«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

Pēc biedrības Mārketinga padome pasūtījuma izcepta īpaša Ziemassvētku torte, kas šodien tiks pasniegta daudzbērnu ģimenēm, kuras viesosies pie Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils. Tā būs līdz šim lielākā un smagākā Zaļās karotītes torte.

Ingūna Gulbe, biedrības Mārketinga padome direktore: "Zaļās karotītes tortes cepšana Ziemassvētkos ir mums jauna tradīcija. Šī torte ir īpaša, jo cepta no Zaļās karotītes produktiem, kas nozīmē augstu kvalitāti un izcilas garšas īpašības. Tā apvieno visus Zaļās karotītes produktu ražotājus no dažādiem Latvijas reģioniem un to ieguldīto darbu kvalitatīvu un labu produktu audzēšanā un ražošanā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir Zaļās karotītes patrons. Tādēļ arī nolēmām šo Zaļās karotītes torti, kas tapusi pēc īpašas receptes, pasniegt daudzbērnu ģimenēm Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils."

Selver ieviesis tirgū Selver Pluss preču zīmes piena produktus, ko Latvijā un Igaunijā pārdod vienādā iepakojumā.

Valio Eesti speciāli Selver ražotajam pienam, kefīram, krējumam un jogurtiem informācija uz etiķetēm ir divās valodās – igauņu un latviešu. Selver Pluss ir produktu sērija, kas tiek piedāvāta par izdevīgu cenu.

«Selver preču zīmes produktu kvalitāte ir tāda pat kā attiecīgajām preču grupām, kas ir tirgus līderi, bet cena ir zemāka, » informē SIA Selver Latvia izpilddirektors Marguss Sārs (Margus Saar). Jaunās sērijas produkti jau pieejami visos 40 Selver veikalos Igaunijā un Latvijā. «Pircēji Latvijā pozitīvi vērtē Selver veikalos plašā izvēlē pieejamos Igaunijas produktus – tiem uzticas un tos izvēlas vairāk nekā citu ārzemju pārtiku. Tādēļ visos Selver veikalos Igaunijas produkti ir atzīmēti ar speciālu zīmi, lai pircējiem būtu vieglāk tos atrast,» teica Sārs.

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

18. decembrī Ogrē durvis vērs tirdzniecības centrs Selver, kurā investēti vairāk nekā 6 miljoni latu.

"Šis ir nozīmīgs notikums uzņēmumam, jo tas sper pirmos soļus Latvijas tirgū," uzsver kompānijas pārstāve Antra Savleviča. Kā Db.lv iepriekš uzsvēra A-Selver izpilddirektore Īvī Sāre, "Selver ienāk Latvijas tirgū, jo, mūsuprāt, mums ir ko tam piedāvāt. Pirmkārt un galvenokārt tas ir nevainojams serviss un svaigi, augstas kvalitātes produkti."

Atvēršanas dienās Selver sola pircējiem dažādus pārsteigumus un izdevīgus cenu piedāvājumus - pilsētā kursēs bezmaksas autobuss, ar ko varēs nokļūt līdz veikalam, būšot dāvaniņas un īpašo atklāšanas dienu cenu piedāvājumi.

Pēc Īvī Sāres sniegtās informācijas, Latvijā tiks atvērti dažādu lielumu Selver veikali, atkarībā no katras pilsētas vajadzībām. "Lai cik liels būtu veikals, mēs vienmēr cenšamies izveidot iespējami plašāko sortimentu," iepriekš skaidroja Īvī Sāre. "Mēs vēlētos, lai Latvijas iedzīvotāji uztver mūs kā vietējo uzņēmumu un centīsimies katram no veikaliem piešķirt attiecīgās pilsētas elpu."

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu (NPKS), ko aizvien ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa zina kā zīmolu Zaļā karotīte, no nākamā gada kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šo ziņu aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi Zemkopības ministrijā. «PVD veiks kvalitātes shēmā iesaistīto dalībnieku uzraudzības un kontroles funkcijas, kas līdz šim tika deleģētas kontroles iestādei (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam), kuras darbību uzraudzīja PVD. Samazināsies kontroles institūcijas uzturēšanas izmaksas un izmaksas kvalitātes shēmas dalībniekiem. PVD ir kvalificēts personāls darba veikšanai un nebūs nepieciešami arī papildu līdzekļi speciālistu apmācībai,» norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sagatavotajā atbildē Latvijas Avīzei.

Aizvien neesot zināma organizācija, kas uzņemsies Zaļās karotītes atpazīstamības un uzticamības veicināšanu. Tātad Zaļā karotīte, visticamāk, mainīsies, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kā, secinājis laikraksts.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Šī gada 11. decembrī Igaunijas lielveikalu tīkls Selver Latvija noslēgs vienošanos ar preču zīmes Kvalitatīvs produkts, tautā sauktu pa Zaļo karotīti, turētāju. Sadarbības līgumu parakstīs biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe un SIA Selver Latvija izpilddirektors Uldis Priekulis.

"Baltijas valstu sadarbība ir daudzu gaišu prātu izdomāta, bet reālā dzīvē bieži vien tā nenotiek. Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir ne tikai sadarbības partneri, bet arī konkurenti. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā visām valstīm ir noteiktas vienādi nosacījumi. Tādos smagos brīžos kā šis Baltijas valstīm ir jāturas kopā un jāsadarbojas vienai ar otru, jo tā ir abpusēji izdevīgāk. Tādēļ mēs esam priecīgi, ka Igaunijas lielveikalu tīkls Selver Latvija ir uzrunājis Zaļo karotīti, piedāvājot savos lielveikalos izcelt kvalitatīvus Zaļās karotītes produktus. No šīs savstarpējās vienošanās ieguvēji būs gan tirgotāji, gan pārstrādātāji, gan zemnieki, gan patērētāji," uzskata biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe

Igaunijas veikalu ķēde atsakās oficiāli lauzt līgumus ar Latvijas uzņēmumiem

«Mēs esam tādā situācijā, kad nevaram īsti no bijušā Selver tirdzniecības centra Ogrē ne aiziet, ne arī tur palikt,» Db stāstīja kancelejas preču tirgotāja Latvijā SIA Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns.

Kancelejas preču un kases aprātu tirgotājs SIA Freko ir Spigēnu ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā un pašlaik tam ir 22 veikali visā Latvijas teritorijā. Ar Selver Ogrē Freko uz vienu gadu noslēdza līgumu šī gada aprīlī. Kad šī gada 8. oktobrī Selver pēkšņi paziņoja, ka visus savus veikalus Latvijā slēdz, ar tirdzniecības centru nomniekiem neviens atsevišķi neesot sazinājies, ne arī lauzis noslēgtos līgumus.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Ceturtdien Daugavpilī durvis vērs līdz šim lielākais lielveikals Selver Latvijā, kas nodrošinās 60 darba vietas Daugavpils iedzīvotājiem.

Kopā ar hipermārketu Selver tirdzniecības centrā atradīsies arī valūtas maiņas punkts, Norvik banka, mobilo tālruņu veikals, aptieka, ziedu, foto un zooveikals, informē Selver Latvia izpilddirektors Uldis Priekulis. Selver sortimentā daugavpilieši atradīs arī vietējo ražotāju produktus – z/s Stārķi svaigpienu, maiznīcas Dinella maizes izstrādājumus, piena produktus no Latgales Piens un citiem uzņēmumiem. Jau ziņots, ka igauņu Selver tirgū ienāca pērn, kas šogad paredzēja atvērt 13 veikalus, bet, ekonomikai atdziestot, plānus mainīja uz 4 veikaliem.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Konsolidētie neauditētie Tallina Kaubamaja Group (tai pieder Selver lielveikalu ķēde) ieņēmumi šā gada pirmajos 9 mēnešos sasnieguši 4.8 miljardus Igaunijas kronu (303.9 miljoni eiro), kas ir par 1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānijas ieņēmumi no lielveikalu ķēdes darbības pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 6 miljardus kronu (227.2 miljoni eiro), kas ir par 17 % vairāk nekā pērn. Tikmēr 9 mēnešu pārdošanas ieņēmumi uz vienu tirdzniecības telpas kvadrātmetru bijuši 5.3 tūkst. kronu, kas ir par 21 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pārdošanas efektivitāti ietekmējusi smagā ekonomikas situācija Latvijā un Igaunijā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi pārējās darbības bijuši 76.4 milj. Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Igauņu īpašumā esošā veikalu ķēde Selver līdz rudenim plāno atlaist vairāk nekā 100 cilvēkus, atsaucoties uz kāda Selver darbinieka, kurš vēlējies palikt anonīms, sniegto informāciju, ziņo bbn.

Papildus darbinieku atlaišanai Selver arī prasīšot paliekošajiem darbiniekiem apgūt papildus prasmes, lai viņi varētu aizvietot vai palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. Piemēram, kases darbinieki arī kārtošot plauktus un strādāšot informācijas dienestā.

Anonīmais darbinieks stāstījis, ka plānotās atlaišanas un darba reorganizācijas mērķis ir samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt efektivitāti. Turklāt, atsaucoties uz dažu veikala vadītāju sniegto informāciju, apgalvojis, ka uzņēmums plāno izveidot tādus apstākļus, lai darbinieki aizietu no darba brīvprātīgi, tādējādi ietaupot naudu, kas būtu jāmaksā par atlaišanu.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Freko tomēr varēs netiesāties ar igauņu lielveikalu kompāniju Selver

Par to Db informēja Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns. Db 20. novembrī jau rakstīja, ka slēgtajā Ogres Selver lielveikalā darboties palicis tikai viens Latvijas kancelejas preču tirgotāja- SIA Freko veikaliņš, jo Selver oficiāli nebija lauzis ar viņiem līgumu un piekritis pat simboliskai, 100 eiro kompensācijas izmaksai. Šī iemesla dēļ Freko gatavojās celt prasību tiesā. Tomēr pēdējā brīdī pirms prasības celšanas tiesā igauņu tirgotājs apdomājies un samaksājis SIA Freko veikala slēgšanas un izvākšanās izdevumus 1000 eiro apmērā plus PVN. Freko pārstāvji ar saņemot kompensāciju jūtas apmierināti, līdz ar to jau tuvākajā laikā Ogres Selver tiks slēgts arī pēdējais bijušā tirdzniecības centra veikals. Par visu savu 6 Latvijas veikalu slēgšanu sakarā arī pārāk lieliem zaudējumiem Selver paziņoja šī gada 8. oktobrī.