Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Fragments no intervijas
Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?
Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.
Otra grupa ir tehnoloģiju startup, kas domā par biznesu pilnīgi atšķirīgi. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk investēt savā produktā, un produktam vai biznesa modelim izmaksas tirgus paplašināšanai nav proporcionālas, un, lai saražotu vairāk, nav jāceļ jauna rūpnīca. Kad ir izgudrojums ar pasaules mēroga inovāciju, kas var atrisināt globālu problēmu, vairs nav tik svarīgi, cik liels tirgus, bet svarīgāk ir tas, cik labs ir produkts. Šiem uzņēmumiem daudz svarīgāk ir pēc iespējas īsākā periodā sakoncentrēt cilvēkresursus un finanses, lai ātrāk aizskrietu priekšā visiem pārējiem. Labs piemērs ir Airdog, kur notiek absolūta skriešanās ar līdzīgiem produktiem – pirmais un labākais paņems visu tirgu un pārējie tiks aizmirsti. Šādiem uzņēmumiem vajadzīgs daudz vairāk naudas. Te ir runa par simtiem tūkstošu eiro investīciju, lai produktu sagatavotu tirgum.
Tāpat svarīga ir profesionāla komanda – uzņēmējs, pārdevējs, inženieri. Piemēram, ja uzņēmums iegulda 100 tūkst. programmētāju algās, 50 tūkst. jāsamaksā nodokļos, tāpēc sākotnējā posmā uzņēmums virzās uz priekšu uz pusi lēnāk nekā citi. Mūsu mērķis ir izveidot sistēmu, lai mēs šajā reģionā būtu ātrākie un labākie. Tieši tāpat kā startup, arī valstu gadījumā nav runa par otro, trešo vai 15, bet tikai un vienīgi par pirmo. Tāpēc mēs piedāvājam divas iespējas – ja cilvēks ir gatavs piedalīties šajā riskantajā projektā, par viņu tiek maksāts salīdzinoši zems sociālais nodrošinājums. Alga var būt 2000 eiro, bet sociālo nodrošinājumu maksā tā, it kā alga būtu ap tūkstoti – 252 eiro. Nākotnes iespējas lielai daļai darbinieku varētu būt labs motivators samierināties, savukārt uzņēmējam būtiski samazinās izmaksas. Protams, cilvēks sociālās garantijas saņem tikai šādā apmērā. Otrā gadījumā, ja uzņēmumam ir vajadzīgi inženieri no ārzemēm, kuri nav gatavi strādāt par samazinātu sociālo garantiju, tad tas var samaksāt pilnu nodokļu summu un valsts to kompensēs.
Visu rakstu Solis startup ekosistēmas atbalstam lasiet trešdienas, 30.novembra laikrakstā Dienas Bizness!
