Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 22 gadu pieredzi. Tulkošanas biroja piedāvāto pakalpojumu klāstā ir pilns teksta apstrādes spektrs – no tulkojumiem dažādos formātos (rakstiskie, mutiskie, lokalizācija) līdz teksta rediģēšanai un pēcapstrādei.

Tāpat tulkošanas birojs Skrivanek Baltic arī piedāvā valodu mācības dažādiem sagatavotības līmeņiem. Sīkāku tulkošanas biroja pakalpojumu aprakstu skatiet tālāk un noskaidrojiet, kā Skrivanek Baltic var palīdzēt tieši jums!

Tulkojumi

Rakstiskie tulkojumi

Rakstiskie tulkojumi ir zināmākais tulkošanas pakalpojumu veids. It visu, kas reiz ticis uzrakstīts, var arī iztulkot. Rakstiskos tulkojumus vienkāršoti var iedalīt divās daļās:

Specializētie tulkojumi – dažādi tehniski tulkojumi, kuros svarīgi ievērot nozarē apstiprināto terminoloģiju, kā arī pārzināt tulkojamo jomu. Tie var būt dažādu tehnisku ierīču apraksti, medicīnisku ierīču lietošanas instrukcijas, ar inženiertehniskajām zinātnēm vai jurisprudenci saistīti teksti u. tml.

Reģistrētas izmaiņas SIA Skrivanek Baltic valdē, liecina Lursoft dati.

SIA Skrivanek Baltic valdes locekles amatu atstājusi Aiga Veckalne, kura amatus valdē ieņēmusi jau kopš uzņēmuma reģistrācijas brīža. Viņas vietā valdes locekļa amatu turpmāk pildīs Skrivanek dibinātājs, čehs Pāvels Skrživāneks. Līdz ar izmaiņām SIA Skrivanek Baltic valdē, reģistrēta arī uzņēmuma pirmā prokūra, kas paredz tiesības Vasilijam Ragačevičam atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu.

SIA Skrivanek Baltic reģistrēta 2003.gadā. 2013.gadā uzņēmums apgrozījis 2,411 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 145,718 tūkstošu eiro peļņu. Gada pārskatā esošā informācija liecina, ka aizpagājušajā gadā uzņēmumā strādājis 31 darbinieks.

2014. gada decembrī noslēdzās pēdējās angļu valodas mācības Latvijas ierēdņiem, kuri tieši iesaistīti, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Mācībās, kuras iepirkuma rezultātā īstenoja valodu uzņēmums Skrivanek Baltic, angļu valodas zināšanas pilnveidoja un nostiprināja vairāk nekā 1700 ES Padomes darba grupu vadītāji, to vietnieki, nozaru eksperti, prezidentūras koordinatori un komunikatori.

Mācības noritēja vairāk nekā gadu, kopumā 5 semestrus, 48 akadēmiskās stundas katrā semestrī. Ierēdņiem 230 grupās nodarbības vadīja 18 angļu valodas pasniedzēji pēc īpaši izstrādātas mācību programmas, kas paplašināja un nostiprināja ES politiskās un administratīvās terminoloģijas zināšanas, formālo gramatiku un lietišķās saziņas prasmes angļu valodā, skaidro Skrivanek Baltic.

«Mums bija būtiski uzlabot katra ierēdņa valodas zināšanas atbilstoši viņa/viņas pienākumiem un uzdevumiem prezidentūras laikā un ļaut kvalitatīvi piedalīties arī neformālās diskusijās angļu valodā,» sacīja Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic vadītājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Valodas ir mana sirdslieta jau no studiju laikiem. Studējot baltu filoloģiju, patika tekstu rakstīšana un rediģēšana, un jau tad sāku aktīvi tulkot. Likteņa nejaušības dēļ satiku korporācijas Skrivanek Grupa īpašnieku, kurš tālajā 2002. gadā piedāvāja veidot pirmo uzņēmuma pārstāvniecību Baltijā. Šādi hobijs kļuva par biznesu, ļaujot iegūt daudz jaunu zināšanu un prasmju un attīstīties profesionāli.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (British Chamber of Commerce in Latvia) jaunievēlētie valdes locekļi ir SPI Group Baltijas reģiona vadītājs Sīmūrs Fereira (Seymour Ferreira), a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) un Skrivanek Baltic Baltijas reģiona vadītāja Aiga Veckalne, informē kameras pārstāvji.

Tāpat valdē turpina darbu līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs (Cameron Greaves), SIA VCG valdes loceklis, priekšsēdētāja vietnieks Filips Alards (Philip Allard), Citadele Banka valdes loceklis, kā arī valdes locekļi Stīvs Ostviks (Steve Austwick), KPMG Baltic & Belarus partneris, Lī Čoklī (Lee Chalkly), Rīgas Starptautiskās skolas direktors, Jekaterīna Kosmačeva, Regus vadītāja. Šie valdes locekļi turpina pildīt savus valdes locekļu pienākumus termiņa otro gadu.

Organizācijas 2014./2015. gada valdē ir arī tās goda priekšsēdētāja, Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulī (Sarah Cowley), kā arī Lielbritānijas Vēstniecības Latvijā deleģētā pārstāve Sanita Bankava, Vēstniecības Tirdzniecības departamenta vadītāja un Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ivi Anna Buce.

«Tīklošanās ir kontaktu pārvēršana naudā. Tā ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, zināšanas, iespējas,» definē Aiga Veckalne, tīklošanas organizācijas Business Network International (BNI) vadītāja Latvijā.

Viņas kolēģis Gatis Zamurs min piemēru – viņam LinkedIn ir vairāk nekā 500 kontaktu, Facebook – vēl vairāk. «Kāda no tā jēga? Tos, ar kuriem es varu strādāt, ar tiem arī darbojos, bet tie ir kādi 10%. Tīklošana ir veids, kā šos atlikušos 90% monetizēt, palīdzot citiem, kuri tādā pašā veidā monetizē savus kontaktus. Es gadiem ilgi cīnos pret stereotipu, ka latvieši nemāk sadarboties, un esmu pārliecināts, ka Latvija ir gatava šāda veida tīklošanai, jo visiem ir viens mērķis – attīstīt biznesu,» saka G. Zamurs. Raksturojot to, kā tīklojas kautrīgie latvieši, A. Veckalne ilustrē – ieraugot kādu pazīstamu seju, cilvēki apstājas blakus un visu pasākuma laiku nopļāpā. Ja neviena pazīstama nav, latvietis visbiežāk stāv stūrī un pārējos vēro, mulsi smaidot. Ja kāds pienāk klāt, viņš ir priecīgs iepazīties, bet, ja ne – paliek stāvot vienatnē. «BNI koncepts nodrošina, ka neviens nepaliek stūrī, klusi smaidot, jo organizācijā ir kāds, kurš parūpējas par visiem viesiem, iepazīstina un saved kopā ar potenciāli noderīgiem cilvēkiem,» viņa stāsta.

Līdz 1. augustam uzņēmēji var pieteikties SEB Izaugsmes programmā, kas sniedz daudzveidīgas zināšanas, biznesa ekspertu atbalstu, kā arī vērtīgus biznesa kontaktus.

Programmas ietvaros notiks apmācības ar vietējo un ārvalstu ekspertu dalību, – uzņēmēji saņems praktiskus padomus un vairāku mēnešu garumā biznesa un inovāciju eksperti kļūs par uzņēmēju mentoriem. Šī gada Izaugsmes programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu domāšanu un mudināt aktīvāk biznesā izmantot mākslīgā intelekta iespējas.

SEB Izaugsmes programmā, kas norit sešu mēnešu garumā, pieredzējuši eksperti palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem attīstīt viņu biznesa idejas, strādājot komandās ar citiem uzņēmumiem. Šogad īpaša uzmanība tik veltīta tam, lai dalībnieki – 14 ambiciozi Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi – radītu inovācijas caur kopradi. Visas programmas laikā uzņēmums saņems individuālu programmas organizatoru un galvenā mentora atbalstu. Dalība programmā ir bez maksas.

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic direktors

«Latvijas ekonomikai Jaunajā gadā novēlu stabilitāti un izaugsmi, apgūt jaunus eksporta tirgus un nest Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Lai 2016. gads visiem mums paiet sentēvu zīmes Jumja aizgādībā un dubulto mūsu labklājību!

Saviem kolēģiem un uzņēmumam novēlu daudz jaunu un aizraujošu izaicinājumu, vēlmi mācīties un pilnveidoties, lai nākamajā gadā spējam palīdzēt valodu barjeru pārvarēt vēl kuplākam klientu pulkam.

Lai jaunajā gadā nezaudējam cilvēcību, nepaliekam bezjūtīgi un spējam palīdzēt tiem, kam atbalsts ir nepieciešams visvairāk. Novēlu, lai katrs mazākais darba uzdevums, kas paveikts liela mērķa vārdā, ir radošs un aizraujošs. Lai visi darbi nākamgad tiek paveikti ar lielu rūpīgumu un centību, jo visi kopā un katrs atsevišķi esam Latvijas labklājības veidotāji, saimnieki!»

Šodien biznesa portālā db.lv var lasīt divas interesantas intervijas. Viena no tām - laikrakstā Dienas bizness publicētā intervija ar būvuzņēmēju Aināru Pauniņu. Tajā viņš atklāj, ka lēmums par to, ka aiziet no uzņēmuma operatīvās vadības, ir pieņemts - tas notiks tuvākā gada laikā.

Otra ir Dienas Biznesa redaktora Didža Meļķa intervija ar Cemex valdes priekšsēdētāju Enriki Garsiju. Intervijā uzņēmuma boss brīdina, ka investoriem ir kārdinājums pamest Latvijas tirgu.

Portālā aplūkojama arī fotoreportāža no Dobeles dzirnavnieka spageti ražotnes, kas izvietota vertikāli, četros stāvos.

Savukārt, rubrikā Piektdienas intervija savas atbildes mums šoreiz sagatavojusi valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

Pārējie šīsdienas jaunumi, kā arī informācija par aktuālākajiem rakstiem laikrakstā Dienas Bizness - raksta galerijā.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Lielbritānijas Tirdzniecības Kamera Latvijā, kas atbalsta tirdzniecības un investīciju attīstību starp Latviju un Lielbritāniju, ievēlējusi piecus jaunus valdes locekļus laikam posmam no 2015. līdz 2017.gadam.

Valdē ievēlēti KPMG partneris, nodokļu un juridisko pakalpojumu vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Stīvs Austviks, Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, vadošā partnere advokātu birojā Ieva Broka & Partneri Ieva Broka, PricewaterhouseCoopers partnere, valdes locekle Ilandra Lejiņa un Sun International Recycling Group biznesa attīstības direktors Kreigs Tompsons.

Darbu valdē turpinās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, Amber Beverage Group valdes priekšsēdētājs Sīmurs Fereira un valdes locekļi AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, Skrivanek Group valdes loceklie Aiga Veckalne, UK Trade and Investment tirdzniecības komandas vadītāja Sanita Bankava un BritCham izpilddirektore Ivi Anna Buce.