Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Lēmējvara un izpildvara līdz šim ir strādājušas pareizi un valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus, intervijā Latvijas radio paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš gan atzina, ka valstī ekonomikas lejupslīde turpinās, jo gada pirmajās divās nedēļās nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā ir 87 miljoni latu, kas ir par 14% mazāk nekā 2008. gadā šajā periodā. Valsts speciālajā budžetā kritums ir vēl lielāks, ieņēmumi ir par 38% mazāki, salīdzinot ar pērno gadu, bet izdevumi ir pieauguši par 18 miljoniem latu. Tādējādi radies 45 miljonu latu finansiālais deficīts. A.Slakteris arī pavēstīja, ka krītas pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Par baumām ministrs nosauca informāciju, ka Valsts kasē trūktu naudas algu izmaksai valsts sektorā strādājošajiem.

«Es kā valsts amatpersona rūpējos, lai šī sērga, šī krīze neienāktu Latvijā. Ja gadījumā mēs nebūtu to darījuši (pārņēmuši Parex banku – red.), lai stutētu asinsriti, ekonomika šobrīd būtu sabrukusi daudz sāpīgāk,» LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes uzsvēris bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Ticamākais, kā norādījis A. Slakteris, šobrīd «liela daļa nesaņemtu algas ne privātajā, ne publiskajā sektorā, ja banku krīze būtu ienākusi. Mēs pie Latvijas robežas to noštopējām un tikām galā».

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane Naudas Zīmēs uzsvērusi, ka Parex pārņemšana bijis pareizs solis: «Pārņemot Parex banku, valsts nav pieļāvusi vadošas kredītiestādes maksātnespēju, tādējādi stabilizējot visu finanšu sistēmu un apliecinot noguldītājiem, ka valsts ir gatava sniegt palīdzību tiem».

Bijušais finanšu ministrs arī atzīmējis, ka viņam bija viegli pieņemt lēmumus, jo pašam nekad mūžā nav bijis neviens konts Parex bankā. «Man nav bijis neviens kredīts, neviens lats nav glabājies Parex bankā,» teicis A. Slakteris.

Lielākā daļa - ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. - 2011. gadā tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.To liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB) un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. - 2011. gadā. 2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF (šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK, 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

«Latvija atbalsta operatīvi tapušo ES rīcības plānu ekonomikas stabilizēšanai,» uzsver finanšu ministrs Atis Slakteris, kas šodien piedalījies Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē.

Sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta rīcības plānam ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Eiropas Savienībā (ES) un ekonomiskas lejupslīdes novēršanai. Pirms dažām dienām publicētais ziņojums paredz īstermiņa pasākumus impulsa sniegšanai ekonomikai 200 miljardu eiro apmērā.

«Pašreizējā situācijā dot impulsu 1.2% apmērā no IKP ir sarežģīti. Veids, kā ES jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, var sniegt nozīmīgu devumu tautsaimniecībai, ir sekmīgi izmantot piešķirto ES fondu finansējumu un nodrošināt tiem nacionālo līdzfinansējumu. Tāpēc ir nepieciešams rast individuālu pieeju katrai dalībvalstij,» skaidro A. Slakteris.

Latvijai no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) galu galā nepieciešami 5 miljardi eiro. To intervijā aģentūrai Reuters atklājis Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris.

"Šis, manuprāt, ir reālistisks cipars. Aptuveni 3 miljardi [eiro] ekonomikas atbalstam un aptuveni 2 miljardi tiktu ieguldīti budžeta deficīta problēmas risināšanai un valdības tiešo izdevumu segšanai," sacījis A. Slakteris.

Finanšu ministrijas eksperti uzskata šo summu par attiecīgu ekonomiskās krīzes radīto problēmu risināšanai, un vērsīsies ar šo projektu valdībā un vēlāk SVF un ES, intervijā norāda A. Slakteris.

Viņš arī skaidro, ka valdībai ir jārīkojas, lai samazinātu tēriņus, citādāk 2009. gada budžeta deficīts varētu sasniegt pat 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzīst, ka valstij nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, taču arī turpmāk valstij būs jāpieņem skaudri lēmumi.

Ministrs norādīja, ka šobrīd valstij un LDDK nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, lai nodrošinātu gan darba vietas iedzīvotājiem, gan ieņēmumus uzņēmējiem. Tajā pašā laikā ministrs klātesošos uzņēmējus aicināja izprast sarežģīto situāciju, norādot, ka ne vienmēr ir iespējams īstenot visu sabiedrības grupu intereses.

«Nevienam politiķim un valdībai nepatīk celt nodokļus un samazināt izdevumus. Aiz katra izdevumos samazinātā lata stāv cilvēki ar ienākumu samazinājumu, iespējamu biznesa plānu neīstenošanos un varbūt pat cerību vai sapņu sabrukumu. Bet ir situācijas, kad citādi rīkoties nav bijis iespējams,» teica finanšu ministrs.

Lai 2009. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 4.7 % no iekšzemes kopprodukta, valsts budžeta likuma grozījumu kopējai vērtībai jāsasniedz 712 milj. Ls, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) preses konferencē, iepazīstinot ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, skaidroja, ka, ņemot vērā, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās šogad varētu samazināties par 12 %, paredzams, ka budžeta nodokļu ieņēmumi samazināsies par aptuveni 432 milj. Ls. IKP samazināšanās nozīmē, ka jāsamazina arī valsts budžeta deficīts, kas laikā, kad Latvijai vēl tika prognozēta 5 % liela IKP samazināšanās, tika plānots 4.7 % no IKP jeb 739 milj. Ls apmērā. Db aplēses liecina, ka tad, ja Latvijas IKP šogad samazinās par 12 %, budžeta deficīta apmērs nedrīkst pārsniegt aptuveni 662 milj. Ls.

Latvijas paradokss ir, ka cilvēki vēlas redzēt amatos profesionāļus, tomēr tas esot šaurs redzējums, uzskata kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris. «Ja tu spēj tikt galā un cilvēkiem visu paskaidrot, tad viss kārtībā. Ja nē, pats vainīgs. Tāpat iznāca ar «nothing special» - īsti nemācēju tikt galā un dabūju pa degunu, tātad pats vien esmu vainīgs,» tā viņš.

«Tagad jau varu atzīt, ka ļoti nevēlējos un pat pretojos kļūt par finanšu ministru, jo zināju - atkal būs jāpierāda, ka «neesmu kamielis». Palīdzēja, ka māku pārvaldīt privātas finanses. Domāju, ka labākie finanšu ministri nāk no tautsaimnieku vidus, jo tad cilvēks nav tikai finansists. Tomēr - nav absolūtu patiesību,» rezumēja Slakteris.

Jautāts, vai pārstāv viedokli, ka ministrijas darbu var vadīt jebkurš labs administrators, kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.

«Stāsts nav par profesiju, bet par spēju vadīt. Piemēram, kā finanšu ministrs nemūžam nebūtu pieļāvis, ka Latvija ar Kohēzijas fondiem izgāžas kā veca sēta, kā tas noticis tagad. Ja cilvēks netiek galā ar vienu ministriju, diez vai vērts sūtīt uz nākamo. Tomēr, ja viņš spēj tikt galā, tiks galā ar vairumu,» sacīja Slakteris.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris Codes pagastā savai saimniecībai Mālnieki piederošajā laivu novietnē plāno attīstīt bērniem paredzētu ūdenssporta klasi Formula-Future, atklāj ekspolitiķis.

«Vēl kolhoza laikā Codē darbojās ūdens motosporta sekcija, un tās biedriem ļāva novietni privatizēt. Sākotnēji tā bija visai nožēlojamā stāvoklī, bet ar laiku izveidojām sakārtotu modernu bāzi, kur kā pasaules vicečempions uzaudzināts arī mans dēls Ulvis,» sacīja Slakteris, akcentējot, ka laivu novietne nav bizness.

«Lai gan Formula-2, kā jebkurš sporta veids Latvijā, nav pelnoša, tomēr tās loma ir jaunatnes audzināšana. Šajā lietā mums ar dēlu ir lieli plāni. Pasaulē pēdējos gados izveidota salīdzinoši lēta klase Formula Future, kas paredzēta bērniem, un ceru par godu mazdēlam Latvijā to iedzīvināt. Lietotu laivu var nopirkt par 500 latiem, un pēc tam var iesaistīt visus apkārtnes bērnus ar vecākiem, lai mācās braukt. Lai apmācības projektu realizētu, mēģināsim piesaistīt Eiropas fondu naudu, tomēr būs jāiegulda arī savi līdzekļi,» atzina Slakteris.

Eksministrs Atis Slakteris un viņa dēls, pazīstamais ūdensmotosportists Uvis Slakteris nodibinājuši jaunu uzņēmumu SIA Lielturki.

Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls ir 1998 Ls un par prokūristu uzņēmumā iecelts, bijušais zemkopības un finanšu ministrs, SIA Mālnieki saimnieks Atis Slakteris. U. Slakterim pieder 51 % uzņēmuma kapitāldaļu, bet atlikušie 49 % - A. Slakterim, liecina Lursoft informācija.

Eksministrs sarunā ar Db teica, ka jaunais uzņēmums pamatā nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, proti, sniega izvešanu. Jau pagājušajā ziemā SIA Mālnieki sniedza šo pakalpojumu un pieprasījums pēc tā bijis liels. «Ziemā laiksaimniecības tehnikai nav daudz darba, tāpēc domājam, kā to lietderīgi izmantot,» sacīja A. Slakteris, skaidrojot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus. Kāda izveidosies proporcija starp abām nodarbēm, vēl esot grūti spriest, bet A. Slakteris pieļauj, ka, iespējams, plašāk var attīstīties tieši pakalpojumu sniegšana.

Finanšu ministrs Atis Slakteris, tiekoties ar Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem, vienojās par Eiropas Savienības līdzekļu finansējuma pieejamības veicināšanu.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja, lai paātrinātu Eiropas Savienības fondu finansējuma plūsmu, kā arī atvieglotu projektu īstenošanu, pagājušā gada nogalē Finanšu ministrijā tika izstrādāti un šogad valdībā pieņemti vairāki kardināli nepieciešami risinājumi likumdošanas jomā. Ministru kabinets ir atbalstījis Finanšu ministrijas virzītus grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, maksājumu veikšanai un izdevumu deklarācijas sagatavošanai.

Lai palielinātu komersantu iespējas iegūt attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, ES fondu darbības programma Uzņēmējdarbība un inovācijas papildināta ar divām jaunām aktivitātēm - Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai un Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata, ka viņa angļu valodas zināšanas ir pietiekamas un vērtīgas, jo tās palīdzējušas sagādāt valstij 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Intervijā Latvijas radio ministrs izteicās, ka viņa angļu valoda varbūt neesot pati skaistākā, taču laikā, kad valstij bija jāaizņemas līdzekļi no starptautiskām finanšu institūcijām, gan valdībai, gan finanšu ministram angļu valodas zināšanas ir bijušas pietiekamas. Jau vēstīts, ka A.Slaktera intervija ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un eksperti atzina, ka šādas finanšu ministra angļu valodas zināšanas grauj Latvijas starptautisko tēlu.

Otrdien, 2.decembrī, ir panākta vienošanās grozīt līgumu par a/s Parex banka pārņemšanu, nosakot, ka bankas lielākie akcionāri valstij nodod visas viņu īpašumā esošās Parex bankas akcijas jeb 84.83% no bankas kapitāla.

Finanšu ministrs Atis SlakterisAtlikušie 15.17% akciju no Parex bankas kapitāla joprojām tiks atstātas mazākuma akcionāru īpašumā. Par šo lēmumu vēl lems valdība.

Finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar nesamērīgu noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no bankas, kas atsākusies pēdējās nedēļas laikā. Pirmais pasākums, reaģējot uz šīm izmaiņām, bija valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Parex bankai nedēļas sākumā noteiktie saistību izpildes ierobežojumi.

Eiropas investīciju bankas (EIB) direktoru valde trešdien atbalstīja papildu 250 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Latvijai, ko paredzēts izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu projektu līdzfinansēšanai jaunajā 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Tādējādi kopējais EIB finansējums šim mērķim būs 750 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija.

Finanšu ministrija plāno izmaiņas avansa maksājumu nosacījumos. Paredzēta iespēja izmaksāt avansus arī ES fondu projektos, kam piešķirts komercdarbības atbalsts.

Martā paredzēts uzsākt arī divas no jauna izveidotas uzņēmējdarbības programmas ar kopējo finansējuma apjomu 63 miljoni latu - Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai un Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai.

Jau iepriekš ziņots, ka pagājušā gada oktobrī finanšu ministrs un EIB viceprezidente Eva Sreibere (Eva Srejber) parakstīja aizdevuma līgumu Latvijai 500 miljonu eiro apmērā. Pirmajā aizdevuma avansa daļā Latvija saņēma 150 miljonus eiro jeb 30% no kopējā aizdevuma. Tā kā kopējais aizdevuma apjoms palielinājās līdz 750 miljoniem eiro, tad papildus pirmajai avansa aizdevuma daļai tiks saņemti vēl 75 miljonu eiro avanss.