Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

«Ar paziņojumiem vien, neviena valdība nav kritusi. Tautas partija (TP) ir kā sunītis pie sētas, kas skaļi rej, bet sunītis ne kož, ne sargā māju. Viņš rej un visus kaitina,» tā par pirmdienas nesaskaņām valdībā intervijā LNT izteikusies Solvita Āboltiņa (JL).

Db.lv jau vēstīja, ka tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota.

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Saeimas balsojums par sarunām ar aizdevējiem būs negatīvs, varētu krist valdība, premjers Valdis Dombrovskis atbild, ka primārais šobrīd nav valdības stabilitāte, bet gan valsts finansiālā stabilitāte.

Gadījumā, ja Saeimas balsojumā netiks atbalstīts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, negatīvas sekas būs novērojamas vairākās jomās, tostarp būs grūti izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par pensiju atmaksu.

Tautas partija (TP) nākusi klajā ar savu priekšlikumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot it kā skaidrākus nosacījumus, kurus premjers uzskata par ultimatīviem. V. Dombrovskis LNT raidījumam 900 sekundes skaidro, ka ir lietas, kurām aizdevēji vienkārši nepiekritīs, līdz ar ko sarunas par tālāku aizdevuma saņemšanu varētu nonākt strupceļā. Pārtrūkstot sarunām ar aizdevējiem, Latvijai vairs nebūtu līdzekļu, ar kuriem finansēt budžeta deficītu. Iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos premjers uzskata par gandrīz neiespējamu.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

2013. gada 5. marta DB publikācijās EDS kā Rīga nekad nebūs gatava un Bizness vispirms pieprasa servisu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajām iespējām un klientiem nodrošināto servisu. Uzskatu, ka par šo jautājumu ir jasniedz plašāka informācija.

EDS pirmsākumos bija iespējams iesniegt tikai daļu no normatīvajos aktos noteiktiem pārskatiem, deklarācijām. Šobrīd, izmantojot EDS, ir iespējams VID iesniegt visus nepieciešamos dokumentus gan strukturētā (noteiktā formā), gan nestrukturētā (pievienojot atsevišķi sagatavoto dokumenta failu) veidā. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pārskatiem un deklarācijām nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir iespējams iesniegt jebkādus citus dokumentus vai informāciju, tajā skaitā, iesniegumus, paskaidrojumus, tādējādi klientiem – nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, tiek pilnībā nodrošināta iespēja komunicēt ar VID elektroniski, klātienē neapmeklējot VID klientu apkalpošanas centrus.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Šādu jautājumu, uzsākot priekšvēlēšanu politisko partiju aptauju, mēs uzdevām partiju līderiem:

Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Pašvaldības nākamgad varētu saņemt 81% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, bet 19% nonāks valsts budžetā, šodien tikšanās laikā konceptuāli vienojās vadība un pašvaldības. Šim variantam gan vēl būs jāsaņem aizdevēju akcepts.

Pašlaik pašvaldības saņem 82% no IIN ieņēmumiem, bet valdība vēlas šo daļu samazināt, «lai pašvaldības solidāri ar valsti uzņemtos budžeta konsolidācijas pasākumus». Budžeta tapšanas gaitā tika spriests, ka pašvaldību daļa IIN varētu tikt samazināta līdz pat 77%.

Pēc ilgām un sarežģītām sarunām puses vairākkārt mainīja savas pozīcijas un piedāvāja sev vēlamos kompromisus. Valdības sākotnējais piedāvājums paredzēja pašvaldībām nākamgad vēl vairāk samazināt IIN daļu, bet pašvaldības to vēlējās palielināt līdz 84%.

Šodien apspriestais un balsojumā vairākuma atbalstu guvušais variants paredz sarunās ar aizdevējiem virzīt pozīciju par IIN sadalījumu 81% pret 19%, pašvaldībām vienlaikus no 1.janvāra pārņemot sociālā tīkla pasākumu finansēšanu, apmaksājot garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstus.

Aivars Lembergs, kuru ZZS trešdien oficiāli izvirzīja premjera amatam, pēc vēlēšanām sola sarunu ceļā pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vienlaikus viņš sola, ka nav runas par vienpusēju līguma laušanu no Latvijas puses.

«Vienošanos var mainīt, uzturot dialogu ar aizdevējiem, nevis vienpusēji kaut ko laužot. Ir jārunā: starptautiskā finanšu oligarhija vienā pusē un Latvijas – otrā pusē, nevis tā, ka saplēsīs papīru un izmetīs miskastē,» skaidroja Ventspils mērs. Jautāts, vai tas, ka viņa retorika šajā jautājumā sakrīt ar Par labu Latviju līderu runāto, neliecina par to, ka Ainārs Šlesers un Andris Šķēle varētu būt ZZS tuvākie domubiedri pēc vēlēšanām, A. Lembergs tikai norādīja: «Viņi vienkārši ir loģiski domājoši cilvēki.»

ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis sola, ka šī zaļo zemnieku premjera kandidāta pozīcija līdz vēlēšanām nespiedīs apvienībai mainīt savu līdzšinējo uzvedības modeli Valda Dombrovska (JL) valdībā, kura darbojas saskaņā ar starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem. «Mēs nevaram šajā brīdī pārskatīt šīs vienošanās, mēs esam atbildīgi politiķi,» teica A. Brigmanis. Viņš arī norādīja, ka atbildība par dokumentiem, kas parakstīti ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, jāuzņemas ne tikai politiķiem, bet arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un sociālajiem partneriem. «Lai pensionāru federācija nesaka, ka viņus aiz rociņas kāds atveda un piespieda,» teica A. Brigmanis.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

Pēdējās pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (ES) un Pasaules Bankas (PB) - līdzekļus, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Par šo konceptuālo vienošanos gala lēmums gan būs zināms jūlija beigās.

Kā norādīja Jarockis, šāds lēmums tiek pamatos ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pietiekamajiem Valsts kases likviditātes rādītājiem. Tādejādi līdz 2010.gada beigām Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) no iepriekš plānotā viena miljarda eiro (700 miljoni latu).

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i. - valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

AŠ2 līderu Tautas partijas (TP) vadītāja Andra Šķēles un LPP/LC galvas Aināra Šlesera izteikumus panākt labvēlīgākus starptautiskā aizdevuma nosacījumus vai arī lauzt līgumu ar naudas aizdevējiem, ekonomisti vērtē kā populismu un priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā otrdien raksta Diena. Pēc ekonomistu domām, ja Latvija līgumu lauztu, tad valsts nonāktu daudz bēdīgākā situācijā nekā patlaban.

Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomiskās atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers pagājušajā nedēļā paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī.

TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanas un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi.

Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis. "Premjeram tas dod iespēju neparakstīt jauno nodomu memorandu ar valūtas fondu, atsaucoties uz šo spriedumu," Neatkarīgajai otrdien teica TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns.