Demogrāfiskās tendences pasaules sabiedrību spiedīs arvien stiprāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Bieži vien dažādos ekonomikas apskatos piesaukti izaicinājumi, kurus nākotnē pasaules ekonomikai sagādās demogrāfiskās tendences. Jau tagad var runāt par lielākās daļas Rietumvalstu sabiedrības novecošanu, lai gan sagaidāms, ka nākamo gadu desmitu laikā šī problēma arvien aktuālāka būs arī attīstības reģionos. Cilvēki dzīvo ilgāk un viņiem ir mazāk bērnu.
Piemēram, tās pašas Ķīnas demogrāfiskās tendences izskatās visai apokaliptiski. Apvienoto Nāciju pētījums liecina, ka šobrīd šajā valstī uz katriem 100 tādiem iedzīvotājiem, kuri ir 20 līdz 64 gadu grupā, ir vidēji 14,2 tādi iedzīvotāji, kuru vecums pārsniedz 65 gadu atzīmi. Savukārt 2050. gadā šis īpatsvars pieaugšot līdz 50,6%, bet 2100. gadā – līdz 70,2%.
Nav nekāds jaunums tas, ka situācija visai padrūma līdzīgu skaitļu ziņā izskatās arī Eiropā. Piemēram, gan Itālijā, gan Spānijā, gan Grieķijā šāds vecu cilvēku īpatsvars (vidēji uz katriem 100 cilvēkiem 20 līdz 64 gadu grupā) 2050. gadā tiek prognozēts virs 70% atzīmes. Eirozonas perifērijas parādu krīze jau tagad jūtami iesitusi pa maciņiem šo valstu pensionāriem. Būtībā situācija ir nonākusi līdz tam, ka šo valstu (un, iespējams, arī daudzu citu) tēriņi ilgākā termiņā arī demogrāfisku apsvērumu dēļ nav uzturami.
Savukārt Vācijā un Francijā šis rādītājs 2050. gadā tiek lēsts attiecīgi pie 63,7% un 51,4%. Arī Baltijā tendences šajā ziņā, visticamāk, nebūs iepriecinošas. Šobrīd vecu cilvēku īpatsvars uz sabiedrības vairāk darbaspējīgo slāni ir 31,4%.
Visu rakstu Sirmums pārņems pasauli lasiet 1. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.