Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien lēma nepiešķirt AS Latvijas Gāze (LG) pagaidu atkāpi trešo personu, tostarp AS Latvenergo, tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu.

Iepriekš Latvenergo vairākkārt lūdza LG rast iespēju izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas. Taču LG, balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, nolēma neļaut Latvenergo izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.

LG regulatora šodien pieņemto lēmumu var apstrīdēt tiesā.

LG jau šā gada maija sākumā lūdza SPRK piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot LG dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā. 5.maijā pēc SPRK padomes sēdes regulatora vadītājs Rolands Irklis žurnālistiem atzina, ka SPRK veica sākotnējo LG lūguma izvērtējumu un secināja, ka SPRK pietrūkst būtiskas informācijas. Regulatora ieskatā LG lūguma pamatojumam ir jābūt izvērstākam, tāpēc SPRK lūdza LG sagatavot papildu informāciju, ko iestāde no uzņēmuma cer sagaidīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbu turpmāk vadīs SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola un četri padomes locekļi – Rota Šņuka, Anna Upena, Intars Birziņš un Imants Mantiņš.

SPRK padomei pilnvaru termiņš sākas no šā gada 2. jūlija.

"Regulējamās nozares ne vien Latvijā, bet arī Eiropā atrodas pārmaiņu priekšā, ko būtiski ietekmē Eiropas zaļā kursa virzība. Tuvā nākotnē paredzamas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, aprites ekonomikā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viennozīmīgi darbs turpmākos septiņus gadus būs izaicinājumiem bagāts, meklējot balansu starp tautsaimniecības, patērētāju un komersantu interesēm. Taču vienlaikus mums ir jāturpina attīstība un kompetences stiprināšana, ko apliecina šobrīd pozitīvi novērtētais SPRK tēls sabiedrībā," stāsta SPRK vadītāja Alda Ozola.

A. Ozola SPRK priekšsēdētājas amatā ievēlēta līdz 2028. gada 2. jūlijam. Savukārt R. Šņuka un I. Birziņš padomes locekļa pienākumus pildīs turpmākos sešus gadus, bet A. Upenai un I. Mantiņam termiņš padomes locekļu amatā būs pieci gadi.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ar to nolemts SIA "Finu" uzlikt soda naudu 6 172,38 eiro apmērā par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas.

Ar lēmumu SPRK vienlaikus uzliek par pienākumu komersantam līdz šā gada 1. oktobrim reģistrēties SPRK elektroenerģijas tirgotāju reģistrā vai pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību.

Izvērtējot lietas apstākļus un faktus, SPRK konstatēja, ka SIA "Finu" iepērk ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā pašpatēriņam nepieciešams. Vienlaikus SPRK rīcībā esošā informācija apliecina, ka elektroenerģijas pārpalikums tiek pārdots citam elektroenerģijas tirgotājam.

Tāpat SPRK lietas izskatīšanas gaitā pārliecinājusies, ka SIA "Finu" tehniskās iespējas pieļauj iepirkto elektroenerģiju pašpatēriņam izlietot nelielā apjomā. Tā rezultātā SPRK secinājusi, ka SIA "Finu" divus gadus ir sniegusi elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas. Šādas rīcības rezultātā SIA "Finu" ir kavējusi tirgus pārskatāmību un konkurenci, tostarp maldinājusi elektroenerģijas piegādātāju par elektroenerģijas izlietošanas mērķiem, kā arī izvairījusies no nodevas maksāšanas par sabiedrisko pakalpojuma regulēšanu un informācijas (atskaites) sniegšanas SPRK.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 28.augustā lēma par universālā pasta (UP) pakalpojuma saistību pagarināšanu VAS «Latvijas Pasts» no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Tostarp noteikts, ka UP pakalpojuma saistības no nākamā gada attiecas arī uz abonēto preses izdevumu piegādi. VAS «Latvijas Pasts» ir pienākums SPRK iesniegt preses piegādes tarifu projektu.

Saskaņā ar Pasta likumu preses piegādes cenas šobrīd noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri spēkā ir vēl līdz šī gada 31.decembrim. Preses piegādi līdz šim veica VAS «Latvijas Pasts», kuram no valsts budžeta kompensēja zaudējumus, kas radušies, veicot Preses piegādes.

Jaunās saistības par preses piegādi bija ietvertas SPRK šī gada maijā izsludinātajā UP pakalpojuma konkursā. Ņemot vērā, ka konkurss noslēdzās bez rezultāta, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam UP pakalpojumu uz laiku līdz diviem gadiem jāturpina sniegt tam pasta komersantam, kurš pildīja šīs saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir VAS «Latvijas Pasts».

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā par galalietotāju tiesību pārkāpšanu, laika posmā no 2024.gada 27.februāra līdz 2024.gada 24.maijam 108 445 galalietotājiem nosūtot paziņojumus par plānotajiem līguma grozījumiem ar īsāku termiņu nekā vismaz mēnesis pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā.

“Lai arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka elektronisko sakaru komersants var veikt vienpusējus grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā, vienlaikus komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas galalietotāja tiesības izbeigt līgumu, pirms stājas spēkā plānotie grozījumi, tostarp, paaugstināta cena par pakalpojumu vai mainīts tā apjoms. SIA “Tet” galalietotājus par plānotajiem līguma grozījumiem informēja vidēji 27-30 dienas pirms to spēkā stāšanās, tā vienlaikus arī gūstot materiālu labumu no ātrākas līguma stāšanās spēkā. Turklāt, tā kā SIA “Tet” apņēmās risināt katra galalietotāja pretenzijas individuālā kārtā, nevis, piemēram, izvēloties automātiskus risinājumus, pārkāpuma sekas kopumā netika novērstas arī pēc tam, kad SPRK vērsās pie komersanta. Attiecīgi SPRK padome ir nolēmusi piemērot SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) š.g. 1.februāra padomes sēdē apstiprinājusi noteikumus, kas turpmāk būs jāievēro dabasgāzes pārvades (AS “Conexus Baltic Grid”) un sadales sistēmas (AS “Gaso”) operatoram, izstrādājot 10 gadu attīstības plānu.

Līdz šim šādus ilgtermiņa attīstības plānus gatavoja lielie elektroenerģijas sistēmas operatori. Turpmāk pienākums būs arī infrastruktūras uzņēmumiem dabasgāzes nozarē.

“Jaunie noteikumi saskaņoti ar jau spēkā esošajām prasībām elektroenerģijas nozarē. Attiecīgi turpmāk dabasgāzes operatoriem to ilgtermiņa attīstības plānā investīciju projekti būs skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem – pakalpojumu attīstību, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu optimizāciju. Jaunās prasības ir ceļš uz dabasgāzes tirgus stiprināšanu un stabilizāciju. Tas nodrošinās arī sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu ieguldījumiem un operatoru iecerēm sistēmas attīstībā. Par katra operatora plānu tiks organizēta publiskā uzklausīšana, kurā varēs piedalīties ikviens interesents,” skaidro SPRK vadītāja Alda Ozola.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprināja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) aprēķināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un jaudas komponenti, kas turpmāk būs nulle eiro par megavatstundu (MWh), informē SPRK pārstāvji.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka šāds rezultāts iespējams saistībā ar augsto elektroenerģijas cenu, kas būtiski palielinājuši EPT ieņēmumus no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas pārdošanas biržā. Attiecīgi 2023.gadā valsts budžeta dotācija OIK apmēra segšanai netiek paredzēta.

"Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, galalietotājiem par tām vairs nebūs jāmaksā. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug," norāda Ozola.

Jau ziņots, lai samazinātu elektroenerģijas cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, 2022.gada 6.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā likme no 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ir nulle eiro par MWh.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.