Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Sabiedriskā labuma komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma:

• Biedrība «Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana);

• reliģiska organizācija "Ogres Evaņģēliski luteriskā draudze» (jomas: labdarība; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana);

• biedrība «Biedrība Iespēju durvis» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Dzirnavu spēks» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Bezpeļņas organizācija Latvijas Aizsargi» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība, palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās);

Šā gada otrajā ceturksnī sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts 78 nevalstiskajām organizācijām, tostarp 39, kas darbojas labdarības jomā. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā sabiedriskā labuma statuss piešķirts 120 nevalstiskajām organizācijām, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Gada otrajā ceturksnī sporta atbalstīšanas jomā sabiedriskā labuma statuss piešķirts 18 organizācijām, pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā – 18, kultūras veicināšanas jomā – astoņām, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā – sešām organizācijām, vides aizsardzības jomā - trim organizācijām, izglītības veicināšanas jomā - divām organizācijām, zinātnes veicināšanas jomā - vienai organizācijai, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā - vienai organizācijai.

2013. gada pirmajos sešos mēnešos 37 nevalstiskajām organizācijām VID atteicis piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, bet 48 nevalstiskajām organizācijām šis statuss ir atņemts.

Ja tiktu atbalstīts priekšlikums piemērot biedrībām un nodibinājumiem uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), zustu jebkāda jēga turpināt darbību sabiedriskā labuma jomā.

Tā DB norāda nodibinājuma «Palīdzēsim.lv» valdes locekle Renāte Robežniece, skaidrojot, ka atbilstoši likumam, sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību,cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību,veselības veicināšanu un slimību profilaksi u.c., taču valsts uzturēšana vai palīdzības sniegšana valstij likumā nav minēta.

«Nav pieņemami maksāt UIN labdarības organizācijām, jo īpaši tām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Mūsu gadījumā ieguvums no saimnieciskās darbības ir viennozīmīgi pielīdzināms ziedojumiem,» uzsver R. Robežniece.

Nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro gadā – tik valsts cer iegūt no 21 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kultūras pasākumiem, ko ieviesīs no nākamā gada 1. janvāra. Tas gan attiecas tikai uz kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, taču šis formulējums izraisa diskusijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz, ka PVN nebūs jāmaksā par teātra un cirka izrādēm un koncertiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas. Tādējādi lielai daļai kultūras pasākumu biļešu cenas vismaz PVN dēļ nemainīsies, tomēr jaunā kārtība, visticamāk, skars teātru viesizrāžu rīkotājus un koncertaģentūras.

Grozījumi neskars Latvijas neatkarīgos teātrus, kuri ir noformējušies kā biedrības ar sabiedriskā labuma statusu. Šāds statuss ir arī Ineses Galantes fondam, kas rīko festivālu Summertime, Imanta Ziedoņa fondam Viegli un citiem kultūras pasākumu rīkotājiem. Taču ar nodokļa maksāšanu būs jārēķinās, piemēram, kompānijai Art Forte, kura Latvijā organizē Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates. SIA Art Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele vēl nav iepazinusies ar likuma grozījumu tekstu, taču norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs skatītāju pirktspēju, jo pasākumu rīkotājiem nav iespēju samazināt biļešu cenas uz sava rēķina, lai PVN ieviešana nebūtu jūtama. «Ja valsts organizācijām PVN nebūs jāmaksā, tas būs konkurences likuma pārkāpums, un tad valstij tas jākompensē citā veidā. Ja mēs runājam, ka visam jābūt caurspīdīgam, tad šāds lēmums veicinās to, ka organizācijas mēģinās pārreģistrēties par fondiem, būs necaurspīdīgas finanses, kāds varbūt mēģinās tiesā pierādīt, ka lēmums ir nepareizs. Pirms pieņemt likumus, vajag domāt par sekām,» norādīja J. Ločmele.

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ceturtdien veic kratīšanas Latvijas Futbola federācijas (LFF) telpās.

"Apstiprinām, ka šodien LFF telpās VID pārstāvji veic procesuālās darbības. Plašākus komentārus sniegsim tiklīdz tas būs iespējams," informēja LFF.

Tikmēr VID pārstāvis Andrejs Vaivars sacīja, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pret vienu no Latvijā strādājošām sabiedriskajām organizācijām. Kriminālprocess sākts par grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumu pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ceturtdien šī kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veic procesuālas darbības - vairākas kratīšanas," sacīja Vaivars.

Jau ziņots, ka VID pirms pāris nedēļām pieņēma lēmumu, ar kuru LFF atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. VID lēmumu pieņēma 1.aprīlī, bet tas stājās spēkā 8.aprīlī.

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā (Purvciema ielā) jaunremontētās telpās savu darbību uzsācis jauns džudo centrs Vsevoloda Zeļonija sporta skola.

«Rīga veidojas par džudo pilsētu, ko mēs varēsim prezentēt arī pasaulē. Ir izstrādāta īpaša izglītības programma, kurā iemācītos džudo elementus skolēni varēs izmantot arī savai pašaizsardzībai,» skolas atklāšanā sacīja Vsevolods Zeļonijs.

Sporta nodarbības jaunāko klašu bērniem tiks pasniegtas pēc Eiropas Džudo Federācijas izstrādātas izglītības programmas Judo at school (Džudo skolā) un tās vadīs skolas sporta skolotāji kopā ar Vsevoloda Zeļonija sporta skolas treneriem. Speciālā izglītības programma sniedz gan kopējās fiziskās sagatavotības, gan speciālo prasmju attīstīšanas iespēju, piemēram, māku pareizi nokrist, lai izvairītos no traumām.

Kūdras pārvadāšanai paredzētais šaursliežu dzelzceļš Ķekavas novada Baložos pamazām pārtop par muzejdzelzceļu, kas vēstīs par kūdras ieguves tradīcijām agrāk un tagadnē, informē Bānīša Draugu kluba valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.

Sadarbojoties dzelzceļa entuziastu biedrībai Bānīša Draugu klubs un kūdras ieguves uzņēmumam SIA Pindstrup Latvia, nolemts pārveidot atlikušo šaursliežu dzelzceļa posmu par muzejdzelzceļu. Šādas sadarbības mērķis ir ne tikai saglabāt unikālo kūdras dzelzceļu kā industriālo mantojumu, bet arī ļaut sabiedrībai iepazīt kūdras ieguves vēsturi, metodes, kā arī ietekmi uz dabu, jo Baložu apkārtnē ir virkne purvu, kuros kūdras ieguve pabeigta jau sen un veiksmīgi noris purvu dabiskā atjaunošanās - renaturalizācija.

Muzejdzelzceļu veido dzelzceļa entuziasti galvenokārt ar saviem spēkiem brīvprātīgo talku veidā, līdzīgi kā tas notiek daudzviet Eiropā, tāpēc pagaidām ir pāragri minēt, kad muzejdzelzceļš tiks atklāts publiskai apskatei, taču jau otrajā darbības gadā, kopš entuziasti darbojas, ir panākts būtisks progress – atjaunoti virkne sliežu ceļu un veikti nopietni tehnikas restaurācijas darbi.

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 10.martā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem.

Grozījumi noteic, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēro arī valsts muzejiem - atvasinātām publiskām personām.

Patlaban uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecas uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem.

Izmaiņas likumā saistītas ar grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, ko galīgajam lasījumam gatavo par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ar izmaiņām likumos paredzēts pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss.

Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.