Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 320 000 eiro apmērā Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumam SIA “Bolderāja serviss” saules paneļu sistēmas uzstādīšanai uzņēmuma ražotnē Rīgā.

Kopumā plānots uzstādīt 1400 saules paneļus vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā.

Ar SEB bankas atbalstu tiks segta lielākā daļa no veicamā darba izmaksām, kas kopā ir aptuveni pusmiljons eiro. Saules paneļu sistēmu plānots uzstādīt uz ražotnes jumta, tā veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu uzņēmumā. Pēc darbu pabeigšanas, uzņēmums plāno saražot līdz pat 50% no kopumā nepieciešamā elektroenerģijas apjoma gadā. Saules paneļus plānots uzstādīt jau tuvāko mēnešu laikā.

“Energoresursu cenu straujais pieaugums ir licis mums pārskatīt savas izmaksu pozīcijas, meklējot veidus, kā organizēt darbību pēc iespējas efektīvāk. Saules paneļu uzstādīšana, lai arī sākotnēji prasa lielus ieguldījumus, tomēr ilgtermiņā mums ļaus samazināt izmaksas par elektroenerģiju pat uz pusi. Turklāt, šis ir ļoti būtisks solis arī no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un vides ietekmes mazināšanas viedokļa,” stāsta SIA “Bolderāja serviss” valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka situācija ir sarežģīta, jo pēdējos gados ir pieredzēts tik daudz pārmaiņu, cik to bijis iepriekšējos 30 gados kopumā.

Fragments no intervijas

Cik sarežģīti ir strādāt situācijā, ka Baltijas valstis ir Eiropas inflācijas čempiones salīdzinājumā ar citām valstīm?

Viens liels izglītības iestāžu mēbeļu pasūtītājs no Skandināvijas lūdza teju vai ik mēnesi informēt par inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni, vidējās algas izmaiņām Latvijā un riskiem saistībā ar šo rādītāju pieaugumu. Situācija nebija un joprojām nav vienkārša, jo mēbeļu tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Ražotāji saprot, ka diemžēl izejmateriālu cenas būtiski nodzīt uz leju nav iespējams un inflācijas dēļ ir spiediens uz darba algām, mums — ražotājiem — ir jākoncentrējas uz efektīvāku darbu. Tas ir izaicinājums ne tikai mēbeļu, bet arī daudzos citos apstrādes rūpniecības sektoros.

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Izvērtējot šā gada rezultātus, Rīgas dome iekškvartālu atjaunošanas programmu turpinās arī nākamgad vietās, kur tas būs iespējams, jo lielas problēmas rada privātajā īpašumā esošie zemesgabali.

Tā trešdien, aplūkojot iekšpagalmu remondarbu norisi Bolderājā, kvartālā starp Finiera ielu un Gobas ielu, atzina Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Bolderājā līdz augusta beigām būs aptuveni 10 000 kvadrātmetru jauna asfalta uz ielām un ietvēm, kā arī tiks labiekārtota zaļā zona.

Pārdaugavā kopumā šogad darbi tiek veikti 32 adresēs Daugavgrīvā, Bolderājā, Dzirciemā, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā, tam atvēlot aptuveni 725 000 eiro.

Dome solās ņemt vērā arī iedzīvotāju viedokļus, piemēram, ja būs sūdzības par pārāk ātru braukšanu atjaunotajos ielu posmos, tiks uzstādīti ātrumvaļņi.

Patlaban Finiera ielā tiek veikti ietves un brauktuvju apmaļu montāžas darbi un šķembu ieklāšana, kā arī asfalta apakškārtas izbūve brauktuvēm. Līdz augusta beigām turpināsies darbs pie ietvju asfaltēšanas, asfalta dilumkārtas izbūves brauktuvēm un apzaļumošanas darbi.

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 1,3 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Šā gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 817 EUR/m².

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada martā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieauguma pamatā bija nepietiekamais piedāvājums, kāds raksturīgs gada nogalēs. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē - cenas visvairāk palielinājās Salaspilī.

Pēc 2020.gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada pirmajā ceturksnī netika novērots piedāvājuma palielinājums. Tieši pretēji – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits martā samazinājās vēl vairāk (- 6 %). Turpretī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā gan palielinājās būtiski - par 15 %.

Bolderājā uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras, bet nākamās izvietos Vecmīlgrāvī, informē Rīgas dome.

Kameru uzstādīšana Bolderājā izmaksājusi nepilnus 500 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informē: «Protams, ar videonovērošanas kameru izvietošanu vienā mikrorajonā darbs neapstāsies. Nākamā apkaime, kur uzstādīs kameras, būs Vecmīlgrāvis.»

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass skaidro: «Kā pirmais mikrorajons, kur uzstādīt kameras, tika izvēlēta Bolderāja. Tagad par kārtību un drošību apkaimē rūpējas ne tikai autopatruļas, bet arī Videonovērošanas centra darbinieki. Ir uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras. Vēl trīs kameras drīzumā tiks uzstādītas pludmaļu tuvumā, kas kļūs aktuāli, kad atsāksies peldsezona. »

SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Digitālajos risinājumos un tehnoloģijās investēti aptuveni 1,5 miljoni eiro, kas palielinās korpusa mēbeļu ražotāja SIA "Bolderāja serviss" konkurētspēju.

"Šīs investīcijas ļauj ne tikai ātri un efektīvi saražot klientiem nepieciešamo produkciju, bet arī ātri mainīt ražotās produkcijas sortimentu," žurnālam "Dienas Bizness" pamato SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis.

Būtībā ir veikts tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās.

""Bolderāja serviss" ir nacionālā kapitāla kompānija un modernākā korpusa mēbeļu ražotne Latvijā, kas ražo produkciju no laminētām kokskaidu plātnēm, un arī visas investīcijas ir uzņēmuma pašu nopelnītā nauda," uzsver V. Krauklis.

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta, Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem un būvniekiem šodien apsekoja jaunizveidoto atpūtas un sporta laukumu Bolderājā, Lemešu ielā 7, informē Rīgas dome.

Darbs pie atpūtas vietas izveides tika sākts jau 2016. gadā, kad projekta pirmās daļas ietvaros izbūvētas sešas aktivitāšu zonas – «mazo bērnu zona», «aktīvā zona», «bērnu zona», «šūpoļu zona», «senioru zona» un «sporta zona». Ir iestaigātas takas apkārt aktivitāšu zonām un savienojumi ar Lielupes ielu.

«Darbi rit uz priekšu kā plānots, un, ja laikapstākļi ļaus, visus labiekārtošanas un bruģēšanas darbus varētu pabeigt vēl šoruden, līdz oktobrim. Iespēju robežās ņemsim vērā arī iedzīvotāju idejas, lai šo vietu, kas būs lielākais atpūtas laukums Bolderājā, padarītu visiem ērtu un patīkamu,» sacīja A. Rosļikovs.

Projekta ietvaros vēl plānots izveidot gājēju celiņus gar atpūtas elementiem, atkritumu urnām, soliem, informācijas stendiem un citur. Plānots arī izbūvēt polikarbonāta sienu, lai norobežotu bērnu rotaļu laukuma šūpoļu zonu. Tāpat veiks teritorijas apzaļumošanu, labiekārtošanu un apgaismojuma ierīkošanu.

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

"Šis projekts nāca ļoti negaidīti un paši to uztvērām kā eksperimentu, iespēju, kuru ir nepieciešams izmantot. Laiks rādīs, vai mūsu koncepts un pieeja būs piemērota Rīgas mikrorajonam. Varbūt tas atklās iespējas, par kurām līdz šim nemaz nebijām domājuši," stāsta M.Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka šis ir trešais "Coffee Stop" kafijas namiņš, uzņēmuma īpašnieki uz to neskatās kā tikai uz biznesu. Strādā soli pa solim, lai pilnveidotos un sasniegtu pašu izvirzītos mērķus.

"Mūsu izveidotais tirdzniecības vietas koncepts ļoti labi pielāgojas ārkārtas situācijas ierobežojumiem, tādēļ nevaram sūdzēties par apgrozījuma kritumu. Cilvēki vairāk laika velta pastaigām svaigā gaisā, un mēs spējam nodrošināt, lai šīs pastaigas papildina dzērieni. Šajos krīzes apstākļos pieņēmām Iļģuciema izaicinājumu. Tas notika labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, jo nebija nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas un cits mūsu projekts, kas tiek plānots jau ilgāku laiku, mazliet ir aizkavējies," komentē M.Rozenbergs.

Ar mērķi Rīgas brīvostu attīstīt par "gudrās" loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm, tajā tiek pulcēti uzņēmumi, kas pasūtītājus visā pasaulē nodrošina ar augstas pievienotās vērības un augsto tehnoloģiju produktiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Anytec Productions”, kas ostas teritorijā, Bolderājā, ražo pasaulē pieprasītas, premium klases alumīnija laivas. Uzņēmuma cehos katru gadu tiek saražots ap 250 laivu vienību. Lielākais noieta tirgus - Zviedrija un Skandināvijas valstis, bet Rīgā ražotās laivas var sastapt arī Panamā, Taizemē un citās valstīs. Pēdējos gados aizvien vairāk laivu tiek eksportēts uz Krieviju.

SIA “Anytec Productions” ražotnē top vairāku zīmolu laivas, taču galvenais uzsvars ir likts uz “Anytec” zīmola kuteriem. Lielākie un ekskluzīvākie modeļi ir 12 metrus gari un aprīkoti ar četriem 400 z/s motoriem. “Kvalitātes un veiktspējas ziņā šīs laivas var salīdzināt ar ekskluzīviem auto. Uzņēmuma “Anytec” mērķis ir tiekties uz pasaulē labāko alumīnija laivu ražošanu, ” saka SIA “Anytec Productions” ražošanas vadītājs Edmunds Krastiņš.

Sešu mobilitātes punktu izveidei Rīgas dome aizņemsies 25,2 miljonus eiro, šodien nolēma Rīgas dome.

Šādus punktus plānots izveidot dzelzceļa stacijās "Bolderāja", "Dauderi", "Sarkandaugava", "Šķirotava", "Zemitāni" un "Ziemeļblāzma", izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, paralēli ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Aizņēmumu plānots ņemt uz laiku līdz 20 gadiem ar aizņēmuma pamatsummas atlikto maksājumu līdz trim gadiem.

Mobilitātes punktus Rīgā kopumā plānots veidot par 33,4 miljoniem eiro. Šī projekta ietvaros tiks veikta sešu dzelzceļa staciju - "Bolderāja", "Dauderi", "Sarkandaugava", "Šķirotava", "Zemitāni" un "Ziemeļblāzma" - piegulošās teritorijas labiekārtošana, nodrošinot dzelzceļa stacijas platformas savienošanu ar esošo satiksmes infrastruktūru.

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida no 2019. gada

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati.

Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 53,22 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis par 7,8% jeb 3,83 milj. eiro. Eksporta ienākumu apjoms pērn pieaudzis par 5,26 milj. eiro jeb 17% salīdzinājumā ar 2017. gadā iespēto. Kopumā asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem pērnais gads ir jāvērtē kā veiksmīgs, ko gan nevar sacīt par visu mēbeļu ražošanas nozari kopumā.

«Dati liecina, ka pērn pretēji bažīgajām prognozēm saistībā ar Ikea ienākšanu Latvijā ir pieaugums,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš atzīst, ka kopējais pieaugums par 7,8% nav ļoti liels, tomēr ražotājiem tas jāuzskata par labu, vēl jo īpaši, ja vairāki asociācijas biedri pērn iespējuši audzēt savus ienākumus par 13-15% un pat par 40-47%. «Katram uzņēmumam ir sava izaugsmes formula, sava recepte un savs plāns, un no tā īstenošanas, kā arī notiekošā ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu noieta tirgos ir arī atkarīgi sasniegtie rezultāti,» norāda J. Griķis. Viņš arī atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri palielinājuši savus ienākumus, realizējot produktus ārzemēs, un ir arī otrādi – kad pieaugums tiek panākts tieši no Latvijas klientiem. «Mēbeļu ražotājus ietekmē dažādi procesi – ne tikai pircēju vēlmju maiņa un arī ienākumu apmērs, bet inflācija attiecībā uz ražošanai nepieciešamo,» stāsta J. Griķis.

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

2018. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 1,1 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena janvārī pieauga līdz 776 EUR/m², liecina jaunākais Arco Real Estate apskats.

Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 10 %.

Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas turpināja palielināties arī 2018. gada pirmajā mēnesī. Janvārī konstatēts lielākais cenu pieaugums pēdējā pusgada laikā. Pārsvarā visos Rīgas lielākajos mikrorajonos notika pozitīvas cenu svārstības, izņemot Juglu, kur janvārī cenu izmaiņas netika konstatētas.

Dzīvokļu piedāvājumam gadu mijā parasti ir tendence samazināties, tomēr 2018. gada janvārī lielākajos Rīgas mikrorajonos piedāvājums bija par 10 % augstāks nekā pērn gada sākumā.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2017. gada sākuma novērots Bolderājā (+ 14,5 %). Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš pagājušā gada sākuma pieauga Teikā (+ 6,3 %).

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un tādējādi daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1%, bet kopumā 2020.gadā sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 1,5%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Esate sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 807 EUR/m². Cenas vidēji bija par 50 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2020. gada decembrī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra cena saglabājās nemainīga - 951 EUR/m², savukārt viena kvadrātmetra viszemākā vidējā cena decembrī bija Bolderājā – 583 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie

ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.jūlija numurā lasi:

Statistika

Parāds pret IKP sāk augt

Tēma

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Intervija

Piemērojas ekstremālām svārstībām. Valdis Krauklis, SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs

Mēbeļu ražošana

Veiksmes formula – pielāgošanās ātrums

Ražošana

AmberBirch dubultos finiera ražošanu

Maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 1,4%, bet 2022.gada pirmajos četros mēnešos sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 8%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21 %.

Maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 974 eiro par kvadrātmetru. Cenas bija vidēji par 40% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2021.gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos 2022.gada maijā turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Gada pirmajā ceturksnī dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 2% mēnesī, bet pēdējos divos mēnešos cenu pieauguma temps nedaudz samazinājās.

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.