Latvijas uzņēmējiem Singapūra vēl ir nezināms un grūti iekarojams tirgus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Āzijas vārtiem dēvētajā Singapūrā patlaban sadarbības partnerus varētu atrast Latvijas uzņēmēji, kas strādā biotehnoloģiju jomā, ražo kvalitatīvu kosmētiku vai dizaina preces.

Maza, attīstīta

Singapūras teritorija ir ļoti maza – tikai aptuveni 700 km2, stāsta uzņēmējdarbības konsultants Singapūrā un kompānijas Homestead Pte Ltd valdes priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams. Singapūrai un Latvijai ir vairākas kopīgas iezīmes – agrāk tām nāciess cīnīties ar impērijām, abās ir mazs iedzīvotāju skaits, pēc neatkarības atgūšanas tām nācās saskarties ar krīzēm un kritumiem, mainot ekonomikas struktūru.

Viņš atgādina Singapūras vēsturi: 1819. gadā Lielbritānijas uzņēmums British East India Company nodibināja tirdzniecības atbalsta punktu Singapūras upes grīvā, kur toreiz atradās mazs malajiešu zvejniekciems.

Āzijas lidsabiedrība Singapore Airlines pārtrauks lidojumus maršrutos Singapūra – Ņuarkas lidosta pie Ņujorkas un Singapūra – Losandželosa, kas patlaban ir pasaulē garākie un ilgākie tiešie nepārtrauktie komerciālie lidojumi.

Lidojumu minētajos maršrutos tiks pārtraukti nākamā gada beigās. Uz šādu soli aviokompāniju pamudinājušas augstās degvielas cenas, kā arī zemais pieprasījums pēc starpkontinentāliem lidojumiem, vēsta Bloomberg.

Lidojums uz Ņuarku no Singapūras ilgst aptuveni 18 stundas un ceļā tiek pārvarēti aptuveni 15,3 tūkstoši kilometru. Lidojums uz Losandželosu ir par 2,4 tūkstošiem kilometru īsāks, tomēr ilgst 18 stundas un 30 minūtes. Tas skaidrojams ar pretvējiem Klusajā okeānā, kas lidojumu paildzina. Savukārt lidojums no Singapūras uz Ņuarku šķērso Ziemeļpolu, kur lidmašīnas var lidot ātrāk.

Maršrutā Singapūra – Ņuarka patlaban ir paši garākāie lidojumi pasaulē, bet maršrutā Singapūra – Losandželosa – ilgākie, vēsta AP.

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti rūpnīcā Singapūrā.

Šis lēmums par ievērojamām investīcijām ir balstīts uz aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc zema oglekļa satura risinājumiem transporta un aviācijas nozarēs, pilsētvidē, kā arī polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoros globālajā tirgū.

Šīs investīcijas ļaus ievērojami paaugstināt Neste atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti Singapūrā līdz 1,3 miljoniem tonnu gadā, kopējo atjaunojamo produktu ražošanas apjomu līdz 2022. gadam pietuvinot 4,5 miljoniem tonnu gadā. Uzņēmuma mērķis ir uzsākt jaunās ražošanas līnijas darbību 2022. gada pirmajā pusgadā.

«Neste palīdz padarīt savu biznesu ilgtspējīgu transporta un aviācijas nozaru, pilsētvides, polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoru klientiem, un turpinās rādīt priekšzīmi attiecībā uz atjaunojamo produktu ražošanu. Šīs investīcijas iezīmē nopietnu soli attiecībā uz mūsu rentablās izaugsmes stratēģijas realizēšanu visā pasaulē,» norāda Peters Vanakers (Peter Vanacker), Neste prezidents un izpilddirektors.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders atvēris zīmola veikalu Singapūrā. 60 kv.m lielais veikals atrodas uz lielākās tirdzniecības ielas Orchard road, tirdzniecības centrā Plaza Singapura, pastāstīja uzņēmuma mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikals ir atvērts jau no 30.septembra, bet oficiālā atklāšana norisinājās 8.oktobrī. Atvērtā tirdzniecības vieta Singapūrā ir pirmais uzņēmumam piederošais zīmola veikals Āzijas reģionā. Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl vismaz divas tirdzniecības vietas. Db.lv jau vēstīja, ka novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā.

«Singapūra ir ļoti piesātināts tirgus, pasaules labākie zīmoli sacenšas par tirdzniecības vietām. Iedzīvotāji šeit ir ļoti izlutināti ar pasaules labāko kosmētikas zīmolu piedāvājumiem, tomēr mums ir izdevies viņus ieinteresēt ar zīmola izcelsmi un augstvērtīgajiem produktiem. Pateicoties investīcijām un mērķtiecīgam komandas darbam, veiksmīgi esam sasnieguši mērķi un tagad strādājam pie tālākās attīstības Singapūrā un reģionā kopumā. Pēc veikala atvēršanas esam saņēmuši sadarbības piedāvājumus no citiem tirdzniecības centriem, kurus tuvākajā laikā izskatīsim, kā arī interesi no citām reģiona valstīm», stāsta Stenders vadītājs un valdes priekšsēdētājs Julien Laporte.

Turīgās pilsētvalsts bagātākajiem 5% nodokļos būs jādod vairāk, lai atbalstītu mazāk pelnošos , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ‒ tas ir valsts budžets. Tā acīmredzami uzskata Singapūrā, kur nacionālo neatkarību atzīmē jubilejai veltītiem fiskālajiem jauninājumiem.

Tirgum netraucē

Singapūras Republika valsts neatkarības 50. gadskārtu sagaida ar īpašiem jubilejas budžeta jauninājumiem, kas stāsies spēkā ar 2017. fiskālo gadu. Kāds nacionālā dienas laikraksta The Straits Times apskatnieks to raksturo kā Robina Huda budžetu – tas ar dažādiem fiskālajiem instrumentiem ņem no bagātajiem un dod trūcīgajiem.

Tāds risinājums var šķist paradoksāls valstij, kurā privātā labklājība faktiski ir ideoloģija. Apmēram 5,5 miljonu iedzīvotāju un 718,3 kvadrātkilometru lielā Singapūra ar IKP uz vienu iedzīvotāju 55182 USD līmenī ir viena no turīgākajām ekonomikām pasaulē. Ļoti nelielā un resursiem nabadzīgā pilsētvalsts ir pamanījusies radīt ekonomiku, kurā mūsdienās katrs piektais iedzīvotājs ir miljonārs, un tas ir, pat neņemot vērā nekustamos īpašumus.

Zviedrijas kompānijai Ikea Singapūrā izdevies pēc zirga gaļas skandāla vienas dienas laikā pārdot 250 tūkstošus liellopu gaļas kotlešu, kas ir līdz šim lielākais vienas dienas laikā pārdotais šī ēdiena apjoms, turklāt Ikea izdevies panākt, ka kompānijas kotletes kļūst par sociālo mediju sensāciju.

Liellopu gaļas bumbiņas ir viens no Ikea populārākajiem ēdieniem, un Eiropā zirga gaļas skandāla dēļ šis ēdiens no Ikea piedāvājuma februāra beigās tika izņemts. Liellopu gaļas kotlešu sastāvs ticis pārbaudīts arī Singapūrā, un pārbaužu laikā kotletes tika izņemtas no tirdzniecības arī šajā valstī. Atšķirībā no Eiropas, kotletēs Singapūrā zirga gaļa netika konstatēta, un uzticību singapūriešos Ikea izdevās atgūt ar uzviju, kombinējot divas lietas – zemu cenu un sociālos tīklus.

Pagājušās nedēļas piektdienā Ikea vienu liellopu gaļas kotleti piedāvāja nopirkt par 0,1 Singapūras dolāru, turklāt pircēji tika aicināt nofotografēt ēdienu un, pievienojot #meatballmoment, ievietot fotogrāfiju Facebook, Twitter vai Instagram. Viens no akcijas izdošanās aspektiem ir tas, ka ēdienu fotografēšana ir viena no singapūriešu «vājībām», raksta wallblog.co.uk. Tāpat Singapūras iedzīvotāji labprāt izmanto dažādus akciju un zemākas cenas piedāvājumus.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samits Singapūras valsts budžetam izmaksājis 16,3 miljonus Singapūras dolāru (10,3 miljonus eiro), paziņojusi Singapūras Ārlietu ministrija.

Tā norādījusi, ka lielākā daļa šīs summas iztērēta drošības pasākumiem.

Šādi Singapūra ir «atbalstījusi starptautiskos centienus panākt mieru un stabilitāti Korejas pussalā», paziņojumā norādījis Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Singapūra arī segusi Ziemeļkorejas delegācijas izdevumus, tostarp apmaksājusi Ziemeļkorejas līdera uzturēšanos luksusa viesnīcā «St. Regis».

Vēl Singapūra no saviem līdzekļiem maksājusi par darba telpām un loģistisko nodrošinājumu žurnālistiem no visas pasaules, kas bija ieradušies atspoguļot samitu.

Jau ziņots, ka Tramps un Kims tikās Singapūrā 12.jūnijā. Samitā tika parakstīts paziņojums, kura Ziemeļkoreja apņēmās veikt denuklearizāciju, bet ASV - sniegt drošības garantijas Phenjanai.

Lielbritānijā bāzētā digitālā banka «Revolut», uzsākot pakalpojumu sniegšanu Singapūrā, iegājusi Āzijas tirgū.

2018.gada laikā uzņēmums Singapūrā veica programmas testēšanu, līdz ar to jau guvis atpazīstamību šajā tirgū un lietotāju skaits sasniedzis 30 tūkstošus.

Uzņēmuma Āzijas un Klusā okeāna reģiona nodaļā, kas ir bāzēta Singapūrā, pašlaik ir nodarbināti divdesmit darbinieki un uzņēmums paredz šo skaitli palielināt līdz sešdesmit turpmāko pāris mēnešu laikā.

Tagad Singapūras iedzīvotāji var izmantot tādus pašus pakalpojumus kā lietotāji citviet pasaulē - iepirkties ārzemēs kādā no 150 valūtām, ceļojumu laikā no internacionāliem bankomātiem izņemt līdz 350 Singapūras dolāriem (230 eiro) mēnesī bez nodevu maksāšanas standarta lietotājiem, un līdz 700 Singapūras dolāriem (460 eiro) augstākās klases premium lietotājiem, kā arī pārskaitīt naudu uz ārzemēm bez komisijas maksas.

Lai kompensētu realizācijas apjomu kritumu Dienvidaustrumāzijā, SIA Stenders strādā pie jauniem produktiem, cer audzēt muskuļus Krievijas un Eiropas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad SIA Stenders apgrozījums būs aptuveni 7 miljoni eiro, kas ir par vienu miljonu eiro mazāk nekā pērn, peļņa netiks gūta, pat iespējami zaudējumi, informē SIA Stenders vadītājs Jānis Bērziņš. Ir sarukuši uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomi Dienvidaustrumāzijā.

«Jau, sākot darbību Singapūrā, zinājām, ka konkrētā tirdzniecības vieta būs pagaidu risinājums, tā tika plānota kā atspēriena punkts tālākai attīstībai gan Singapūrā, gan visā Dienvidaustrumāzijā. Mums bija svarīgi nokļūt šajā reģionā, lai varētu virzīt attīstību tālāk, diemžēl viss nesanāca tik gludi, kā bija plānots. Liela nozīme bija arī Singapūras kopējo ekonomisko rādītāju kritumam, tostarp samazinājās mazumtirdzniecības apgrozījums, ko ietekmēja gan Ķīna, gan interneta tirdzniecības tempu pieaugums. Pašlaik notiek sarunas par tirdzniecības atsākšanu Singapūrā, jo nepilna gada laikā esam stiprinājuši zīmola kopējo atpazīstamību Āzijas valstīs,» stāsta J. Bērziņš.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, vēsta BBC.

Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

Cetirtdienas pievakarē piesārņotības indekss Singapūrā samazinājās līdz 300 punktiem.

Jau ziņots, ka smogu Singapūrā un arī Malaizijas reģionos izraisījuši mežu ugunsgrēki Indonēzijā. Turklāt saistībā ar gaisa piesārņotību kaimiņvalstu atbildīgās amatpersonas paguvušas apmainīties ar asiem izteikumiem.

Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, iepriekš rakstīja AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

Indija būvē jaunu pilsētu ar mērķi piesaistīt starptautiskos investorus, raksta CNN Money.

Patlaban Indijas premjerministra Narendra Modi dzimtajā teritorijā Gudžaratā pakāpeniski tiek celtas ēkas viena pēc otras, un Indijas amatpersonas cer, ka tā kādudien kļūs par konkurentu tādiem finanšu centriem kā Singapūra, Dubaija un Honkonga.

«Izņemot faktu, ka mēs neatrodamies Singapūrā un GIFT City nav Singapūra, es uzskatu, ka no biznesa perspektīvu viedokļa, mums ir viss, kas nepieciešams,» uzskata pilsētas vadītājs Adžajs Panejs.

Pilsētā pērn izveidotas divas biržas, un nesen valdība virtuālo tirdzniecību atbrīvoja no nodokļiem. Pilsētai būs arī savs finanšu uzraugs, tādējādi mēģinot samazināt birokrātiju un ierobežojumus, kas tiek piemēroti ārvalstu investoriem.

Dyson, Apvienotās Karalistes kompānija, kas ir pazīstama ar saviem putekļsūcējiem, ir izvēlējusies savu jauno elektrisko automašīnu ražot Singapūrā, ziņo BBC.

Jaunās ražotnes būvniecība Singapūrā tiks uzsākta jau šogad, bet pirmā gatavā automašīna no ražošanas līnijas varētu noripot 2021. gadā.

Dyson vietas izvēli pamato ar inženieru pieejamību, reģionālajām piegādes ķēdēm un tuvumu galvenajiem mērķa tirgiem.

BBC gan norāda, ka Singapūra biznesa izmaksu ziņā ir viena no dārgākajām vietām pasaulē. Dyson uzsver, ka lēmumam ražot Āzijā, nevis Apvienotajā Karalistē, nav nekāda saistība ar Brexit.

Dyson vēl nav atklājusi, kāda veida akumulatori tiks izmantoti tās automašīnās un kur tie tiks ražoti.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdien samitā Singapūrā parakstījuši kopīgu dokumentu.

Parakstītais dokuments ir «ļoti svarīgs» un «visai daudzpusīgs», žurnālistiem sacīja Tramps.

Ziemeļkorejas denuklearizācijas process notiks «ļoti ātri», norādīja prezidents.

Uz Vašingtonu un Phenjanu «rezultāti atstās lielu iespaidu», viņš piebilda.

Kims savukārt sacīja , ka «pasaule redzēs lielas pārmaiņas» pēc «vēsturiskās» vienošanās parakstīšanas ar Trampu.

Singapūras samits ir pirmā reize, kad tiekas Ziemeļkorejas līderis un ASV prezidents.

Kā tika prognozēts, sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par Ziemeļkorejas denuklearizāciju apmaiņā pret ekonomisko un diplomātisko sankciju mazināšanu.

Tev varētu interesēt arī:

Singapūrā notiek Trampa un Kima tikšanās

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.

Zviedrijas kompānija Volvo Buses un Singapūras Nanyang Technological University otrdien paziņoja, ka Singapūrā sāks testēt pirmo lielā izmēra bezpilota elektrisko autobusu, raksta Reuters.

Augsti attīstītā Singapūra veicina bezpilota tehnoloģiju attīstību cerībā, ka tās iedzīvotāji aizvien vairāk izmantos sabiedrisko transportu un kopbraukšanas pakalpojumus.

Testi varētu sākties tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, un, lai transportlīdzeklis varētu braukt pa koplietošanas ceļiem, tam jāsagaida atbildīgo institūciju apstiprinājumi, skaidro universitātes prezidents Subra Surešs. Pagaidām autobuss tiks testēts universitātes teritorijā, taču viņš pauž cerību, ka autobuss varēs braukt arī pa sabiedriskajiem ceļiem. Otrs autobuss tiks testēts pilsētas autobusu parkā.

12 metrus garais transportlīdzeklis vienlaicīgi var pārvadāt līdz 80 pasažieriem, un tas ir pasaulē pirmais pilna izmēra, autonomais elektriskais autobuss, norāda uzņēmumi.

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»