Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Investējot nedaudz vairāk par 20 milj. eiro, netālu no Madonas izveidota pašlaik Ziemeļeiropā vienīgā presētu koka bloku ražotne Baltic Block .

Kokapstrādes kompleksā ietilpst ne tikai presētu koka bloku ražotne, kas pieder SIA RDN, bet arī koģenerācijas stacijas ar elektrības jaudu – 1,9 MW un siltuma jaudu – 10 MW, kas piedr SIA Betula Premium. «Strādājam ar zīmolu Baltic Block, un tuvākajā laikā šāds nosaukums būs arī uzņēmumam,» skaidro SIA RDN direktors Andris Dombrovskis. Viņš norāda, ka izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras šajā reģionā nav, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji.

«Atšķirībā no tradicionālajiem koka palešu blokiem, kurus ražo no kvalitatīvām liela izmēra brusām, mūsu ražotne tos ražo no dedzināmās koksnes,» atšķirību starp ražotājiem iezīmē A. Dombrovskis. Viņaprāt, presētu koka bloku izmantošana zāģētās brusiņas vietā ir ekonomiski izdevīga, jo bloks tiek ražots no mazvērtīgas (arī tievkoksnes) koksnes, no kuras nevar izzāģēt brusu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Noslēdzies Madonas novada uzņēmuma SIA Baltic Block izsludinātais iepirkums par jaunas kompozītu bloku ražošanas līnijas un masas sajaukšanas līnijas iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iegādāsies jaunu masas (masa: kokskaidas, līme, cietinātājs, emulsija un ūdens) sajaukšanas līniju ar ražību vismaz 3,5 tonnas/h, kā arī presētu koka bloku ražotnes ekstrūzijas tipa presi (karstās presēšanas metodē) ar ražību vismaz 31 m3 bloku diennaktī ar blīvumu vismaz 650 kg/m3.

Piedāvājumus iepirkumā iesniedzis viens pretendents – Itālijas uzņēmums Imal SRL, kas arī uzvarējis iepirkumā. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 3,6 miljoni eiro. Katrā iepirkuma lotē saņemts viens piedāvājums no IMAL SRL: 1.lotē piedāvājuma cena ir 1,4 miljoni eiro, bet 2.lotē piedāvājuma cena ir 2,2 miljoni eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Foto: Freepik.com / jcomp

Ir daudz un dažādi materiāli, kas tiek izmantoti ēku celtniecībā, un viena no populārākajām izvēlēm ir gāzbetons un tā bloki. Šajā rakstā uzzināsiet, no kā ir veidoti gāzbetona bloki, kādās situācijās tie ir piemērota izvēle un kā notiek mājas celtniecība, izmantojot šo materiālu!

Kā tiek veidoti gāzbetona bloki, un ar kādām priekšrocībām tie izceļas?

Gāzbetons ir vieglbetona veids. To izgatavo no cementa maisījuma, kurā ir daudz gaisa šūnas, tādējādi panākot ļoti porainu struktūru. Šim materiālam piemīt vairākas būtiskas priekšrocības, no kurām svarīgākās ir šādas:

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Uzņēmumu reģistrs pirmdien reģistrējis Rīgas vicemēra Andra Amerika dibināto politisko partiju Gods kalpot Rīgai, kurai patlaban ir 345 biedri un vairāk nekā 800 atbalstītāji. Partijas valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti.

«Gods kalpot Rīgai izveidota ar mērķi apvienot īstenus pilsētas patriotus, lai, kopā strādājot, veidotu Rīgu par drošu un sakārtotu mājvietu visiem tājā dzīvojošajiem,» pauda organizācijas pārstāve Liene Pētersone.

Jau iepriekš vēstīts, ka šā gada aprīļa beigās Uzņēmumu reģistrs atteica reģistrāciju partijai Gods kalpot Rīgai, jo iesniegtajos statūtos tika konstatētas nepilnības.

Jau vēstīts, ka esošā Rīgas vicemēra un bijušā LPP/LC politiķa A. Amerika dibinātā organizācija Gods kalpot Rīgai 17. martā no biedrības pārtapusi lokālpatriotiskā reģionālajā partijā.

Jau rakstīts, par Gods kalpot Rīgai priekšsēdētāju partijas dibināšanas kongresā vienbalsīgi tika ievēlēts vienīgais izvirzītais kandidāts A. Ameriks. Valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti - Rīgas Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs un a/s Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, komiteju deputāti Andris Bērziņš, Irina Vinnika, Mihails Gavrilovs, a/s Getliņi EKO valdes loceklis Raimonds Timma, Kristīgo draudžu kolēģijas darba grupas vadītājs Jānis Šmits, kā arī Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs. Arī pārējie valdes locekļi ir bijušie partijas LPP/LC biedri. Valdē ievēlēts Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, kurš tagad ir A. Amerika padomnieks Rīgas domē, pašvaldības SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Mix Media Group īpašnieks uzņēmējs Andrejs Feldmanis, bijusī Rīgas domes deputāte Sarmīte Pīka, kā arī kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts, bijušais TB/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs un Latvijas Baptistu Draudžu Savienības izpilddirektore Inga Ziņģe-Pupiņa, kā arī A. Amerika biroja vadītāja Rīgas domē Rudīte Leitena, kura 2009. gadā kandidējusi pašvaldību vēlēšanās no LPP/LC saraksta.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

2020.gada decembrī viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, pašmāju uzņēmums "Baltic Block" uzsācis sadarbību ar starptautisko palešu un konteineru nomas uzņēmumu "CHEP".

Uzņēmuma vadība prognozē, ka nākotnē globālā līdera "CHEP" pasūtījumi varētu veidot vismaz 20 līdz 25% no saražotās un eksportētās produkcijas.

"CHEP" pakalpojumu sniegšanā lielu nozīmi piešķir augstu kvalitātes standartu īstenošanai ikvienā preču piegādes un uzglabāšanas posmā, tostarp arī kompozītbloku kvalitātei. Lai "Baltic Block" uzsāktu sadarbību ar "CHEP" un nonāktu līdz pirmajām piegādēm, bija nepieciešami vairāki gadi. Ar šo gadu uzsākta aktīva sadarbība, kas nākotnē varētu rezultēties ne vien ar saražotās jaudas pieaugumu, bet arī partneru tīkla paplašināšanos.

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām 

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

Lai noslēgtu sadarbību ar "CHEP", kompozītblokiem bija jāveic stingrākas pārbaudes - minimālā nepieciešamā blīvuma notiekšana, ūdens noturības un naglu noturēšanas spēju testēšana. Pēc veiksmīgas testēšanas Vācijas laboratorijās, bloki tiek nosūtīti pēdējai pārbaudei uz Amerikas Savienotajām Valstīm, "CHEP" laboratoriju.

Kompozītmateriālu palešu bloku ražotājs līdz šim pamatā specializējies uz ārvalstu tirgu apgūšanu un eksportu, tomēr šāda veida sadarbība ir nozīmīgs notikums uzņēmuma attīstībā.

"Esam priecīgi ne vien par to, ka "CHEP" tagad ir mūsu klients, bet arī, ka gadu garumā, strādājot pie kvalitātes uzlabošanas atbilstoši "CHEP" prasībām, esam būtiski audzējuši savu kompetenci un know-how. Tas ir ieguvums visiem mūsu klientiem un partneriem. Šis ir liels sasniegums mums kā "Baltic Block"," norāda "Baltic Block" direktors Andis Šķēle.

Abu uzņēmumus vieno arī līdzīgi vērtības un mērķi. Kvalitāte kā viens faktors un vides ilgtspējīga uzņēmējdarbība kā otrs. "Baltic Block" rūpējas par energoefektivitāti, ar katru gadu sasniedzot arvien būtiskāku enerģijas ietaupījumu, kurpretim "CHEP" savā darbībā tiecas uz mazāku atkritumu radīšanu, dabas resursu izmantošanas samazinājumu, rūpējoties par efektīvāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību.

"Baltic Block" ir viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, kura ražotne atrodas Madonas novadā, Sauleskalnā. Uzņēmums ikdienā nodarbina aptuveni 100 darbinieku, nodrošinot nepārtrauktu ražotnes darbību. "Baltic Block" saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp ASV, Ķīnu, Kataru un praktiski visu Eiropu.

A/s Latvenergo noslēgusi vairāk nekā 3,673 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par Pļaviņu HES 330 kV bloku transformatoru nomaiņu un pārslēguma punkta pārcelšanu uz 52 metru atzīmi.

A/s Latvenergo līdz 2016. gada 1. aprīlīm plāno pabeigt divu Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju. Tādējādi katras iekārtas nominālā jauda tiks palielināta no 97 megavoltampēriem (MVA) līdz 105 MVA. Lai nodrošinātu nominālās jaudas pietiekamību pēc veiktās hidroagregātu rekonstrukcijas, ir nepieciešams veikt divu transformatora bloku maiņu, ar katra jaunā transformatora nominālo jaudu 215 MVA (esošo bloku kopējā transformatora jauda ir 200 MVA). Par divu transformatoru piegādātāju Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektam iepirkumā tika izvēlēts uzņēmums UAB Ekobana, portālam Db.lv skaidroja a/s Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi SIA «Riepu bloki» maksātnespēju, informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis pats uzņēmums, norādot, ka tam izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet «Riepu bloku» pašu līdzekļi ir 22 700 eiro.

Tiesa par «Riepu bloku» maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Haraldu Velmeru.

Valsts vides dienests iepriekš pārtrauca līgumu ar uzņēmumu «Riepu bloki», kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu, kā arī aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

«Riepu bloku» pārstāvis Grūbe arī iepriekš sacīja, ka sākotnēji noteiktā soda nauda 1500 un 5000 eiro apmērā nepalīdzot risināt jautājumu, ko iesākt ar uzkrātajām riepām. Viņš arī uzsvēra, ka papildus piespiedu naudas piemērošanas gadījumā uzņēmums pieprasīs pasludināt maksātnespēju.