Ceturtdien, 4. decembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris Saeimas ārkārtas sēdē uzrunāja klātesošos deputātus:
Es patiešām domāju, ka būs jāpieņem tik skarbi lēmumi, kādi nav bijuši pēdējo gadu laikā. Patiesībā pasaules praksē nemaz nav tik daudz scenāriju, kā tādās reizēs rīkoties. Man bija saruna ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektoru, kas ir atbildīgs par Skandināviju un Baltijas valstīm, un viņš teica, ka šobrīd SVF notiek arī plaša neformāla debate par to, kāda tad būtu labākā palīdzība Latvijai. Daudziem ekspertiem šķiet, ka viens no scenārijiem varētu būt tāds, kāds bija Argentīnai, kas gāja valūtas devalvācijas ceļu. Šis instruments, protams, tiek apspriests kuluāros, bet tam nepiekrīt Latvijas valdība, nepiekrīt Latvijas Banka. Bet, ja to nedara, tad jāiet īsts, reāls izdevumu samazinājuma ceļš – algu samazinājuma, dažādu izdevumu un valsts pārvaldes tēriņu samazinājuma ceļš. Ar tādu mērogu un skalu valdība piedāvās Saeimai kopējo samazinājumu rāmi, varbūt pat nesagaidot 19. decembri. Jo valdības redzējums, kā tikt ārā no šīs kritiskās situācijas, būs pamats tam, vai starptautiskā sabiedrība, Eiropas Komisija un SVF, būs gatava sniegt Latvijai kredītu.
Šāds kredīts ir nepieciešams tautsaimniecības dzīvināšanai un tam, lai izdevumi nav jāmazina ar tik krasiem paņēmieniem, ka valsts apstājas. Arī tad, ja mums būs – un mums, visticamākais, būs – šis aizņēmums, izdevumi tāpat būs jāsamazina ļoti skarbos apmēros, un atsevišķās sadaļās būs jāpalielina ieņēmumi. Tie nebūs populāri lēmumi. Ja mēs to neizdarīsim, situācijā, kad visā pasaulē ir apstājušies finanšu tirgi, vienā brīdī Latvijas valsts nespēs nofinansēt to, kas ir paredzēts budžetā. Un tad var piedzīvot to, ar ko saskārušās valstis, kas ir spiestas nemaksāt algas vai pensijas. Es ceru un esmu pārliecināts, ka gan valdība, gan pozīcija, gan opozīcija tieši šādā brīdī spēs kopīgi pieņemt lēmumus, kas nav vienkārši, bet ir skaudri nepieciešami mūsu valstij.”