Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Lai masu akcijās par labu Valdim Zatleram iesaistītos arī studenti, ar Sorosa fondu saistīti cilvēki solījuši lielus labumus gan studentu līderim, gan masu skatu dalībniekiem – potenciālajiem protestētājiem. Pēdējiem solīta Sorosa apmaksāta bezmaksas ēdināšana un dzirdināšana, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Par šiem solījumiem laikrakstam esot pastāstījis Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadītājs Edvards Ratnieks. Studentu organizācijas prezidentam uzskatāmi arī demonstrēts materiālās labklājības līmenis, kāds varētu iestāties, ja viņš atbalstītu protestu organizētāju mērķus.

Savukārt fakts, ka E. Ratnieks ar labumu solījumiem uzrunāts jau dienu pirms Valda Zatlera sestdienas uzrunas par Saeimas atlaišanu, esot papildu pierādījums izteiktam viedoklim, ka šo lēmumu nu jau aizejošais Valsts prezidents nav pieņēmis «pēdējā brīdī».

E. Ratniekam piektdien, 27. maijā, ap pulksten 22 zvanījis kāds pazīstams cilvēks no Rīgas Juridiskās augstskolas pašpārvaldes (viņa vārds pagaidām netiek atklāts). Liels bijis E. Ratnieka pārsteigums, kad paziņa viņu nevis aicinājis uz kādu piektdienas vakara studentu pasākumu, bet gan izteicis pavisam citus, nopietnus politiskus priekšlikumus.

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Harward Business Review lēš, ka viena darbinieka mainība uzņēmumam izmaksā aptuveni 50% no šī darbinieka gada bruto algas.

Aprēķins balstīts uz resursiem un laiku, kas tiek veltīti jauna darbinieka piesaistei. Ņemts vērā arī laiks, kas tiek pavadīts apmācībās un darbinieka ievadīšanā jaunajos pienākumos un vidē, zaudējot darbinieku produktivitāti, biznesa portālam db.lv stāsta Zane Čulkstēna, ERDA un Kim? dibinātāja.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Laikā, kad Latvijā darbaroku un talantīgu profesionāļu skaits ir uz «izķeršanu», svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem ne vien stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī jēgpilnu, mūsdienīgu un piemērotu labumu sistēmu, kas tad arī veidos darbinieka iesaisti un piederību uzņēmumam.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Latvija ir kļuvusi par pagaidu mītnes valsti daudziem ārvalstu studentiem, kas, pateicoties dažāda veida reklāmai un dažādiem projektiem un stipendijām, studē Latvijā. Ar katru gadu ārvalstu studentu skaits aizvien palielinās.

Ar laiku, ja tiks novērsti administratīvie šķēršļi, augstākā izglītība Latvijā varētu kļūt par itin labu eksporta preci. Un Rīga ir atzīta par pievilcīgu pilsētu, kur studēt, raksta Neatkarīgā.

Latvijas augstskolās ir daudz ārvalstu studentu no dažādām valstīm, sākot ar Eiropas Savienības valstīm, beidzot ar Pakistānu, Maroku un Libānu. Līdere ārvalstu studentu piesaistē viennozīmīgi ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

«RSU šobrīd studē gandrīz 350 ārvalstu studenti, kas ir lielākais ārvalstu studentu skaits augstskolā ne tikai Latvijā, bet arī viens no lielākajiem Baltijā, tas ir – 7% ārvalstu studentu no kopējā studējošo skaita, pērn tie bija 5%, bet mērķis ir, lai pēc diviem gadiem tie būtu vairāk nekā 12%,» norāda RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Vidējais studenta budžets vienam mēnesim visbiežāk ir 100 līdz 200 latu robežās, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktajā studentu aptaujā.

Latvijas studentu budžetā vislielākie izdevumi ir mājoklim, pārtikai un transportam, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe. Mājoklim studenti tērē vidēji 71 latu mēnesī, pārtikai un pusdienām 56 latus, bet transportam – 23 latus. Salīdzinoši lielu daļu no izdevumiem veido arī apģērbs un apavi, kas gan ir neregulāri pirkumi un parasti tiek veikti reizi sezonā.

Izklaidēm un vaļaspriekiem studenti atvēl vidēji 15 latus mēnesī. Būtisku daļu no izdevumiem veido arī tēriņi par mobilajiem sakariem un internetu – vidēji 10 latus mēnesī. Savukārt vismazākie izdevumi studentiem ir par veselības aprūpi, skaistumkopšanu un kancelejas precēm – vidēji 8 līdz 9 lati mēnesī katrā no kategorijām.

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Jaunajam Izglītības un zinātnes ministram ir jābūt ar inovatīvām idejām un drosmīgam, bet piedāvātajām reformām augstākās izglītības sistēmas finansēšanai jābūt atbilstošām pašreizējai Latvijas ekonomiskajai situācijai. Šādu lēmumu vakar vakarā pieņēma Latvijas Universitātes Studentu padomes (LU SP) augstākā lēmējinstitūcija – Kopsapulce.

Šorīt LU SP nogādāja savas prasības un aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Universitātes studentu vārdā aicināja valdības veidotājus ievērot stingrus kritērijus, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministra kandidātus, un aicinot nepieļaut mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli tādā variantā, kā to piedāvā Izglītības un zinātnes ministra kandidāts, Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis.

Budžeta vietu atcelšana krietni samazinātu studentu motivāciju studēt. Tieši valsts budžeta vietas ir studentu motivācija studēt to, kas viņiem ir interesantākais un atbilstošākais, par savas izvēles maiņas primāro cēloni neizvirzot augsto studiju maksu. Bezmaksas izglītība paaugstina studentu vēlmi turpināt studijas arī augstākā līmenī, nevis pēc bakalaura studiju absolvēšanas doties darba tirgū, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību ekonomikai.

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.