Latviešu izcelsmes zinātnieces Esteres Sāns-Takeuči atklājumi glābj miljoniem cilvēku dzīvības. Implantējamā elektrokardiostimulatora un vēlāk sirds defibrilatora izgudrošana bija sava veida revolūcija medicīnā.
Šīs ierīces tagad ļauj baudīt dzīvi cilvēkiem, kuru sirds citādi nespētu pilnvērtīgi strādāt. Tomēr šiem izgudrojumiem būtu maza nozīme, ja neizdotos radīt avotu, kas apgādātu mazās ierīces cilvēka ķermenī ar enerģiju gadiem ilgi, videokonferencē Latvijas topošajiem mediķiem un zinātniekiem skaidro E. Sāns-Takeuči. Amerikāņu zinātniece Rīgas Stradiņa universitātes studentus sveicina latviešu valodā. E. Sāns-Takeuči vecāki ASV ieradušies no Latvijas un viņa pauž sajūsmu par iespēju uzrunāt Latvijas studentus.
Starp zinātnes dūžiem
E.Sāns-Takeuči tiek uzskatīta par vienu no sievietēm ar visvairāk reģistrētajiem patentiem ASV, viņas īpašumā ir vismaz 140 patenti. Zinātniece atklāj, ka arī tagad turpina darbu pie dažādiem projektiem, piemēram, mikrobateriju izstrādes un dažādu ķīmisko vielu pielietojuma izpētes baterijās. Tagad viņa strādā Bufalo universitātē, bet 22 gadus zinātniece bija kompānijas Greatbatch Ltd vadošā zinātniece.
Šogad zinātnieces panākumi novērtēti ar ASV prezidenta Baraka Obamas pasniegto Nacionālās zinātnes, tehnoloģiju un izgudrojumu medaļu, kas ir augstākais apbalvojums par tehnoloģiskiem sasniegumiem šajā valstī. Iepriekš šī medaļa pasniegta, piemēram, Microsoft dibinātājam Bilam Geitsam un Apple radītājam Stīvam Džobsam. Bet šogad līdz ar E. Sāns-Takeuči apbalvojumu saņēma arī pazīstamais zinātnieks Frānsiss Kolins, kas ir cilvēka genoma projekta vadītājs. E. Sāns-Takeuči ir ķīmiķe, kas specializējas enerģijas glabāšanā, pārvietojamos enerģijas avotos, elektroķīmiski aktīvu materiālu sintēzē, kā arī nanomateriālos, teikts ASV Baltā nama izplatītajā paziņojumā par šī gada tehnoloģiju medaļas saņēmējiem.
Zāles bez blaknēm
Implantētie sirds defibrilatori «uzrauga» sirds darbību un sirds apstāšanās gadījumā raida tai strāvas triecienu, kas liek sirdij atsākt pukstēt. Zinātniece uzsver, ka atšķirībā no medikamentiem ierīce nerada nekādus blakusefektus, kas ietekmētu citu orgānu darbību. Sākotnēji baterija spēja uzturēt ierīces darbu aptuveni gadu, kas nozīmēja, ka ik gadu pacientiem jāveic operācija, lai nomainītu bateriju. Šobrīd E.Sāns Takeuči radītās sudraba vanādija oksīda baterijas mūžs ir 5 - 7 gadi, un tagad tā tiek izmantota daudzās un dažādās medicīniskās ierīcēs.
Zinātniece Latvijas studentiem atklāj, ka viņas slavenākais izgudrojums radās vairāku gadu eksperimentu un nebeidzamo pārbaužu un testu rezultātā, jo baterijai bija jābūt mazai, bet ar ilgu mūžu un pilnīgi drošai.
Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš cilvēka ķermenī tika implantēta pirmā sudraba vanādija oksīda baterija. Tagad viņas radītās baterijas tiek izmantotas aptuveni 90% implantējamo sirds defibrilatoru pasaulē. Katru gadu aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku tiek implantētas šīs ierīces. «Iedomājaties bateriju jūsu telefona akumulatora izmērā, kas strādā vairāk nekā piecus gadus,» saka E. Sāns-Takeuči. Viņa atzīst, ka ir ļoti pagodināta par viņai šogad piešķirto apbalvojumu, tomēr skaidro, ka ne jau medaļas ir lielākais zinātnieka gandarījums par savu darbu.
Katram sava baterija
Viņa uzsver, ka enerģijas avotu izstrādē ir milzums izaicinājumu un iespēju, piemēram, viņa saskata, ka elektrisko automašīnu un sirds implantu sākotnējā problēma ir viena un tā pati - ir nepieciešama labāka baterija. Proti, ir jārada baterijas un akumulatori, kas ir piemērotāki katrai konkrētajai ierīcei.
«Ļoti gudrs cilvēks - mans tēvs - manā jaunībā man mēdza teikt, ka nav iespējams kontrolēt dzīves apstākļus, jo tie var mainīties ļoti strauji. Tomēr, lai kas arī notiktu, izglītība un zināšanas vienmēr paliks ar tevi,» saka E. Sāns-Takeuči. Viņas tēvs Rūdolfs Sāns bija elektroinženieris un Sānu ģimene līdz Otrajam pasaules karam dzīvoja Rīgā.