Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis kopumā daudziem investoriem var būt izdevīgāks, bet igauņi ar savām rozīnītēm mūs pārsit, intervijā žurnālam Lietišķā diena/Dienas bizness atzīst zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Latvijā visi grib pēc iespējas mazāku nodokļu slogu, bet vienlaikus sūdzas par sliktajiem ceļiem u. tml. Kā jūs traktētu nodokļus?

Jebkurai valstij vienmēr lielākais izaicinājums bijis saglabāt balansu starp to, cik nepieciešams iekasēt no biznesa un iedzīvotājiem, lai uzturētu valsts funkcijas un tajā pašā laikā izjustu cilvēku maksātspēju, lai viņi nodokļus samaksātu, nevis atrastu shēmas, kā no tiem izvairīties. Uzreiz nāk prātā reāls piemērs no dzīves, kas ir Latvijas biznesam diezgan raksturīgs, - daudzi tirgoja nekustamos īpašumus, bet nodokļus nemaksāja, taču tieši viņi bija tie, kas stāvēja rindā un sauca: «Krīze, ko valdība neko nedara?!»

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Nodokļu likmju celšana veicinās ēnu ekonomiku, tās apkarošanai nodokļi ir jāsamazina, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tā uzskata daudzi aptaujātie uzņēmēji. Gan pašmāju uzņēmēji, gan arī ārvalstu investori uzskata, ka Latvijas valdībai trūkst pasākumu ēnu ekonomikas apkarošanai, kurus par reāli īstenojamiem un efektu dodošiem atzītu starptautiskie aizdevēji. Tiek norādīts, ka šobrīd valstij no pelēkā sektora papildus būtu «jāpaņem» tikai 50 milj. Ls, kamēr kopumā, pēc visdažādākajām aplēsēm, ēnu ekonomikā nesamaksāto nodokļu apjoms tiek lēsts, sākot no pieticīgajiem 300 milj. Ls līdz pat vienam miljardam Ls.

«Paradoksāli, ka valsts vara ar savām rokām - ceļot nodokļus - veicina pelēko ekonomiku. Diemžēl, bet efektīvas metodes, kas ir valsts rīcībā, kā samazināt pelēko biznesu, vienkārši netiek darbinātas,» secina Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņai esot sajūta, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāni tiekot rakstīti Latvijas starptautiskajiem aizdevējiem, bet ne reālai to īstenošanai. «Ja valsts palielina patēriņa nodokļus, piemēram, PVN un akcīzes nodokli, tad loģiski, ka Igaunijas pierobežā dzīvojošie pirkumus veiks ziemeļu kaimiņvalstī, bet Lietuvas pierobežā dzīvojošie - dienvidu kaimiņvalstī. Degvīna, cigarešu kontrabandistiem no lētākajām Latvijas austrumu kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju ēnu fabrikantiem pieprasījums tikai aug, bet legālie tirgotāji un ražotāji nezina, ko iesākt,» sašutusi ir S. Greste.

Lai gan pozitīvi vērtējams Nodarbinātības valsts aģentūras direktores Baibas Paševicas sacītais, ka «ir jābūt valsts politikai, kas būtu vērsta uz to, lai cilvēki bez darba nebūtu ilgstoši, jo šī tiešām ir lielākā problēma» un «kā vienu no iespējamajiem risinājumiem šajā jomā redzu nodokļu atlaižu piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas pieņem darbā tieši bezdarbniekus», tomēr uzņēmēji vēlētos detalizētāku informāciju.

Latvijā varētu izveidoties piena nozares milzis

Rīgas piena kombināta un Rīgas piensaimnieka apvienošanās dotu labu handikapu eksportā.

ES rakurss

Cīnīsies par lielāku Eiropas kūkas gabalu

Pēc 2013. gada ES fondu finansējums varētu būt pieejams vien atsevišķām jomām.

Darījumi

Rāvis: varētu iepirkties vēl

Uzņēmējs Guntis Rāvis šogad pieļauj vēl viena, divu uzņēmumu daļu pirkšanas darījumus, kas līdzīgi LEC daļu iegādes darījumam.

Īpašums

Pelēkajā komercīpašumu tirgū parādās rozā toņi

Budžeta konsolidācijai nepieciešamo tēriņu samazināšanu iespējams sasniegt, apcērpot pabalstus, pensijas un reformējot sabiedrisko sektoru, uzskata Pasaules Bankas (PB) eksperti. Šīs institūcijas speciālistu secinājumi sabiedrībai jau kļuva zināmi šī gada pavasarī, bet septembra beigās PB sagatavojusi pārskata galīgo variantu, ko priekšvēlēšanu gaisotnē Finanšu ministrija nevēlējās publiskot. Aizvadītās nedēļas nogalē pārskats gan nonācis masu mediju, tostarp DB, rokās.

PB veidotais pārskats par Latvijas publisko sektoru, galvenokārt skar veselības, izglītības nozari, sociālā budžeta izdevumus, kā arī valsts pārvaldi. Lielāko ietaupījumu daļu PB saredz vecuma pensijās, māmiņu algās, budžeta dotācijās valsts uzņēmumiem. Lai gan PB speciālisti pārskatā norāda uz ievērojamo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā, nav analizēts, kā sociālo garantiju samazinājumi varētu ietekmēt iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus.

Nulles deklarācijām Latvijā ir tikpat ilgs stāsts kā Mariannas un Luisa Alberto mīlas ciešanām slavenajā meksikāņu seriālā.

Pirmais projekts iestrēga 1993. gadā, pēdējos desmit gados Saeimā iestrēga vēl divi. Š.g. 5.aprīlī valdība akceptēja ceturto mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Un kā seriālā pienākas, tieši pirms sēdes un pat tās laikā notika dažādi negaidīti pavērsieni – no deklarāciju iesniedzēju loka izslēdza valsts amatpersonas, deklarēšanās datumu pārvirzīja par pusgadu un pagarināja deklarāciju iesniegšanas termiņu uz 3 mēnešiem. Uzskatu, ka projekts nav nulles vērts, kā tas publiski izskanējis. Lai kā ietu ar nulles deklarāciju ieviešanu, likumprojekti ar katru reizi sanāk kvalitatīvāki un šis neapšaubāmi ir labākais. Tomēr par «sauso» atlikumu runāt vēl pāragri, jo pat Finanšu ministrijas pārstāvji atzīst, ka potenciālo deklarāciju iesniedzēju skaits ir dziļā miglā tīts, nemaz nerunājot par šī pasākuma reālajām izmaksām un iespējamajiem nodokļu ieguvumiem.

Izmaiņas nodokļu likumos varētu stāties spēkā nevis ar 2011. gadu, bet gan tikai ar nākamā gada 1. aprīli vai pat 1. jūliju.

Tā Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas» atzina Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņš pieļāva, ka pēc rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām jaunā valdība pie 2011. gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes varētu sākt strādāt labākajā gadījumā – novembra vidū, bet sliktākajā – vēl vēlāk. Pēc M. Bičevska teiktā, jaunajai valdībai budžets ir jāsastāda četru mēnešu laikā līdz ar to nodokļu izmaiņas visreālāk var stāties spēkā nākamā gada pirmā ceturkšņa nogalē, vai otrā sākumā vai sliktākajā gadījumā, tikai ar otro pusgadu.

Pēdējā laikā Latvijā pieaug reģistrēto mikrouzņēmumu skaits, kas veicina ekonomikas straujāku attīstību. Dibinot mikrouzņēmumu, uzņēmējam jāpatur prātā, ka šāda veida darbībai ir daudz plusu - iespēja maksāt mazāk nodokļus u.c., bet ne visi ir informēti arī par mīnusiem.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzi uzņēmēji izšķiras par mikrouzņēmuma dibināšanu, ir vēlme legalizēt savu uzņēmējdarbību, ieņēmumus un «iziet» no ēnu biznesa. Mikrouzņēmuma statuss ļauj maksāt mazākus nodokļus, tāpēc daudzi izšķiras strādāt legāli, jo nevēlas VID pārbaudes un soda sankcijas par nereģistrētu uzņēmējdarbību. Mikrouzņēmums ir arī veids, kā legalizēt aploksnēs maksājamās algas. Ir gadījumi, kad uzņēmums dibina papildu mikrouzņēmumu tieši šādiem mērķiem, taču tad jāņem vērā svarīgs aspekts, kas varētu kļūt aktuāls tuvākajā laikā - vai mikrouzņēmums nestrādā tikai vienam uzņēmumam, t.i., sniedz savus pakalpojumus vai pārdod preci tikai vienam klientam un tādā veidā tā darbinieki nekļūst par algas nodokļa maksātājiem konkrētam uzņēmumam Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma izpratnē.VID statistika liecina, ka laikā no 2010. g. septembra līdz šā gada maijam Latvijā apstiprināti 11 278 mikrouzņēmumi.

Arī apdrošinātāji ar ekonomiskām metodēm centīsies cīnīties ar «kaktu autoservisiem», kas nemaksā nodokļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

2010. gada decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs parakstīja vēl nebijušu sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un «aplokšņu algām», kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus autoservisu nozarē.

A.Kulbergs minēja, ka situācija šajā nozarē ir kritiska un pastāv risks, ka ap 95% nozares uzņēmumu tikai daļēji maksā nodokļus, par nozares normu kļuvusi lētu vai zagtu materiālu iegāde, pazeminot sniegto pakalpojumu kvalitāti. LPAA, sadarbojoties ar valsts iestādēm, līzinga un apdrošināšanas uzņēmumiem, plāno piecu gadu laikā apvienot uzņēmumus, kas strādātu pēc vienotiem nodokļu ētikas, apkalpošanas, kvalitātes, ekoloģisko prasību standartiem. A. Kulbergs atzina, ka asociācija plāno šos uzņēmumus, uzlabojot godīgas konkurences apstākļus un cīnoties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, «izvest gaismā» un iekļaut asociācijā, kā arī tuvāko piecu gadu laikā panākt vidējās bruto algas palielināšanu nozarē no 246 līdz 705 Ls, panākot «aplokšņu algu» legalizāciju.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.