkrētas apbalvojumu politikas par īpašiem sasniegumiem kultūrā.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Lai novērstu problēmas IT iepirkumos, šobrīd Saeimā strādā darba grupa, kas izskata priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, raksta Dienas Bizness.

«VARAM jau iesniegusi savus priekšlikumus publisko iepirkumu IT jomā uzlabošanai, paredzot lielāku atklātību sarunu procedūru piemērošanā,» informēja ministra E. Sprūdža padomniece Inese Auniņa.

VARAM novērojis, ka pasūtītājam ne vienmēr ir nepieciešamās zināšanas un kvalifikācija, lai iepirktu vajadzīgos pakalpojumus sarežģītajā un ļoti specifiskajā IT jomā. Tāpat pretendentiem dažkārt tiek izvirzītas pārāk specifiskas prasības, kas dod priekšrocības uzvarēt iepirkuma procedūrā kādam konkrētam pretendentam. DB jau vairāk kārt norādījis uz nepilnībām IT iepirkumos. Piemēram, DB (26.01.2012) rakstīja par Valsts kases IT iepirkumu, kurā tika izraudzīts dārgākais piedāvājums, bet viens no piedāvājumiem tika diskvalificēts muļķīgas atrunas dēļ, jo IBM Latvija darbības neesot norādīts «disku masīvu ražošana». «Tā kā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau pieņēmis lēmumu un aizliedzis Valsts kasei slēgt iepirkuma līgumu, tad jāsecina, ka izvirzītās prasības nav bijušas pamatotas,» DB pamatoja E. Sprūdža padomniece Inese Auniņa. Saistībā ar IT iepirkumiem ir arī gadījumi, kad piegādātājam izvirzītās prasības ir pārāk vispārinātas, un tas – savukārt neļauj izvēlēties nevienu no viņiem. Tas var radīt situāciju, kurā pasūtītājs rīko sarunu procedūru un par iepirkuma procedūras uzvarētāju, iespējams, kļūst jau iepriekš noskatīts piegādātājs, akcentē VARAM Elektroniskās pārvaldes departaments.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Ventspils dome aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai pamatotu pierādījumus pret Aivara Lemberga iespējamajiem likumpārkāpumiem.

Par to pieņemts īpašs domes lēmums. Ventspils pilsētas dome šajā lēmumā norāda, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā arī pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža 2012. gada 22. oktobra rīkojuma Nr. 343 izdošanas un publicēšanas.

Tāpat lēmumā ir nolemts lūgt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu steidzami nosūtīt Ventspils pilsētas pašvaldības domei savā 2012. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 343 norādīto apgalvojumu par Aivara Lemberga pieļautajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem dokumentārus pierādījumus, kā arī personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai šos pierādījumus pamatotu.

Nozare kritiski vērtē Sprūdža ieceri veidot līdzīgu iestādi IT jomā, kāda bijusi jau iepriekš un «nobankrotējusi», vēsta laikraksts Dienas bizness.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē plašas diskusijas ir izpelnījies Edmunda Sprūdža pārstāvētās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātās ieceres IKT jomas sakārtošanā. Proti, viena no VARAM iecerēm ir izveidot koplietošanas IT pakalpojumu centru. Ja jaunais centrs nodarbosies nevis ar pārraudzību un vienotas politikas veidošanu, bet gan kā IKT pakalpojumu sniedzējs, tad pirmkārt, netiks risināts jau šobrīd skaidri jūtamais IT attīstības politikas trūkums. Otrkārt, plānotās pārnozares pakalpojuma centra funkcijas pārklāsies ar komersantu piedāvātajiem pakalpojumiem, tādējādi izspiežot no tirgus nozares komersantus, DB skaidro Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktore Anita Mertena. Turklāt viņai nav pārliecības, ka valsts spēs šajā IT centrā piesaistīt un nodarbināt augstākās kvalifikācijas speciālistus, jo valsts pārvaldē atalgojums nav konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā. Gandrīz visas nozares asociācijas (LIKTA, LDDK, LTRK) VARAM piedāvātās idejas neatbalsta. Galvenokārt tādēļ, ka no pieejamās informācijas rodas iespaids, ka tiek plānots veidot jaunu «mega» pārnozaru struktūrvienību, kura uzturēs valsts vajadzībām paredzētu datu centru, algos IT atbalsta speciālistus un realizēs valsts finansētos IT projektus, turklāt centīsies par valsts un ERAF naudu izveidotos risinājumus pārdot ārvalstīs, DB secina FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Topošie ierobežojumi pilsētu un novadu domju deputātiem ieņemt amatus pašvaldību iestādēs un uzņēmumos var būtiski ietekmēt deputātu kandidātu sarakstus nākamajām vēlēšanām, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksta aprēķini liecina, ka aptuveni puse pašreizējo Rīgas domes deputātu ir finansiāli ieinteresēti, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotie ierobežojumi netiktu pieņemti. Tomēr uz ienesīgāko papildu ienākumu avotu - Rīgas brīvostu - vismaz pašreizējā redakcijā ierobežojumi neattiektos, lai gan Vienotība vēlas tādus noteikt. Likumprojekts šobrīd neparedz arī ierobežojumus uzņēmumu padomju locekļiem, lai gan arī tajās vairāki Rīgas domnieki saņem visai pieklājīgu atalgojumu.

Rīgas domes koalīcija daudz kritizēta par lēmējvaras un izpildvaras saaugšanu, un amatpersonu ienākumu deklarācijas apliecina, ka daudzi deputāti tieši valdēs un padomēs saņem ievērojami vairāk nekā par deputāta darba veikšanu, norāda Diena. Deputāti Rīgas domē saņem vidēji zem 500 latu mēnesī - ap Ls 5500 gadā, daži mazāk, daži vairāk, īpaši, ja vada domes komitejas. Taču Rīgas satiksmē un vairākos citos uzņēmumos, kuru valdēs un padomēs strādā domnieki, viņu atalgojums ir vairākas reizes lielāks.

Tā kā valsts SIA Vides projekti nav daudz būtisku funkciju, uzņēmums varētu tikt reorganizēts, tā funkcijas nododot citām iestādēm.

Tas izriet no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža teiktā. VSIA Vides projekti ir atklāta virkne pārkāpumu, vairākas pārbaudes vēl turpinās, piemēram, pēc divām nedēļām varētu būt pieejams zvērinātu revidentu ziņojums, žurnālistus informēja E. Sprūdžs. Viņš neizslēdz iespēju, ka VSIA Vides projekti varētu atklāt vēl jaunus pārkāpumus un tiesībsargājošajās iestādēs varētu nonākt jauni iesniegumi.

Būtiskākās VSIA Vides projekti funkcijas ir krastu stiprināšanas funkcija, kur uzņēmums darbojas kā starpnieks, un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projekti, kurus arī iespējams nodot citām iestādēm, skaidroja E. Sprūdžs. «Kāpēc vēl vienai iestādei jādarbojas kā starpniekam,» neizpratni pauda E. Sprūdžs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, meklējot risinājumus VSIA Vides projekti nākotnei, jāvērtē vairāki aspekti, tostarp juridiskie, lai nezaudētu ES fondu līdzekļus. E. Sprūdža vērtējumā VSIA Vides projekti būtu jāreorganizē līdz šā gada beigām.