Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.
Ražotāja kārtā
Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.
Biznesa sākumposmā uzņēmums piedalījās dažādos tirdziņos. Šajā ziemas sezonā darbu bija tik daudz, ka pašiem tirgoties vairs nav bijis laika. Gints spriež, ka tirdziņi mājražotājam noteikti ir nozīmīgi biznesa attīstīšanai. Taču arī tad, ja produkcija jau ir veikalos, dalība tirdziņos var gan nest peļņu, gan kalpot kā mārketinga rīks. Ilgstoši piedalīties tirdziņā ar vienu produktu, kas nepieder pie pamatproduktiem, ko aktīvi pērk, piemēram, maize vai dārzeņi, tomēr nav sevišķi ienesīgi. Tad jādomā, kā nopelnīt vairāk – varbūt jāpiedāvā vēl citi produkti.
Šobrīd uzņēmuma produkcija nopērkama lielveikalu Rimi nodaļās Klēts un vairākos Latvijas preču veikalos, piemēram, Riija, Abra, Pienene. «Esam sapratuši, ka mūsu pircējs, tirgus, izplatīšanas kanāls nebūs katrs lielveikals. ChocoSpoon ir nišas produkts, ko vairāk pērk, ejot ciemos un ņemot līdzi kā dāvanu, nevis četrreiz dienā paši dzer. Daudzi saka, ka tā ir laba, maza dāvaniņa,» teic Gints.
Tausta eksportu
Gintam esot sajūta, ka Latvijas tirgus ir daudzmaz apgūts. Ārpus Rīgas, mazpilsētās, uzņēmumam ir tikai viens partneris katrā apdzīvotā vietā. «Tikko sākam sadarbību, ir liels pieprasījums, jo tas ir kaut kas jauns un cilvēki grib pamēģināt, bet pēc tam norimst un nostabilizējas. Tomēr joprojām ir daļa auditorijas, kas nav apgūta, ir, kur piestrādāt. Decembris ir beidzies, jādomā, kā pie viņiem nokļūt,» teic Gints.
Uzņēmums lūkojas eksporta tirgu virzienā, ar ko saista nākotnes attīstības iespējas. Tāpat uzņēmējs domā, ka varētu paplašināt sortimentu. Līdz šim SIA Gardmutis sortiments nav mainījies – tam piedāvājumā ir astoņi dažādi karstās šokolādes veidi. «Jautājums – censties paplašināt sortimentu un vairāk palikt Latvijā vai koncentrēties uz vienu produktu un mēģināt to bīdīt ārzemēs. Vēlos saprast, kāda ir pareizā atbilde,» atzīst Gints.
Cilvēkiem svarīgi, kur produkts ražots, tāpēc «Ražots Latvijā» vietējā tirgū ir pievienotā vērtība. Uzņēmums ir izmēģinājis spēkus arī Lietuvā un Igaunijā, un Lietuvā pret šo norādi neiebilst, savukārt Igaunijā ir bijuši gadījumi, kad sadarbības partneri rosina rakstīt «Made in EU», nevis «Made in Latvia». Tāpēc Gintam vēl esot jāsameklē īstais veids, kā nonākt eksporta tirgos. Lielākais izaicinājums esot tas, ka ChocoSpoon auditorija galvenokārt sasniedzama specifiskos nišas veikalos. Ar mazajiem veikaliem Latvijā uzņēmums spēj tikt galā pašu spēkiem, bet, pārkāpjot valsts robežu, būs jāatrod viens partneris, ar ko sadarboties.
Uzņēmums bija atradis vienu izplatītāju Lietuvā, taču tas bija specializējies uz viesmīlības (HoReCa) sektoru, kur šis produkts ir mazāk pieprasīts, tāpēc mērķis ir atrast kādu veikalu tīklu, ar kuru varētu nopietnāk izvērst sadarbību. SIA Gardmutis ar viesmīlības sektoru sadarbojas arī Latvijā, taču apjomi ir nelieli.
Savukārt Igaunijā pagaidām uzņēmumam ir bijusi pieredze korporatīvo pasūtījumu jomā. Šis segments ir stabils arī Latvijā, jo īpaši decembrī, kad šo produktu daudzi izvēlas dāvaniņām darbiniekiem un sadarbības partneriem.
Ar garoziņu
Vaicāts, kā saprast, vai ir vērts sākt savu biznesu, Gints atgādina jau zināmu patiesību – vajadzīga ideja, ko darīt, nepieciešama apņēmība un gribēšana, kā arī finansiālās iespējas (taču ne vienmēr). «Ja šīs trīs lietas izdodas salikt kopā, domāju, ka mierīgi var izveidot vismaz ģimenes biznesiņu,» viņš teic. Gints piekrīt, ka ne visiem jābūt lieliem holdingiem un arī tie reiz ir sākušies no maza uzņēmuma. Jautājums ir par to, cik komfortabli un stabili katrs jūtas savā nišā.
«Bizness nav rozēm kaisīts sarkanais paklājs, ir arī savas neizdošanās, ne visi plāni piepildās. Taču tiek uzkrāta pieredze un beigās iznākums tik un tā ir pozitīvs – tu mācies,» spriež Gints. Bizness nav viegls pasākums, ko bauda, svilpojot vien. Jārēķinās, ka privātajam biznesam ir arī sava garoziņa, piemēram, ir brīži, kad jāupurē laiks ģimenei.
Agrāk Gints ir strādājis lielākos uzņēmumos, un sava biznesa sākuma posmā atklājis, ka pēkšņi palicis viens pats, tikai ģimenes lokā, izpaliek ikrīta sarunas ar kolēģiem, darba pasākumi. Tāpēc sākuma periodā varot būt līdzīgas sajūtas kā Robinsonam uz vientuļas salas. Lai gan ir sadarbības partneri un piegādātāji, komunikācija notiek, tomēr tā ir atšķirīga no tās, pie kādas bijis pierasts. «Ja uzņēmējs iepriekš strādājis lielā uzņēmumā un izlemj veidot savu mazo biznesu, jārēķinās, kamainīsies socializācija,» viņš saka.
Pat Jāņos
Ziema ir ChocoSpoon sezona, kas pieklust martā un aprīlī, bet arī vasaras mēnešos produktam ir savs cienītāju loks. «Nav tā, ka vasarā viss apstājas. Daudziem maziem veikaliem ir problēma, ka nav ventilācijas, ir karsts un šokolāde sāk kust, jo īpaši, ja tā atrodas tiešos saules staros. Tad šokolāde maisiņā ir kā mini siltumnīcā, izsitas ārā kakao sviestiņš, tā kļūst balta, nepievilcīga. Īstenībā kvalitāte nemainās, bet cilvēks, protams, pērk ar acīm,» stāsta Gints.
Rudenī, aicināts uz sarunu, Gints teica, ka šokolādes biznesā «cāļus» skaita pēc Ziemassvētkiem. Tagad, tiekoties ar DB, viņš atklāj, ka 2013. gada apgrozījums bijis aptuveni par 40% lielāks nekā pirms gada, aptuveni 34,3 tūkstoši eiro (24 tūkstoši latu, 2012. gadā – 17 tūkstoši latu) un uzņēmums strādā ar peļņu. «Šis nav mans pilna laika darbs, tas ir izvērties par sezonālu biznesu. Vasarā ar otru kāju esmu laukos, kur mēģinu apsaimniekot dzimtas īpašumu un esmu izveidojis ābeļdārzu. Vasarā saistībā ar šokolādi ir minimāls darba apjoms, bet cilvēki ChocoSpoon pērk pat uz Jāņiem, jo īpaši, ja līst lietus,» teic Gints.
Vaicāts, vai nav uzradušies sekotāji, Gints teic, ka 2012. gada Ziemassvētkos viens medus ražotājs bija mēģinājis piedāvāt ko līdzīgu ChocoSpoon produktam. Arī 2013. gada Ziemassvētkos tirdziņos bijis mājražotājs, kas piedāvājis karsto šokolādi. «Skaidrs – ja produkts ir dzīvotspējīgs un to var pārdot, uzradīsies kāds sekotājs. Tāpat kā ar vīniem – būs tādi, kas izdzīvos un ieņems nišu, būs arī tādi, kas pamēģinās un izlems neturpināt,» spriež Gints.
#1/7
#2/7
Gints Strazdiņš
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
#7/7
Gints Strazdiņš
