Ne visas sociālās problēmas spēj atrisināt valsts – šaurās nišās, kur iespējams palīdzēt ar biznesa elementu palīdzību, to dara sociālie uzņēmēji
Lai gan dažādās valstīs izpratne par sociālo biznesu ir atšķirīga, tāpat kā nav vienota šīs prakses apzīmējuma, galvenais mērķis ir viens – padarīt pasauli labāku, intervijā DB norāda Norberts Kuncs (Norbert Kunz), Vācijas sociālā biznesa inkubatora Social Impact Lab vadītājs. Viņš vairākas reizes atzīts par gada sociālo uzņēmēju Vācijā.
Fragments no intervijas:
Kāda ir jūsu sociālā biznesa definīcija? Kā jūs definētu, kas tas ir un kas tas nav?
Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Mans atskaites punkts ir pasaules sociālo uzņēmēju tīkls Ashoka. Šis tīkls aizsākās 80. gados Indijā. Organizācijas dibinātājs Bils Dreitons (Bill Drayton) bija biznesa konsultants Indijā un sastapās ar cilvēkiem, kuri vēlējās risināt sociālas problēmas un saprata – lai mainītu pasauli uz labāku un risinātu sociālās problēmas, ir vajadzīgi specifiski šī procesa sekmētāji – cilvēki ar inovatīvu skatījumu.
Savukārt no teorētiskās puses – pagājušā gada 20. gados radās atziņa, ka sociālais uzņēmējs izstrādā jaunus produktus vai pakalpojumus, ko akceptē sabiedrība.
Kur sākas un kur beidzas sociālais bizness?
Pirmais kritērijs ir ietekme. Normāls bizness ir orientēts uz peļņu un parasti tā nonāk pie konkrētiem indivīdiem – dibinātājiem, vadības. Turpretī sociālajā uzņēmumā peļņa risina sociālu problēmu un īpašnieki to nesaņem. Peļņa nav galvenais mērķis, bet, ja tā ir, to turpina investēt kompānijā, lai attīstītu to un radītu plašāku ietekmi. Sociālie uzņēmumi ir kompānijas, ko virza misija.
Jūs vadāt sociālā biznesa inkubatoru. Kā tas strādā, kādi ir jūsu mērķi?
Social Impact Lab ir pirmais sociālo uzņēmumu inkubators Vācijā. To izveidojām pirms pieciem gadiem Berlīnē ar ideju palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir ideja, kas risina kādu sociālu problēmu, izveidot organizāciju, sociālu uzņēmumu. To darot, nezinājām, kāds būs pieprasījums. Sākumā bija 30 pieteikumu, bet tagad saņemam teju 2000 pieteikumu. Tagad ir pieci inkubatori Vācijā, esam palīdzējuši izveidot 150 jaunus sociālus uzņēmumus. Katrā no tiem vidēji strādā pieci seši darbinieki, bet ir arī tādi, kur strādā 80 darbinieku.
Latvijā šobrīd tiek diskutēts par sociālā biznesa likumu. Kāds jūsu skatījumā ir labākais veids, kā regulēt sociālo biznesu no likumu viedokļa?
Vācijā par to diskutējam bieži, mums nav nekāda speciāla regulējuma. Bezpeļņas organizāciju un pelnošu uzņēmumu struktūra tiek regulēta tikai no nodokļu likumu puses. Dažās valstīs ir regulējums, bet daudzviet ir arī cita izpratne par sociālo biznesu. Mūsu gadījumā ir daži izaicinājumi, jo nav specifisku likumu un noteikumu. Ideja ieviest speciālu regulējumu varētu būt laba, tas ļautu sakārtot, kurš var investēt šādos uzņēmumos un cik daudz investors, izejot no uzņēmuma, var saņemt atpakaļ. Piemēram, Vācijā ir problēma – ja investors ir bezpeļņas organizācijas daļās, nevari no tās ne aiziet, ne izņemt savu naudu.
Visu interviju Padarīt pasauli labāku lasiet 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
