Ražošana

Tenapors reorganizācijas ceļā izveidojis meitasuzņēmumu Tenax Panel

LETA,31.12.2018

Jaunākais izdevums

Siltumizolācijas materiālu ražotājas SIA «Tenax» meitasuzņēmuma SIA «Tenapors» reorganizācijas ceļā, nodalot daļu mantas, izveidota meitassabiedrība SIA «Tenax Panel», liecina paziņojums par reorganizāciju.

«Tenax Panel» Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 20.decembrī ar 1 537 144 eiro pamatkapitālu.

«Tenapors» vienīgais dalībnieks - SIA «Tenax» - 2018.gada 17.septembrī ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju. Reorganizācijas veids - sadalīšana, nodalīšanas ceļā nodalot daļu no «Tenapors» mantas, izveidojot jaunu SIA «Tenax Panel».

Pēc reorganizācijas uzņēmums «Tenapors» turpinās pastāvēt.

«Tenapors» 2017.gadā strādāja ar 16,448 miljonu eiro apgrozījumu un guva 978 193 eiro peļņu. «Tenax» 2017.gadā strādāja ar 829 543 eiro apgrozījumu un guva 458 695 eiro peļņu.

«Tenapors», tāpat kā būvķīmijas ražotājs «Tenachem», tika izveidots 2008.gadā, atdalot uzņēmumus no «Tenax». «Tenax» ir «Tenapora» un «Tenax Panel» vienīgais īpašnieks.

«Tenax» reģistrēta 1991.gada 5.martā, veicot kooperatīva IMK («Izolācijas materiālu kooperatīvs») pārreģistrāciju. IMK savu darbību sāka 1989.gada augustā uz ķīmiskās rūpnīcas «Spodrība» eksperimentālā ceha bāzes un sākotnēji pēc pasūtījuma veica siltumizolācijas darbus ar putupoliuretāniem.

«Tenax» vienīgais īpašnieks ir Nikolajs Kurma, liecina «Firmas.lv» informācija.

Patlaban uzņēmums ir viens no lielākajiem būvķīmijas, sendvičtipa paneļu ražotājiem, kā arī lielākais siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidē Tenax investē 12 miljonus eiro

Db.lv,24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ir piešķīrusi 7,7 miljonu eiro lielu finansējumu uzņēmumu grupai Tenax jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidei, no kuriem 3 miljoni eiro tiks ieguldīti ražošanas ēkas būvniecībā, kamēr 4,7 miljoni eiro paredzēti ražošanas iekārtu iegādei.

Kopējās Tenax grupas uzņēmumu investīcijas šajā projektā plānotas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā.

SIA “Tenax Panel”, kas ir viens no lielākajiem sendvičpaneļu ražotājiem Baltijā, jauno uzņēmuma ražotni veido līdzās jau esošajai ražotnei Dobelē. Uzņēmums ir daļa no Tenax grupas, kurā vēl ietilpst tādi uzņēmumi, kā SIA ”Tenax’, SIA “Tenax Panel”, SIA “Tenapors”, SIA “Tenax Install”.

“Tenax mērķis ir būt līderim ne tikai savā uzņēmējdarbības jomā, bet arī pārmaiņu nesējam būvniecības nozarē kopumā. Esam ieviesuši Environmental Product Declaration sertifikātu, kas ļauj mums ražot sendvičpaneļus atbilstoši augstākajiem ilgtspējas standartiem. Tāpēc arī mūsu klienti augstu novērtē to, ka ražotā produkcija ļauj būvēt ēkas, kas atbilst ne tikai augstākajām būvniecības, bet arī ilgtspējas prasībām,” saka uzņēmuma valdes loceklis Roberts Kurma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības materiālu ražotāju SIA «Tenapors» plānots reorganizēt, nodalot daļu no tā mantas un izveidojot jaunu uzņēmuma SIA «Tenax Panel», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmumu par reorganizāciju pieņēmis vienīgais SIA «Tenapors» dalībnieks - SIA «Tenax». Plānots, ka jaundibināmā SIA «Tenax Panel» juridiskā adrese būs tā pati, kas SIA «Tenapors» un citiem SIA «Tenax» grupas uzņēmumiem - Dobelē, Spodrības ielā 1. Pagaidām SIA «Tenax Panel» vēl nav reģistrēts komercreģistrā.

Pēc reorganizācijas SIA «Tenapors» turpinās pastāvēt.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā no 16.augusta, kad paziņojums par SIA «Tenapors» reorganizāciju publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

SIA «Tenapors» reģistrēts 2007.gadā, un tas nodarbojas ar siltumizolācijas materiālu, sendvičtipa paneļu un nenoņemamo veidņu sistēmas «Dobeles panelis» ražošanu. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Nikolajs Kurma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 13 miljonus eiro, SIA Tenax Panel izveidojis jaunu sendvičpaneļu ražotni, ka ļauj paaugstināt konkurētspēju un dubultot produkcijas realizācijas apjomus ārzemēs.

„Pašlaik ir īstenojusies iecere, kura radās 2016. gadā, un tās realizācijā kopumā ieguldīti apmēram 18 miljoni eiro, šim mērķim (atdalot no SIA Tenapors) arī tika izveidots atsevišķs uzņēmums — SIA Tenax Panel - pašā 2018. gada nogalē,” skaidro Tenax uzņēmumu grupas īpašnieks, SIA Tenax Panel valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma. Viņš norāda, ka sākotnēji tika radīts projekts par tajā laikā esošās ražotnes rekonstrukciju. Jaunās ražotnes ieceres īstenošanai izmantota gan pašu nopelnītā nauda (apmēram 25%), gan Swedbank kredīts, gan arī piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. „Tas ir būtisks, taču vienlīdz smags jautājums, bet ceru, ka atpelnīt ieguldīto spēsim septiņu gadu laikā,” uz jautājumu, cik ilgā termiņā iecerēts atgūt ražotnē investēto, atbild N. Kurma. Viņš gan piemetina, ka refinansēšanas likmes pieaugums tikai par vienu procentu uzņēmumam nozīmē par 80 000 eiro lielākus procentu maksājumus vienā gadā. „Tā kā šī likme ir pieaugusi par vairāk nekā 4%, tad varat izrēķināt, ka mūsu izmaksas tikai uz šī fakta rēķina gadā palielinājušās par 320 000 eiro,” uz lūgumu minēt kopējo sadārdzinājuma apmēru, kas noticis uz procentlikmju pieauguma rēķina, atbild N. Kurma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tenax" no pašvaldības par 180 400 eiro pirks zemi un ēku Dobelē, blakus jau esošajai ražotnes ēkai.

Dobeles novada domes deputāti apstiprinājuši pašvaldībai piederošā zemesgabala Lauku ielā 25b un būves Gaurata ielā 20 izsoles rezultātus. Zemesgabala platība ir 7,6 hektāri.

Pašvaldība pārdos "Tenax" īpašumu par nosolīto cenu 180 400 eiro, tai skaitā zemei 180 390 eiro un būvei 10 eiro, nosakot pirkuma maksas samaksas termiņu 2022.gada 31.augusts.

Siltumizolācijas materiālu un sendvičpaneļu ražotāja mājaslapā norādīts, ka blakus pašvaldības īpašumam, Lauku ielā 23, atrodas sendvičpaneļu ražotne. Bet polistirola izstrādājumi un sendvičpaneļi tiek ražoti Spodrības ielā 1.

"Tenax" pilnībā pieder divi uzņēmumi - SIA "Tenax Panel" un SIA "Tenapors". "Tenax" apgrozījums 2020.gadā bijis 1 694 616 eiro, bet peļņa - 394 514 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Dati par pērno gadu vēl nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 13 miljonus eiro, Tenax Panel atklāj jaunu ražotni Dobelē

Db.lv,31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem būvniecības paneļu ražotājiem Ziemeļvalstīs, kā arī viens no Latvijas lielākajiem būvmateriālu eksportētājiem - SIA “Tenax Panel”, Dobelē atklājis jaunu sendvičpaneļu ražotni.

Šis ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, jo ļaus šogad divkāršot eksporta tirgiem nepieciešamo produkcijas daudzumu un saražot 1 miljonu m2 dažādu tipu sendvičpaneļu. Ražotnes kapacitāte ir 2 miljoni m2 produkcijas, kuru uzņēmums plāno sasniegt jau tuvāko gadu laikā.

Jaunās ražotnes būvniecībā un aprīkojumā investēti 13 miljoni eiro, no kuriem daļa ir pašu investīcijas, bet daļa Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, kā arī AS “Swedbank” piešķirtais finansējums. Ražotnes būvniecības process ilga divus gadus. Jau šobrīd 75% uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Ziemeļeiropas tirgiem, kur tā ir pieprasīta, pateicoties ražošanas procesā ieviestajiem ilgtspējas kritērijiem. Jaunās ražošanas jaudas ļaus SIA “Tenax Panel” apgūt jaunus eksporta tirgus un palielināt eksporta īpatsvaru jau tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas celtniecības materiālu ražotāja SIA «Tenapors» valdē, kuru atstājis līdzšinējais valdes loceklis Arvis Ozoliņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arvis Ozoliņš uzņēmuma valdei pievienojās 2017.gada novembrī un viņam bija tiesības pārstāvēt SIA «Tenapors» atsevišķi.

SIA «Tenapors» valdē šobrīd bez izmaiņām turpina darboties valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma, kā arī valdes locekļi Roberts Kurma, Kristīna Kurma un Marats Ņeverovskis.

SIA «Tenapors» reģistrēts 2007.gadā, un tas nodarbojas ar siltumizolācijas materiālu, sendvičtipa paneļu un nenoņemamo veidņu sistēmas «Dobeles panelis» ražošanu. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir tā valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma.

2017.gadā SIA «Tenapors» strādāja ar apgrozījumu 16,448 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 978 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 120 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,077 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Uzņēmumu izaugsmes programmas otrā cikla noslēgumā izvēlēti pieci uzņēmumi

Db.lv,07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas otrajam ciklam un izvērtējot dalībnieku paveikto, ir izvēlēti pieci daudzsološākie uzņēmumi: Tenax Panel, Svaigi.lv, Will Sensors, mazo bērnu skola Knābis un maiznīca Lielezers.

Industriālo sensoru un to risinājumu uzņēmums Will Sensors saņēma žūrijas atzinību par lielāko izaugsmes potenciālu, mazo bērnu skola Knābis – par augstāko inovāciju potenciālu, bet pašmāju saimnieku ražoto pārtikas produktu tiešās tirdzniecības platforma Svaigi.lv tika apbalvota par profesionālāko sava biznesa prezentāciju. Maiznīca Lielezers tika atzīti par labākajiem eksperimentētājiem, savukārt Tenax grupa – par uzņēmumu ar lielāko pārmaiņu potenciālu.

SEB Uzņēmumu programmas mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām. Programmas pirmo ciklu, kas ilga trīs mēnešus, pabeidza deviņi uzņēmumi, bet otro ciklu – 13 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība reģionā – misijas apziņa vai reāla biznesa iespēja?

Zane Kriķe - Arbo Windows admnistratīvā direktore,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikumu pieņemšanu Izaugsmes programmas trešajam ciklam

Db.lv,31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA,02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Komentāri

Pievienot komentāru