Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

● Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

● Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Šoziem lielākais saņemto atlīdzības pieteikumu skaits ir par biezās sniega segas radītajiem zaudējumiem.

Pretēji situācijai pērn, kad dominēja sala rezultātā radušies nelaimes gadījumi, šoziem lielākais saņemto atlīdzības pieteikumu skaits ir par biezās sniega segas radītajiem zaudējumiem. Tā apdrošināšanas sabiedrība Ergo šogad pirmajā divās darba dienās jau saņēmusi vairāk nekā 20 atlīdzību pieteikumus par biezās sniega kārtas radītajiem zaudējumiem īpašumiem dēļ savlaicīgi nenotīrītiem jumtiem.

«Lielais saņemto pieteikumu skaits gada pirmajās dienās skaidrojams ar kritisko sniega daudzumu un temperatūras svārstībām, kas veicināja gan sniega segas kušanu, gan sasalšanu, kā arī tā saucamais «sasalstošais lietus», kas radīja īpaši negatīvu efektu uz ēku jumtiem,» secina Ergo Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks. Ēku īpašnieku atbildība ir uzturēt savu īpašumu atbilstošā kārtībā, tostarp apsaimniekojot un notīrot jumtu no sniega segas. Tāpēc apdrošinātāji sagaida, ka pēc intensīvas snigšanas ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs apsekos ēku un nepieciešamības gadījumā organizēs sniega vai lāsteku novākšanu no apdraudētajiem ēku jumtiem, jo citādi tas var tikt traktēts kā viegla vai rupja neuzmanība, kas saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem ierobežo vai liedz iespēju saņemt atlīdzību. Katrs zaudējumu pieteikuma gadījums ir vērtējams individuāli saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. Piemēram, Ergo noteikumos sniega slodze ir definēta kā stiprs sniegs, kad 12 stundu vai īsākā laikā nokrīt 20cm un vairāk sniega, kā rezultātā sniega vai ledus svars sabojā vai rada zaudējumus apdrošinātai ēkai.

Pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā izvesti vairāk nekā 18 tūkst. kubikmetri sniega jeb 1,8 tūkst. pašizgāzēju kravas.

Rīgā sniegs izvests no lielas daļas pašvaldības maksas autostāvvietu, centra gājēju tuneļiem, lielas daļas sabiedriskā transporta pieturvietu, no tiltiem, kā arī atsevišķiem ielu posmiem un krustojumiem, DB informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

Kā DB pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa, konkursa rezultātā līgumos ar katru no ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumiem ir noteikta konkrēta sniega izvešanas vienības cena. Viena kubikmetra sniega izvešanas cena ir no 6,33 Ls līdz 6,75 (bez PVN), tajā skaitā arī visas izmaksas, kas saistītas ar sniega izvešanu.

Savukārt uzņēmumā SIA Ljana DB uzzināja, ka cena par vienu kubikmetru ir atkarīga no tā, cik liels ir izvedamā sniega daudzums. Tomēr vidēji tie ir 5,50 Ls ar PVN par kubikmetru. Cenas kopš pagājušās ziemas mainījušās neesot.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Presē izskanējušie 18 000 eiro ir ar sniega lāpstām un kaisītājiem aprīkoto automašīnu Ņiva pārdošanas cena, par ko piedāvājam tās pirkt citiem, tā Diena.lv apgalvoja Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) vadītājs Artūrs Livšics. Savukārt vienas automašīnas izmaksas viņš nevēlējās atklāt, sakot, ka tas ir komercnoslēpums.

Iepriekš LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš teica, ka autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5000 latu. Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. «Grūti saprast, kā KNA vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro,» viņš teica.

A.Livšics apstiprināja, ka pilnā aprīkojumā, kādu arī izvēlējās KNA, Ņiva maksā 8000 eiro, tātad – ap 5000 latu. Savukārt sniega tīrīšanas aprīkojuma izmaksas viņš nevēlējās atklāt. «Ja atklāšu, cik maksā, zaudēsim visus potenciālos pircējus,» teica uzņēmuma pārstāvis. Viņš gan atzina, ka neviens cits uzņēmums šādi aprīkotas Ņivas nevarētu tirgot.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Britu mākslinieka Saimona Beka lielformāta sniega zīmējumu veidošanas performance Siguldā ir pārcelta sniega neesamības dēļ, informē riga2014.org.

Mākslinieka performance, kuras laikā viņš sniegā pēdotu lielformāta zīmējumu, bija plānota kā viens no Rīga 2014 partnerpilsētas Siguldas programmas atklāšanas notikumiem 19. janvārī.

Tagad tiek paredzēts, ka S. Beks Siguldā viesosies no 1. līdz 9. martam – Ziemas festivāla laikā. Lielformāta sniega zīmējumi būs aplūkojami Siguldas Svētku laukumā.

Šī būs pirmā reize, kad S. Beka māksla būs apskatāma Baltijas valstīs.

S. Beks veido lielformāta zīmējumus un ģeometriskus rakstus sniegā, izmantojot sniega kurpes un orientēšanās kompasu, lai atstātu sniegā precīzus pēdu nospiedumus, no kuriem tiek veidoti sniega zīmējumi. S. Beka māksla tiek pielīdzināta labības apļiem, bet S. Beks ir unikāls ar to, ka mākslu veido tieši sniegā, laužot priekšstatus par mākslas vidi un noturības nozīmi laikā un telpā, vēsta riga2014.org.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Līdz šīs dienas pēcpusdienai kopumā BTA saņēmusi jau vairāk nekā 320 zvanus un vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus.

Raksturīgākie pieteikumi saistīti ar automašīnu, māju jumtu un žogu bojājumiem, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Piemēram, Ventspilī vējš uzpūtis atkritumu konteineru virsū automašīnai, to bojājot, Babītes pagastā kādai mājai vētras laikā izgāzts žogs, Rīgā, Berģos, vētras nogāzts koks bojājis žogu, Grobiņā vētra sabojājusi mājas jumtu, bet Rīgā uz automašīnas aizmugurējā stikla uzkritis koks, kā arī vētras rezultātā no ēkas sienas norauta ar trosēm piestiprināmā reklāma.

Joprojām BTA turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.

BTA klienti interesējoties par to, kādi var būt riski un kā no tiem pasargāties, pagaidām atlīdzību pieteikumus kompānija vēl nav saņēmusi, bet sagaida, ka tādu noteikti būs, Db.lv informēja kompānijā.

No astoņām «Sniega Ņivām», kas iegādātas par 69 tūkstošiem latu, pašlaik Pārdaugavā tiek izmantotas piecas līdz sešas automašīnas, savukārt pārējās vēl nav nepieciešamas.

Jau rakstīts, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs iegādājās astoņas automašīnas Ņiva, kas aprīkotas ar speciālām iekārtām sniega šķūrēšanai, taču, piemēram, pērnā gada janvārī sniega sega bijusi pārāk liela un Ņivas nav jaudājušas to pastumt.

Pašlaik gan situācija ir tāda, ka «Sniega Ņivas» var būt izmantojamas sniega tīrīšanai. Lielākoties automašīnas tiek liktas lietā Pārdaugavas rajonos, Db.lv stāstīja Rīgas namu apsaimniekotāja pārstāvis Krišs Leiškalns. Ņivas pārsvarā tiek izmantotas sniega šķūrēšanai iekšpagalmos.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.