Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Saeimas prezidijā izskatīšanai ceturtdienas sēdē tā sauktās labējo spēku partijas, to vidū Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kopā ar Zaļo un zemnieku savienību iesniegušas jaunu Saeimas lēmumprojektu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jaunais lēmumprojekts iesniegts ar 34 deputātu balsīm.

Tiesa, nosaukt par jaunu šo dokumentu var nosacīti, jo atšķirībā no pagājušo ceturtdien Saeimā jau izskatītā lēmumprojekta tā nosaukumā nomainīts tikai viens vārds – «pilnvarojums» aizstāts ar «uzdevumu».

Pirms nedēļas Saeimā iesniegtais lēmumprojekts, kuru bija paredzēts pieņemt rīt, bija «Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros», savukārt trešdien iesniegtajā dokumentā teikts «Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros».

Attiecīgi arī lēmumprojekta tekstā vārds «pilnvarot» aizstāts ar «uzdot».

Pēc JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā, šo jauno lēmumprojektu var uzskatīt par kompromisu, kas ir juridiski korektāks. Savukārt Tautas partija (TP) nedomā, ka šāda jauna lēmumprojekta iesniegšana atrisina domstarpības koalīcijā par to, kādā juridiskā formā jābūt pilnvarojumam. Pēc TP frakcijas vadītāja vietnieka Venta Armanda Kraukļa sacītā, jaunais lēmumprojekts ir «acu aizmālēšana» un TP to neuzskata par kompromisu un neatbalsta.

Nodokļi būtu jāsamazina, jāatstāj tikai septiņas ministrijas, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu jāveic no citām pozīcijām… Visus šos apgalvojumus savās pēdējā laikā publiskās uzstāšanās tēzēs ir paudis ekspremjers, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, kurš nu jau atkal ir atgriezies, lai strādātu.

Jāteic kā ir — klausoties viņa uzskatus, ar lielām grūtībām var atrast kādu, kam nevarētu piekrist. Uzņēmēji jau ilgstoši sūkstās par nepārdomāto nodokļu politiku, kas tiek realizēta Latvijā, pārāk lielu klanīšanos starptautiskajiem naudas aizdevējiem utt. Tikai…

Jāatgādina, ka 2002. gadā tika izveidota Einara Repšes (JL) valdība, un tā tad arī bija vienīgā, kurā nebija iekļauta Šķēles pārstāvētā TP. Visās pārējās — bija! Turklāt divas no tām vadīja tieši TP pārstāvis Aigars Kalvītis. Protams, var teikt, ka gandrīz visu šo laiku Šķēle nav bijis ne kādā no valdībām, ne arī partijas vadībā, esot vien ierindas biedra statusā. Tomēr nebūsim naivi — diez vai izdosies atrast daudz tādus Latvijas iedzīvotājus, kas noticēs, ka Šķēlem uz notiekošo TP nebija nekādas ietekmes. Taču pat tad, ja pieturamies pie formalitātēm, uzskatot, ka Šķēle partijas darbu sāka ietekmēt vien šogad, jāteic, ka TP vadītāja postenī viņš tika ievēlēts šā gada 21. novembrī, bet nākamā gada valsts budžetu Saeimā akceptēja 1. decembrī, un par to balsoja arī TP (kas šobrīd, starp citu, ir lielākā Saeimas frakcija) deputāti. Un tieši 2010. gada valsts budžeta kontekstā tika pieņemta virkne dažādu normu, kas ir pretrunā ar pēdējā laika aktīvi paustajiem Šķēles izteikumiem. Tātad te ir kāds no trīs iespējamajiem variantiem, bet uzreiz jāteic, ka neviens no tiem nav kaut cik pozitīvs.

Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka valdības vadītāja sagatavotais saistību dokuments Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) turpinās bremzēt Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu tuvākajos gados.

«Tautas partija nevar atbalstīt dokumentu, kas tapis steigā un slepenībā, neapspriežoties nedz ar politiskajiem, nedz sociālajiem partneriem un kurā paustās apņemšanās neatbilst Latvijas tautsaimniecības atlabšanas interesēm.

Tautas partijai nav pieņemama vēstulē paustā apņemšanās tuvāko divu gadu laikā nesamazināt nodokļus. Tas iezīmē ilgstošas stagnācijas ceļu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, ir jāstimulē uzņēmējdarbība, tieši pazeminot nodokļus, nevis paaugstinot,» pausts Tautas partijas priekšsēža paziņojumā presei.

A. Šķēle uzskata, ka valdībai būtu jāstāda par mērķi nevis tuvākajos pāris gados samazināt budžetu vēl par 700-800 milj. Ls, bet gan orientēties uz to, lai nepietiekamais finansējums ienāktu valsts budžetā ekonomikas aktivizēšanās rezultātā.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāju «Baltic Block» par 4 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu pilotrūpnīcas izveidei jaunu presētu produktu ieviešanai ražošanā.

Kā informē uzņēmuma direktors Andis Šķēle, šis ir nākamais plānotais stratēģiskais solis «Baltic Block» ražotnes jaudas un saražoto produktu kvalitātes paaugstināšanai.

«Pēdējo 2 gadu laikā esam veikuši būtiskus pētniecības un testēšanas darbus, lai definētu prasības eksperimentālai tehnoloģijai un izvērtētu ieplānotās ražošanas jaudas un kvalitātes, kā arī jaunu produktu kategoriju ražošanas potenciālu. Līgums ar CFLA paredz, ka projekta ietvaros no Itālijas uzņēmuma «IMAL srl» mēs iegādāsimies tieši mūsu ražošanas stratēģijai paredzētas tehnoloģijas,» norāda Andis Šķēle.

Pēc uzņēmuma pārstāvja sacītā, šīs investīcijas, kuru kopējais apmērs sastāda 10 miljonus eiro, sniegs iespēju ne vien uzsākt jaunu eksportorientētu produktu ražošanu, bet arī pavērs jaunu darbavietu iespējas Madonas novadā.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), piedāvājis vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuras nekonkretizēja, kā arī aicināja pasteidzināt centrālās varas institūciju reformu, pārejot uz astoņām, deviņām ministrijām.

Turpretī premjers pēc tikšanās norādīja, ka valdība jau ir izskatījusi A. Šķēles vietnieka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) plānu par ministriju skaita samazināšanu un to noraidījusi, ziņo Diena.lv. Taču viņš apzinās, ka ir ministrijas, kuras varētu apvienot, piemēram, Labklājības un Veselības ministrijas. Dombrovskis arī atgādināja, ka arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbības beigās partijas vairākas nedēļas strīdējās par to, kurš ministriju skaita samazinājums ir labāks - Godmaņa vai Zalāna -, kā dēļ arī valdība krita.

Lai arī V. Dombrovskis bija skeptisks par ministriju reorganizāciju līdz Saeimas vēlēšanām, A. Šķēle teica, ka tas atvieglotu arī iecerēto valsts pārvaldes funkciju konsolidāciju.

«Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana,» teikts Tautas partijas līdera Andra Šķēles izplatītajā paziņojumā.

Jau 2008. gada nogalē, saskaņojot kopējo aizdevuma summu Latvijai, I.Godmaņa valdība devusi vairākus nepārdomātus solījumus aizdevējiem. Savukārt V.Dombrovska valdība, saņemot atsevišķu aizdevumu daļu, nav kautrējusies būtiski kāpināt cenu, ko valsts maksās par kredītu saņemšanu, un I.Godmaņa pieļauto jau vairākkārt «pārsolījusi,» pauž Šķēle. Viņš uzskata, ka valdība šobrīd gatava ieķīlāt jebko, lai tikai turpinātu uz parāda finansēt valsts tēriņus līdz vēlēšanām.

Tautas partijas līderis arī iztirzā visu iepriekšējo valsts ārējā parāda veidošanās vēsturi, galveno pārmetumu izvirzot E.Repšem, kas savulaik esot ņēmis lielus kredītus un mudinājis tāpat rīkoties arī citus. «Šo visaugstākajā līmenī izteikto pamudinājumu vislabprātāk sadzirdēja bankas, plaši atverot vieglas kreditēšanas durvis ikvienam,» apgalvo TP līderis. Viņš gan atzīst arī nelielu A. Kalvīša vainu, kurš «nebija gatavs iestāties pret pārmērīgi vieglo privātsektora kreditēšanu, acīmredzot, ticot, ka ar sabalansētu valsts budžetu būs gana pietiekami ilgtermiņa stabilitātei. Tāpēc privātā sektora milzu parāda eiro valūtas riski netika nekādi «apdrošināti» jeb novērsti, jo tas būtu prasījis krasu pretī stāvēšanu Latvijas Bankai monetārās politikas un komercbanku regulācijas jomās».

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Līdz ar Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu ir izsmelts jautājums par lata devalvāciju, intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Viņš skaidro, ka Latvijas valdība un Latvijas Banka (LB) nostājās tajā virzienā, kurā grib iet un parādīja, ka viņi var kontrolēt budžeta deficītu. Nekad nevar pateikt, vai tas, kas ir darīts, dos tos fiskālos rezultātus, kurus gaida, tomēr eksperti uzskata, ka šie aprēķini ir pietiekami «solīdi», pasākumi pietiekami stingri, skaidri un ilgtermiņa, kas arī ved pie mērķa. Ja tomēr vajadzēs veikt korekcijas, tad tās būs minimālas. Latvijai tā turpinot iesākto 2012.gadā ir iespējams sasniegt budžeta deficītu, kas mazāks par 3%.

ES jau sāk atgūties no krīzes, varbūt ne visas valstis, tomēr lielākās jau esot tikušas laukā. Līdz ar tiek novērota ekonomiskā augšupeja, kas nepaies garām arī Latvijai un 2012.gadā situācija iespējams būs stipri labvēlīga nekā iedomājamies tagad. A.Piebalgs arī piebilst, ka 2015.gadā Latvija droši varēs pievienoties eirozonai.

Andris Šķēle preses paziņojumā noraidījis iespējamo viņa saistību ar vēja parku būvniecību jūrā un vienlaikus kritizē ekonomikas ministru par investoru aizbiedēšanu.

«Lielāko izbrīnu izraisa ekonomikas ministra politizētā attieksme pret investoriem, vērtējot tos nevis pēc Latvijas tautsaimniecībā ieguldīto līdzekļu apjoma un nozares nozīmīguma Latvijas tautsaimniecībai, bet gan pēc pilnīgi nepamatotām baumām par iespējamo saistību ar politiskajiem konkurentiem. Šāda – politizēta pieeja noved strupceļā un paralizē jebkādu investīciju piesaisti,» teikts A. Šķēles paziņojumā.

Diena jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) vēju parka projekta iniciatoram, uzņēmējam Jurim Kajakam sagatavojusi «kurvīti» - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībā virzīts netiks. J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Tautas partijas biedri šī politiskā spēka kongresā ar ievērojamu balsu vairākumu nolēmuši partiju likvidēt.

Emocionālā uzrunā Tautas partijas vadītājs un dibinātājs Andris Šķēle aicināja partijas dalībniekus balsot par tās likvidēšanu, jo pašlaik racionālas un labas idejas netiekot uzklausītas tikai tāpēc, ka tās nāk no «oranžās» partijas pārstāvjiem. Tādēļ partijai ir jāatbrīvo ceļš, lai labējās idejas turpinātu dzīvot.

«Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma,» sacīja A. Šķēle. Tie gan neesot zemie reitingi, kas aptumšojuši partijas nākotni, bet gan tas, ka, «lai arī kādas idejas nāktu no partijas pārstāvja, viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no kāda apokaliptiska nezvēra.»