Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Līdz Soču Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikusi tieši viena nedēļa. Piedāvājam ielūkoties, kā Soči izskatījās vērienīgo būvdarbu laikā, gatavojoties Olimpiādei, un tagad, kad ēku un infrastruktūras būvniecība jau ir pabeigta.

Visā Olimpisko spēļu vēsturē dārgākā, 50 miljardus ASV dolāru izmaksājusī Olimpiāde jau paguvusi izpelnīties kritiku par negausību. Db.lv jau ziņoja, ka, pasaules medijos valdot negatīvai Krievijas publicitātei saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, Soči var kļūt par Krievijas problēmu simbolu.

Problēmas atklājušās ne vien būvniecības jomā (tiek mēļots, ka draugu un paziņu būšana esot bijis noteicošais, lai iegūtu tiesības būvēt celtnes Olimpiādes vajadzībām), bet arī sociālajā sfērā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne visai veiksmīgi mēģina skaidrot krievu attieksmi pret homoseksuāļiem, Soču pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici. Čerkesu vēlas vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka viņu senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Neņemot vērā protestus, kuru dalībnieki aicina boikotēt Sočos 2014. gadā gaidāmās Ziemas Olimpiskās spēles, vērienīgie būvdarbi olimpiskajā pilsētā rit pilnā sparā, pārliecinājusies ziņu aģentūra Reuters.

Protesti un aicinājumi boikotēt Olimpiskās spēles Sočos, Krievijā, sākās pēc tam, kad Maskava veica izmaiņas likumdošanā, vēršoties pret netradicionālas seksuālās orientācijas pārstāvjiem. Tādējādi Olimpiskās spēles kļuvušas par pret Krievijas politiku vērstu protestu upuri.

Interneta vidē sākusies arī parakstu vākšana par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu pārcelšanu uz Kanādu, Vankūveru. Iepriekš boikotēt olimpiādi Sočos aicināja Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere (Sabine Leutheusser-Schnarrenberger), taču jaunākais pavērsiens noticis šonedēļ, Zviedrijai oficiāli paziņojot, ka nākamgad valsts nebūs iecietīga pret politiskiem protestiem, kas vērti pret «anti-geju likumiem», vēsta pasaules mediji. Tā izteicies Zviedrijas Olimpiskās komitejas vadītājs Stefans Lindbergs (Stefan Lindberg), un paziņojums nāca klajā neilgi pēc tam, kad Zviedrijas sportistes, piedaloties Pasaules Čempionātā Vieglatlētikā, bija nokrāsojušas nagus dažādās varavīksnes krāsās, tādējādi paužot atbalstu seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un protestējot pret Krievijas likumdošanu, kas vērsta pret gejiem un lesbietēm. S. Lindbergs paziņoja, ka «sportistiem var būt jebkādi uzskati, bet sporta arēnas nebūs tā vieta, kur šos uzskatus paust».

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Soču Olimpiskās spēles sākas šodien, sešos vakarā pēc Latvijas laika. Tikmēr Reuters fotogrāfi vienu dienu pirms svinīgās atklāšanas ceremonijas iemūžinājuši būvniecības nedienas Sočos fotogrāfijās.

Tāpat piedāvājam aplūkot interesantus pasaulē labāko sportistu tērpus, kuru izveidē radošais gars nav ticis taupīts.

Jau vēstīts, ka, Sočos ierodoties žurnālistiem, sociālos tīklos plašu ievērību izpelnījās fotogrāfijas, kurās redzamas nedienas medijiem paredzētajās viesnīcās un to apkaimē.

Db.lv jau rakstīja, ka Soču Olimpiskās spēles izmaksu ziņā ir rekordistes gan Ziemas, gan Vasaras olimpiāžu vidū. To organizēšanai Krievija iztērējusi 51 miljardu ASV dolāru.

Olimpiāde Sočos ilgs līdz 23. februārim.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Krievijai kļūstot par 2014. gada Ziemas olimpiādes namamāti, aktivizējušies Soču pamatiedzīvotāji – čerkesi, kuru senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai. Radikālākie aktīvisti gaidāmās spēles pielīdzinājuši sporta sacensībām nacistu koncentrācijas nometnē Aušvicē, raksta Reuters.

Čerkesi ir Soču pamatiedzīvotāji, kas zaudēja savu zemi 19. gadsimtā, zaudējot cīņā Krievijas impērijas armijai. Pašlaik Sočos dzīvo krievi, armēņi, gruzīņi, kazaki, ebreju un ukraiņi, bet Soču ielās, visticamāk, čerkesu valoda nebūs dzirdama. Čerkesi padevās Krievijas impērijai 1864. gadā vietā kalnos, kuru vēlāk nodēvēja par ciemu Krasnaja Poļana (Красная Поляна). Tieši tur norisināsies 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles. Čerkesi norāda, ka vietā, kur atrodas Krasnaja Poļana, aptuveni 300 tūkstoši čerkesu senču nomira no bada, slimībām, noslīka vai tika nogalināti. Pašlaik lielākā daļa čerkesu dzīvo ārpus Krievijas robežām, pārsvarā Tuvajos Austrumos, bet mazākas kopienas atrodamas arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Čerkesu grupas pieprasījušas notikušo atzīt par genocīdu.

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Dienvidkorejas kompānija Samsung katram sportistam, kurš piedalīsies Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos, piešķirs viedtālruni Galaxy Note 3. Tādējādi pien jaunās Samsung ierīces tiks arī visi mūsu olimpieši.

Samsung norāda, ka šādā veidā sportistiem būs iespēja notvert, izbaudīt un dalīties ar saviem Olimpisko spēļu mirkļiem «gudrākā veidā». Viedtālruņu piešķiršana ir daļa no Samsung, kas ir Olimpisko spēļu sponsors, mārketinga kampaņas. Dienvidkorejas kompānija papildus viedtālruņu dāvināšanai veidos informatīvu lietojumprogrammu ar nosaukumu WOW, kurā tiks piedāvātas ziņas par sacensību rezultātiem, Olimpisko spēļu notikumiem, statistiku utt.

Šāds Samsung solis liecina par kompānijas ievērojamo ietekmi viedtālruņu tirgū un vēlmi veikt plašus tēriņus, lai reklamētu savu zīmolu un produktus. Aizvadītajā gadā Samsung reklāmas nolūkiem iztērējusi aptuveni desmit miljardus ASV dolāru, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Noslēgusies otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju ir pasludināts uzņēmums OT Stils, informē LOK.

LOK 14.oktobrī izsludināja iepirkuma procedūru par atpūtas un brīvā laika tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā. Līdz iesniegšanas termiņa beigām – 25.oktobrim - LOK saņēma tikai viena pretendenta pieteikumu. Izskatot piedāvājumu, LOK Iepirkumu komisija secināja, ka tas atbilst visiem izvirzītajiem noteikumiem un prasībām, līdz ar to par uzvarētāju atzina OT Stils iesniegto pieteikumu.

«Ir prieks un gandarījums, ka ir pieteicies vismaz viens vietējais ražotājs, kas spēj piedāvāt iepirkuma procedūras nolikumam un specifikācijai atbilstošu produktu. Ceru, ka Natālijas Jansones dizainētie un OT Stils ražotie tērpi izcels Latvijas Olimpiskās komandas dalībniekus starp citiem sportistiem,» saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Iepirkumā par sporta un iesildīšanās tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā uzvarējusi kompānija SIA Bars, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sporta tērpi tiks izgatavoti par 29,9 tūkstošiem latu. Konkursā piedāvājumus iesniedza tikai viens pretendents.

Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī noslēdzās otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju ir pasludināts uzņēmums OT Stils.

LOK 14.oktobrī izsludināja iepirkuma procedūru par atpūtas un brīvā laika tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā. Līdz iesniegšanas termiņa beigām – 25.oktobrim - LOK saņēma tikai viena pretendenta pieteikumu. Izskatot piedāvājumu, LOK Iepirkumu komisija secināja, ka tas atbilst visiem izvirzītajiem noteikumiem un prasībām, līdz ar to par uzvarētāju atzina OT Stils iesniegto pieteikumu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Mēģinājumi politizēt 2014. gadā notiekošās Ziemas Olimpiskās spēles Sočos ir neproduktīvi un pretrunā ar šī pasākuma garu, pavēstījusi Krievija, reaģējot uz aizvien vairāk pieaugošiem aicinājumiem boikotēt Olimpiādi. Tikmēr Krievijas premjers atzinis, ka viņam kauns par Soču apkārtnes ceļiem.

Krievijas Ārlietu ministrijas atbildīgais komisārs par cilvēktiesībām, demokrātiju un likumdošanu Konstantīns Dolgovs paudis, ka visi Olimpisko spēļu apmeklētāji tiks laipni uzņemti. Tomēr viņiem nāksies ievērot Krievijas likumus un tradīcijas.

Otrdien Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere (Sabine Leutheusser-Schnarrenberger) aicināja uz 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu boikotu, lai tādējādi izrādītu protestu pret Krievijas nesenajām likumdošanas izmaiņām, kas vērstas pret netradicionālās seksuālās orientācijas piekritējiem. Savukārt internetā uzsākta parakstu vākšana par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu pārcelšanu uz Vankūveru Kanādā. Aicinājumus boikotēt Soču Zemas Olimpiskās spēles izteikušas arī dažādas slavenības.

Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums, un medijos izskanējusi informācija, ka konkursa prasības atbilst tieši Halti piedāvājumam. Reaģējot uz to, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību.

«Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,» atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Ja atskatās vēsturē, olimpisko objektu vēlākā izmantošanas pieredze dažādās valstīs ir atšķirīga, taču bieži to ir grūti nosaukt par veiksmīgu. Piemēram, Atēnās desmit gadus pēc olimpiādes beigām valsts vēl aizvien cenšas pārdot 12 no 23 speciāli spēlēm uzbūvētajām celtnēm, ziņo Latvijas Radio.

Olimpisko spēļu mantojumā Atēnas saņēmušas 23 dažāda lieluma sporta celtnes. Pusei jau atrasts jauns saimnieks un jauns pielietojums. Tomēr 12 objektiem vēl aizvien, desmit gadus pēc to uzcelšanas, tiek meklēts investors.

«Mēs iztērējām ļoti daudz naudas, uzbūvējām ārkārtīgi skaistas un ievērojamas ēkas, taču tagad tās lielākoties ir neapdzīvotas un nekalpo sabiedrības labumam. Dažu ēku stāvoklis strauji pasliktinās. Un pārdot tās nav iespējams sliktā nekustamā īpašuma tirgus dēļ,» atzīst grieķu žurnālists Jannis Rizopuloss.

Vienā no šādām vietām – astoņus kilometrus no Atēnu centra – savulaik tika noskaidroti olimpiskie čempioni taekvondo un rokasbumbā. Ārkārtīgi skaista un moderna arēna ir izmaksājusi grieķu budžetam 38 miljonus eiro. Tā varēja uzņemt līdz pat 10 tūkstošiem skatītāju. Taču tagad telpas pārsvarā stāv tukšas. Uz durvīm ir slēdzene un iespaids ir visai drūms, ziņo radio.

Latvijas Olimpiskajai delegācijai iesildīšanās un pārvietošanās apavus ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos 2014. gadā piegādās Somijas uzņēmums Oy Patrol Ab, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā konkursa līgumcena ir 10,5 tūkstoši latu. Konkursā tika saņemts viens piedāvājums.

Db.lv jau rakstīja, ka iepirkumā par sporta un iesildīšanās tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā uzvarējusi kompānija SIA Bars. Sporta tērpi tiks izgatavoti par 29,9 tūkstošiem latu.

Savukārt oktobrī noslēdzās otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju tika pasludināts uzņēmums OT Stils, kurš divu mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža apņemas piegādāt 150 apģērbu komplektus, ko veidos vīriešu un sieviešu jakas, vīriešu un sieviešu džemperi, bikses, somas, cepures, cimdi un šalles. Kopējā līgumcena ir 18,6 tūkstoši latu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizliegusi Indijas sportistiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs startēt zem savas valsts karoga pēc tam, kad Indijas Olimpiskā asociācija (IOA) apstiprināja, ka jaunās vadības vēlēšanas notiks divas dienas pēc Olimpiādes atklāšanas, kas nav apmierinājis SOK pārstāvjus.

Jau iepriekš IOA un SOK starpā bijušas domstarpības. Tā 2012.gada decembrī IOA uz pagaidu pamata tika izslēgta no SOK, jo starptautiskās organizācijas vadība uzskatīja, ka Indijā valda izplatīta prakse IOA vadošajos amatos ievēlēt korumpētas personas. Konkrēti runa bija par IOA ģenerālsekretāru Lalitu Banotu, pret kuru izvirzītas apsūdzības kukuļošanā un kurš 2011.gadā jau par līdzīgiem pārkāpumiem 11 mēnešus pavadījis cietumā. Savukārt IOA prezidenta amatā tika ievēlēts Abajs Sings Čautala, kurš ir bijušā IOA šefa Sureša Kalmadi protežē. Arī pret Kalmadi ir izvirzītas apsūdzības korupcijā.

Krievijas pilsētā Sočos pabeigta gaidāmo ziemas olimpisko spēļu objektu un to infrastruktūras punktu celtniecība, vietējiem medijiem paziņojis pilsētas mērs Anatolijs Pahomovs.

Soču olimpisko spēļu norises objektus veido vairāk nekā 400 vienības, no kurām 140 pēc Olimpiādes noslēguma nonāks pašvaldības īpašumā. To vidū ir ūdens, siltuma un gāzes padeves tīkli, autoceļi un daudzdzīvokļu ēkas.

Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, Sočos izbūvēti vairāk nekā 360 kilometri dažāda veida transporta ceļu un tiltu. Savukārt viesu izmitināšanai pilsētas teritorijā ieviestas jaunas viesnīcas un objekti ar kopumā 24 000 numuriņu.

«Galvenais, lai pēc olimpiskajām spēlēm kūrorta pilsēta būtu komfortabla un mūsdienīga. Apmierinātiem ir jābūt visiem, ieskaitot tos, kuri šeit dzīvo un strādā,» pirms tam izteicies Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.