Šķidrais veļas mazgāšanas līdzeklis Kastanis vēl aizvien ir uzņēmuma Spodrība pārdotākais produkts – Kastanis aizņem 18% no kopējā a/s Spodrība saražotā produktu apjoma. Šonedēļ Db.lv rubrikā «Kā top?» piedāvā Jums aplūkot uzņēmuma ražotni Dobelē!

Šā gada laikā jau saražotas 40 tonnas Kastaņa, un vidēji gadā tiek saražotas 250 tonnas šī produkta.

A/s Spodrība, kas tagad pazīstama arī ar preču zīmi Seal, iepriekšējos gadus noslēdza ar zaudējumiem, bet šogad apņēmusies strādāt ar peļņu. Šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liek domāt, ka šis mērķis tiks īstenots, Db.lv norādīja kompānijas vadītājs Raimonds Krampāns. Vidējais apgrozījuma pieaugums gadā ir 10 – 15% apjomā.

Tāpat uzņēmums šogad plāno pabeigt darbu pie EU Ecolabel sertifikātu iegūšanas. Kā plāno a/s Spodrība vadība, sertifikāts darbosies kā ieejas biļete Skandināvijas tirgos. Eco Seal produktu līnija ir salīdzinoši jauna, un tajā daļai produktu EU Ecolabel sertifikāts ir jau saņemts. «Tiklīdz EU Ecolabel sertifikātu iegūsim visiem produktiem, tā dosimies uz Skandināviju. Ziemeļeiropas tirgū bez šī sertifikāta nav ko darīt – tur nepietiek tikai ar uzrakstu «eko»,» norāda R. Krampāns. Ienākšana Skandināvijā tiek plānota jau šogad, taču viņš atzīst, ka sertifikāta iegūšanas process ir gana sarežģīts – gan laikietilpīgs, gan finanšu līdzekļus (viens tests maksā aptuveni 10 tūkstošus eiro) prasošs.

2021. gada 7. decembrī noslēgts apvienošanās darījums starp diviem vēsturiskiem tīrīšanas līdzekļu ražotājiem – Latvijā reģistrēto AS Spodrība un Lietuvā reģistrēto Naujoji Ringuva, AB, izveidojot vienu uzņēmumu grupu.

Apvienošanās rezultātā ir izveidots līderis Baltijas reģionā tīrīšanas līdzekļu ražošanas jomā, kas orientējas uz videi draudzīgu un inovatīvu produktu izstrādi.

"Naujoji Ringuva" kļuvusi par 100% "Spodrības" kapitāldaļu īpašnieci. Darījuma summu puses vienojušās neatklāt.

Darījuma partneri norāda, ka galvenais faktors veiksmīgam apvienošanās sarunu iznākumam bija abu partneru vēlme izveidot līderi Baltijas reģionā un izveidot spēcīgu pamatu turpmākai biznesa attīstībai.

“Spodrība ir neapšaubāms līderis videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu izstrādē Latvijā, taču reģionāla līderība var tikt panākta ātrāk, apvienojot spēkus ar citiem reģiona tirgus spēlētājiem. Mēs uzskatām, ka Naujoji Ringuva ir labākais partneris šī mērķa sasniegšanai,” norāda AS Spodrība valdes priekšsēdētājs Fridrik Ingi Fridriksson.

EU Ecolabel marķējuma sertifikātus rītdien svinīgā ceremonijā AS SPODRĪBA pasniegs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. AS SPODRĪBA ir pirmais ražotājs Baltijā, kas ir saņēmis Eiropas Savienības (ES) oficiālo ekomarķējumu ekoloģiskajai produktu līnijai ECO SEAL FOR NATURE.

Vaicāts, cik izmaksājis marķējuma iegūšanas process, AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka kopējās izmaksas, ieskaitot produktu testēšanu, veido 5000 eiro (produktu grupai «noskalojamie kosmētikas līdzekļi»). Marķējuma iegūšanas process ildzis divus gadus.

Lai produkti būtu atpazīstami visā Eiropas Savienībā (ES), AS SPODRĪBA pieņēma lēmumu ECO SEAL FOR NATURE produktu līnijas izstrādē vadīties pēc ES oficiālā ekomarķējuma EU Ecolabel izvirzītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem. Tie apliecina preču atbilstību augstākajiem vides standartiem. Produkti ir videi draudzīgi visā to dzīves cikla laikā.

Sertifikāti tiks piešķirti AS SPODRĪBA ekoloģiskās produktu līnijas kosmētikas grupas līdzekļiem – šķidrajām ziepēm, krēmziepēm, šampūnam un dušas želejai. Tādejādi AS SPODRĪBA kļūs par vienīgo ražotāju Baltijā, kas ES oficiālo ekomarķējumu EU Ecolabel saņems kosmētikas produktiem.

Mūsdienās ikdiena nav iedomājama bez veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas, traipu tīrīšanas līdzekļiem. Mediķu un zaļi domājošu organizāciju mudināti, aizvien biežāk izvēlamies videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Pētījumi liecina – aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ekoloģiskus (eko) mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, visvairāk – ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pasaules Dabas fonds šādu iedzīvotāju īpatsvaru vērtē kā augstu rādītāju, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) Latvijā ekomarķējuma licences piešķīris tikai diviem uzņēmumiem – a/s Spodrība un Sonata Enterprise Inc. filiālei Latvijā. Kā norāda VPVB vecākā eksperte Edīte Timšane, Spodrība ir pirmais ražošanas uzņēmums Latvijā un pirmais sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Baltijas valstīs, kuram 2013. gadā tika piešķirts starptautiski atzīts – Eiropas Savienības (ES) – ekomarķējums. Marķējuma logo – Ekopuķīte (EU Flower) – simbolizē konkrētu vides un veselības aizsardzības, kā arī produktu kvalitātes standartu izpildi, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija.

Sadzīves ķīmijas ražotājs AS "Spodrība" pagājušajā gadā strādāja ar 7,866 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa auga 9,9 reizes un bija 2,914 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Spodrībai" viens no galvenajiem darbības virzieniem bija dezinfekcijas līdzekļu ražošana un pārdošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tika iegādātas jaunas ražošanas iekārtas, lai būtiski kāpinātu ražošanas kapacitāti.

Tāpat pērn visiem "Eco Seal for Nature" produktiem tika iegūts oficiālais Eiropas ekomarķējums.

Šogad "Spodrība" plāno turpināt ražošanas un laboratorisko procesu būtisku uzlabošanu, jaunu produktu izstrādi un eksporta izaugsmi.

2019.gadā "Spodrība" strādāja ar 3,494 miljonu eiro apgrozījumu un guva 294 739 eiro peļņu.

Kompānijas "Spodrība" pirmsākumi meklējami 1921.gadā Rīgā, savukārt 1960.gadā fabrikas ražotnes tika pārvietotas uz Dobeli.

Ķīmisko, kosmētikas preču un minerālmēslošanas līdzekļu ražotājs AS Spodrība pagājušajā gadā turpinājis attīstīties izvēlētajos mājķīmijas un kosmētikas virzienos, pagājušajā gadā noslēdzot arī sadarbības līgumus ar veikalu ķēdēm, ar kurām līdz šim nodarbojās izplatītājs, liecina Lursoft dati.

AS Spodrība pērn apgrozījusi 2,663 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaugums par 7,86%. Pagājušo gadu, pretstatā 2013.gada 333,301 tūkstoša eiro zaudējumiem, ražotājs noslēdzis ar 25,535 tūkstošu eiro peļņu.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka 2014.gadā AS Spodrība veikusi ievērojamas strukturālās izmaiņas, kas sevī iekļāvušas gan ražošanas, gan pārdošanas departamentus. Uzņēmums pārtraucis līgumus ar distribūcijas kompāniju, izveidojot savu pārdošanas komandu.

AS Spodrība pirmsākumi meklējami 1921.gadā, kad Rīgā tika dibināta sabiedrība apavu krēma ražošanai Mednis un biedri.

Izmaiņas valdē un padomē reģistrētas AS Spodrība, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējais AS Spodrība valdes loceklis Hrobjarturs Darri Karlssons iecelts par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku un viņa vietā valdē darbu uzsākusi Baiba Megre. B. Megrei pieder arī 50% 2012.gadā dibinātā mežistrādes uzņēmuma SIA GB Forest, kurā viņa ieņem arī valdes locekles amatu.

Dati rāda, ka līdz ar jaunā AS Spodrība padomes priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu amatā, pilnvaru termiņš pagarināts arī līdzšinējam padomes priekšsēdētājam Fridrikam Hrobjartssonam, savukārt par padomes locekli iecelts Thorvardurs Godi Valdimarssons.

AS Spodrība 2012.gadā strādājusi ar 2,389 miljonu eiro apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 92,075 tūkstošu eiro zaudējumiem.

AS Spodrība uzsākusi jaunu roku un kāju krēmu ražošanu, informē uzņēmums.

Produktu līnijā Seal cosmetics iekļauti pieci dažādi krēmi: Dzērvene, Auza, Ingvers, Smiltsērkšķis un Vita.

Līdz šim uzņēmums krēmus pildīja liela tilpuma iepakojumā un alumīnija tūbās. Taču tās nav gana kompaktas, lai kļūtu par ikdienā lietojamu krēmu. Ņemot vērā pircēju lielo interesi, uzņēmums nolēmis krēmus pildīt kompaktās, vieglās plastmasas tūbiņās, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Līdz rezultātam esam nonākuši pakāpeniski, darba gaitā pārvarot dažādus tehniskos šķēršļus. Piemēram, piegādātāju noslodzes dēļ tūbas nācies gaidīt vairākus mēnešus. Mēs pārplānojām savus darbus. Produktus rūpīgi un ilgstoši testējām. Laiks un radošā izdoma tika veltīti iepakojuma dizaina izveidei, piebilst uzņēmuma valdes loceklis Raimonds Krampāns.

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Dobelē stabili attīstās ķīmijas nozare, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tautsaimniecībā ķīmiskās rūpniecības nozarei jau izsenis ir bijusi būtiska loma – tā ir starp četrām lielākajām ražošanas nozarēm. Dobelē ir koncentrējušies vairāki šīs nozares uzņēmumi – SIA Tenachem, kas DB un Lursoft veidotajā uzņēmumu TOP 500 pērn bija trešais lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, kā arī SIA Baltic Candles, kas ieņēma astoto vietu, un a/s Spodrība – 21. vietu.

SIA Baltic Candles gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču, informē SIA Baltic Candles direktore Zita Sāviča. Uzņēmuma pircēji pārstāv dažādus tirdzniecības segmentus – no starptautisku interjera priekšmetu populāru zīmolu radītājiem, līdz lielveikalu tīkliem un vairumtirgotājiem, tāpēc tam ir liels izaicinājums rūpēties par plašu produktu klāstu. «Īpaši varam izcelt šīs sezonas aktualitāti – sveces, pildītas dažādos traukos, un sveces interesantās un ģeometriski askētiskās formās, kā arī sveces ar dažādu struktūru,» norāda Z. Sāviča. Pēc viņas stāstītā, šobrīd lielāka interese ir par aromātiskajām svecēm. Pat tik konservatīvajā Skandināvijas tirgū klienti biežāk izvēlas aromātus.

Balstoties uz starptautiskās auditorfirmas Bureau Veritas Latvia pārsertifikācijas audita rezultātiem, AS Spodrība februāra sākumā ir saņēmusi sertifikātus, kas apliecina uzņēmuma integrētās pārvaldības sistēmas atbilstību jaunās redakcijas starptautisko standartu ISO 9001:2015 un ISO 14001:2015 prasībām.

AS Spodrība ir pirmā Latvijā, kam Bureau Veritas ir izsniegusi starptautiskā standarta ISO 14001:2015 sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma nopietnu atbildību pret vidi, izstrādājot un ražojot plaša patēriņa preces, skaidroja uzņēmumā.

Neatkarīgais novērtējums esot nozīmīgs uzņēmuma sadarbībai ar esošajiem un potenciālajiem partneriem un klientiem ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Pērn uzņēmums ir ieviesis jaunu kosmētikas līniju Seal cosmetics, kā arī papildinājis ekoloģisko produktu līniju ECO SEAL FOR NATURE ar jauniem produktiem. Vairākiem līnijas produktiem ir piešķirts ekomarķējums EU Ecolabel.

AS Spodrība ir lielākais tīrīšanas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā.

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais jaunā koncepta veikals, kas atradīsies Lucavsalā (bijušā K-rauta veikala vietā). Ir uzsākta sadarbība ar lielu skaitu vietējo piegādātāju.

Veikala, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu K Senukai, modernizācijā Kesko Senukai ieguldīja 3,3 milj. eiro.

Veikala plauktos būs atrodamas daudzu vietējo piegādātāju preces, tai skaitā, tādu zīmolu kā LODE, SAKRET, RILAK, Spodrība, TENAPORS, TENAX, VITO, Brikers, Žogu fabrika, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris, Brabantiа.

Veikalā tiks nodrošināts Drive-in pakalpojums – iespēja veikala ārtelpu teritorijā iebraukt ar auto un preces lielā apjomā uzreiz novietot savā automašīnā.

Kesko Senukai šā gada aprīlī no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi turpmāk Baltijas valstīs darbosies ar vienotu juridisko nosaukumu - bijušais Rautakesko Latvijā ir pārdēvēts par Kesko Senukai Latvia, Igaunijas kompānija kļuvusi par Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā darbojas Kesko Senukai Lithuania.

Eksporta un inovācijas balvas 2016 Eksporta čempionam a/s Dobeles dzirnavnieks 60% no pērnā gada 98,5 miljonu eiro apgrozījuma nodrošinājis noiets ārvalstīs.

Svinīgā ceremonijā paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti. Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās – Eksporta čempions, Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā, Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains.

2017. gadā kosmētikas ražotāji vēl vairāk pievērsīsies dabīgas kosmētikas ražošanai ar dažādiem papildefektiem, piemēram, aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību

Tā uzsver DB aptaujātie kosmētikas ražotāji. Tāpat 2017. gadā gaidāma jaunu zīmolu ienākšana un nostiprināšanās tirgū.

AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns norāda, ka 2017. gadā arvien nozīmīgāku vietu ieņems kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir dabīgas izcelsmes izejvielas. Patērētāji lielāku uzmanību pievērsīs ne tikai produkta sastāva kvalitātei, bet arī to ētiskai iegūšanai, produkta ražošanas procesam un izcelsmes valstij. «Kaut arī pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis dabīgās kosmētikas zīmolu skaits, tomēr šajā segmentā aizvien ir brīva niša, tāpēc mēs šobrīd strādājam pie jaunas dabīgās kosmētikas līnijas, ko plānojam ieviest 2017. gada nogalē. Jaunā līnija būs orientēta galvenokārt uz eksportu, taču nepaliks novārtā arī vietējais tirgus,» atklāj R. Krampāns.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Siltumizolācijas materiālu ražotājas SIA «Tenax» meitasuzņēmuma SIA «Tenapors» reorganizācijas ceļā, nodalot daļu mantas, izveidota meitassabiedrība SIA «Tenax Panel», liecina paziņojums par reorganizāciju.

«Tenax Panel» Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 20.decembrī ar 1 537 144 eiro pamatkapitālu.

«Tenapors» vienīgais dalībnieks - SIA «Tenax» - 2018.gada 17.septembrī ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju. Reorganizācijas veids - sadalīšana, nodalīšanas ceļā nodalot daļu no «Tenapors» mantas, izveidojot jaunu SIA «Tenax Panel».

Pēc reorganizācijas uzņēmums «Tenapors» turpinās pastāvēt.

«Tenapors» 2017.gadā strādāja ar 16,448 miljonu eiro apgrozījumu un guva 978 193 eiro peļņu. «Tenax» 2017.gadā strādāja ar 829 543 eiro apgrozījumu un guva 458 695 eiro peļņu.

«Tenapors», tāpat kā būvķīmijas ražotājs «Tenachem», tika izveidots 2008.gadā, atdalot uzņēmumus no «Tenax». «Tenax» ir «Tenapora» un «Tenax Panel» vienīgais īpašnieks.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Kompānijas kultūra sākas ar tās īpašniekiem un saistās ar visiem procesiem, kā un kādi darbinieki tiek pieņemti, kā tie savstarpēji komunicē, kādi ir saskarsmē ar klientiem

Tā DB pauž aptautājie uzņēmēji. «Uzņēmuma kultūra sākas ar dibinātājiem, un viņi ir atbildīgi par to – tā ir viņu kompānija. Kultūra ir visas organizācijas pamats – kā kompānija darbojas, kā pieņem darbā cilvēkus, kā novērtē rezultātus utt. Tas saistās ar pilnīgi visu. Bez labi definētas kultūras ir grūti saprotams uzņēmuma darbības un attīstības virziens,» skaidro Deivids Bizers (David Bizer), personāla atlases kompānijas Talent Fountain partneris.

Optikas salonu tīkls Metropole ir attīstījies kā ģimenes uzņēmums. Tāpēc sākotnēji īpašnieki pulcēja ap sevi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. «Šobrīd redzam, ka neesam kļūdījušies, un tās vērtības, ko mūsu ģimene bija tikai domās definējusi, sākot biznesu, joprojām ir noteicošās. Ir prieks, ka tās ir kļuvušas vēl dziļākas, vēl izteiktākas,» saka Jānis Kossovičs, optikas salonu tīkla Metropole direktors. Pieredze viņam ir iemācījusi, ka stiprus pamatus uzņēmējdarbībai var uzbūvēt kopā ar uzticamiem cilvēkiem, un tieši tobrīd veidoajs uzņēmuma kultūra. J. Kossovičam šķiet svarīgi to radīt dabiski, bez jebkādiem mākslīgiem teorētiskiem pamatprincipiem, jo tie var «neiesakņoties», radīt neizpratni darbiniekos, pārpratumus vai pat neveiksmīgus blakusefektus.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Ģenerāltīrīšanas pakalpojuma cenu pēdējos gados ietekmē speciālistu trūkums nozarē, kā arī negodīga konkurence , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieprasījums pēc ģenerāltīrīšanas pakalpojumiem pēdējos trīs gados ir pieaudzis, ko veicinājusi arī lielāka aktivitāte būvniecības jomā. Piemēram, SIA RBSSKALS Serviss pieprasījums pēc ģenerāltīrīšanas pakalpojumiem pēdējos trīs gados ir pieaudzis aptuveni par 45%. SIA RBSSKALS Serviss īpašumu pārvaldīšanas vadītājs Ivo Rozenbergs līdztekus rosīgākai būvniecībai nosauc arī augstākus iedzīvotāju ienākumus un to, ka cilvēki izvēlas savu brīvo laiku pavadīt kaut kur citur, nevis tīrot māju vai dzīvokli. Aptuveni 70% uzņēmuma klientu ir kompānijas, organizācijas, bet 30% – privātie pasūtītāji. Korporatīvie klienti parasti ģenerālo uzkopšanu veic pēc remonta, bet pēc tam regulāru uzkošanu reizi gadā vai biežāk. Savukārt privātie klienti vairāk ir izvēlējušies regulāru uzkopšanu un tikai tad ģenerālo uzkopšanu pēc remonta. SIA RBSSKALS Serviss apgrozījums pēdējos gados ir būtiski pieaudzis: no 2,8 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 4,7 miljoniem eiro 2014. gadā. Savukārt pieprasījums pēc ģenerālās tīrīšanas pakalpojuma no kopējā apgrozījuma ir tikai 3,3% (2012. gadā) un 3,9% (2014. gadā). «2015.gadam plāns ir apgrozījumu būtiski palielināt, taču ģenerālās uzkopšanas darbiem tas varētu noturēties 3–5% robežās. Šobrīd tirgū ir nostabilizējušies trīs līdz pieci spēcīgi spēlētāji, starp kuriem arī notiek spēkošanās,» raksturo I. Rozenbergs.