Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Iecavas novada SIA «Zeltezeri» šonedēļ sparīgi sāka kukurūzas pļauju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Lielāko daļu zaļās masas «Zeltezeri» izmanto «Agro Iecava» biogāzes reaktoram, nedaudz sagatavo lopbarībai aitām un strausiem, stāstījis uzņēmumu valdes loceklis Egils Trumpe.

«Graudiem šis gads ir bijis grūts, līdzīgi kā citām saimniecībām, lielāko daļu ziemāju pārsējām,» skaidrojis E. Trumpe, «vasarāju ražas labas, tas ir zināms atspaids, bet pilnībā nekompensē zaudēto. Tas tāpēc, ka graudu cenas biržā krasi kritušās. Šis gads ir liels pārbaudījums daudziem zemniekiem.»

Kukurūzas raža ir laba, lai arī ne tik bagāta kā pērn, teicis E. Trumpe. «Zeltezeru» lauksaimniecības daļas vadītājs Arnis Bole Bauskas Dzīvei stāstījis, ka kopumā ar kukurūzu apsēti 650 ha, novākšana teju sākusies. «Zeltezeri» šogad novākuši ap 1000 ha graudaugu – ziemāju, vasarāju un rapšu. Saimniecībā ir 500 ha zālāju.

Līdz ar pastiprināto karstumu un sausumu ASV, analītiķi turpina apcirpt kukurūzas ražas prognozes, ziņo Reuters.

Sliktie laika apstākļi ASV teritorijā analītiķiem par 2,5% līdz 153,4 bušeļiem uz akru šonedēļ likuši apcirpt kukurūzas ražas prognozes šajā valstī, liecina Reuters veiktās 13 izejvielu tirgus analītiķu aptaujas rezultāti. Vēl tikai pirms nedēļas līdzīgā aptaujā tika prognozēts, ka no viena akra kukurūzas raža būs par 3,9 bušeļiem lielāka. Analītiķi neizslēdz, ka ražas prognozes varētu tikt pazeminātas arī turpmāk.

Jāpiebilst, ka graudaugu ražās prognozes pasliktinājušas dažu pēdējo nedēļu laikā, jo sācies ASV lauksaimniecībai svarīgajā apputeksnēšanās periodā sācies neierasts sausums (sevišķi Indiānas un Ohaio štatos).

Tukuma novada Slampes pagastā, aptuveni septiņu kilometru attālumā no Tukuma, vietējais uzņēmējs Andris Zemītis izveidojis Baltijā līdz šim vēl nebijušu atrakciju – kukurūzas labirintu.

2500 kvadrātmetru plašā kukurūzas laukā izveidots labirints ar vairākiem strupceļiem un atzīmes vietām, kuras spēles dalībniekiem ir jāapmeklē visas, lai savāktu lielāku punktu skaitu. Tāpat aptuveni 1,6 metrus augstajā kukurūzu labirintā ir vairākas izejas, lai bērni, kas, domājams, būs lielākā atrakciju apmeklētāju daļa, labirintā nepazūd.

Patlaban kukurūzas ir izaugušas aptuveni 1,6 metru garumā, īsākajās vietās - 1,2 metru garumā, tādēļ labirints būs sevišķi interesants bērniem, stāsta idejas autors un labirinta izveidotājs A. Zemītis. Diemžēl pašreizējos klimatiskajos apstākļos, kad temperatūra dažkārt noslīd līdz pat 11 grādiem pēc Celsija, kukurūzas garākas neaug, bet siltākos laikapstākļos var izaugt līdz divu metru garumam. «Patlaban labirints ir lielāks izaicinājums bērniem, un to, savācot visus atzīmes punktus, var izstaigāt aptuveni pusstundas laikā,» norāda kukurūzas labirinta izveidotājs, piebilstot, ka vidēji cilvēki labirintā pavada 35 - 45 minūtes.

Pēc straujā pārtikas izejvielu cena kāpuma šā gada vasaras pirmajā pusē, cenas var samazināties. Pārtikas izejvielu tirgus dalībnieku prātus atvēsinājušas jaunākās ASV Lauksaimniecības departamenta prognozes, kas liecina, ka šogad galveno kultūraugu raža pasaulē jūtami būs mazāka, lai gan apjomu kritums varētu būt mazāk straujš nekā pesimistiskās tirgus dalībnieku gaidas.

ASV Lauksaimniecības departamenta savas kukurūzas ražas prognozes septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, apcirpis vien par 1% (tirgus gaidīja samazinājumu par 3,7%), kas liecina, ka situācija ražās ziņā nav krasi pasliktinājusies (pagaidām ASV gan novākta tikai 15% kukurūzas raža). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kukurūzas raža ASV šogad tiek prognozēt par 13% mazāka. Šobrīd ASV kukurūzas raža tiek prognozēta zemākā sešu gadu laikā, bet sojas pupiņu ražā – deviņu gadu laikā.

ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) samazinājis ražas prognozes arī citos pasaules reģionos. USDA paredz, ka Krievijas kviešu raža šogad būs 39 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% mazāk nekā USDA augusta prognoze. Savukārt Kazahstānas kviešu ražas prognoze samazināt par 4,5%.

Vairākos globālajai lauksaimniecībai svarīgos reģionos saglabājoties samērā labvēlīgiem laika apstākļiem, preču biržās turpina sarukt pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cena. Tiek lēsts, ka šogad globālā mērogā būs vērojama vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, šodien kukurūzas septembra piegāžu kontrakta cena Čikāgas preču biržā šobrīd sarukusi līdz 4,63 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis trīs gadu laikā. Savukārt kviešu septembra piegāžu kontrakta cena saruka līdz 6,3 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis gada laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čikāgā ir sarukusi par 34%, bet kviešu – par 20%.

Interesanti, ka šā gada sākumā vairākums pasaules izejvielu tirgus ekspertu izteica prognozes, ka šogad cenas palielināsies, bet šobrīd šīs prognozes ir mainījušās par 180 grādiem (gada sākumā tika prognozēti slikti laika apstākļi ASV, kas ir lielākā šī kultūrauga eksportētāja pasaulē, jo tobrīd ASV vēl joprojām bija aktuālas spekulācijas par sausumu. Tiesa gan, realitāte izrādījās tāda, ka ieilgušo sausumu ASV tomēr nomainīja lietusgāzes).

Līdz ar to, ka vairāku pārtikas izejvielu cena pasaulē jau gandrīz divus mēnešus atrodas tuvu rekordaugstam līmenim, par vienu no vadošajām diskusijām globālā mērogā atkal kļuvusi biodegvielas ražošanas un pārtikas nozares industriju sadursme. Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā).

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

ASV kukurūzas nākotnes kontraktu cena noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēdējo divu nedēļu laikā. Pārtikas izejvielu cenai sarukt palīdz šobrīd augkopībai gandrīz ideāli laika apstākļu prognozes ASV, ziņo Reuters. Tas savukārt dod pamatu aplēsēm, ka šogad globālā mērogā patiešām būs vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, kukurūzas decembra kontrakta cena Čikāgas preču biržā šodien saruka līdz 4,96 ASV dolāru atzīmei par bušeli (aptuveni 35 litri), kas ir zemākais līmenis divu nedēļu laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čīgās biržā ir sarukusi jau gandrīz par 18%.

Jāpiebilst, ka pārtikas izejvielu nākotnes kontraktu cenas preču biržās mēdz būt ļoti svārstīgas. Vēl samērā nesen periodisku cenu pieaugumu bīdīja spekulācijas, ka ASV arī šogad varētu būt novērojams sausums (savukārt vēl neilgi pirms tam uztraucās par pārlieku lielām lietusgāzēm), kas varot samazināt ražas apjomu. Tāpat, piemēram, kviešu cenai jūlija pirmajā pusē lika augt ziņas, ka arī Krievijā šogad varētu būt vērojama sliktāka raža.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Tirgus dalībniekiem satraucoties, ka Ukrainas un Krievijas konflikts varētu samazināt Ukrainas kviešu un kukurūzas eksporta apjomus, labību cena turpina augt, liecina Bloomberg dati.

Kopš janvārī sasniegtās šā gada zemākās atzīmes, kviešu cena ir pieaugusi jau par 24%, savukārt kukurūzas cena palielinājusies par 19%. Ukraina ir trešais lielākais kukurūzas eksportētājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs pasaulē. Pagaidām gan konflikts eksporta apjomus nav ietekmējis un piegāde šajā laikā nav traucēta.

«Labības brokeri patlaban vērš uzmanību uz attīstību Krimā,» norāda Commerzbank analītiķis Karstens Fričs, piebilstot, ka ja referendumā tiks balsots par pievienošanos Krievijai, piegāde varētu tikt traucēta.

Rezultātā kviešu cena maija piegādēm pieauga par 0,9% līdz 6,9 dolāriem par bušeli. Pirms tam cena sasniedza 6,965 dolārus, kas ir augstākā cena kopš pērnā gada oktobra. Savukārt kviešu cena novembra piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 204,75 eiro par tonnu.

Izejvielu cenas sāk ietekmēt bažas par sliktiem laika apstākļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no pārtikas izejvielu cenu visvairāk ietekmējošajiem faktoriem ir laika apstākļi, kas attiecīgi nozīmē, cik laba vai slikta ir raža attiecīgajā reģionā. Pagājušajā gadā, piemēram, strauju kafijas pupiņu cenu kāpumu izraisīja sausums Brazīlijā, bet vēl pirms pāris gadiem sausums izpostīja ASV kukurūzas un kviešu ražu, kas attiecīgi nozīmēja strauju šo kultūraugu cenu palielināšanos arī preču biržās. Jāteic, ka izejvielu tirgus dalībniekiem bieži vien svarīgi ir ne tikai aktuālie laika apstākļi, bet pat krietni nozīmīgāk mēdz būt tas, kādas ir prognozes par ražu ietekmējošajiem faktoriem nākotnē. Ne velti finanšu tirgos pastāv teiciens, ka mēs dzīvojam šajā desmitgadē pēc nākamās desmitgades cenām. Lieki piebilst, ka laika apstākļi ir visai grūti prognozējami, kas gan nenozīmē, ka kādas pārtikas izejvielas cena kādā brīdī nesāk palielināties pēc ziņām tikai par potenciālu ražu ietekmējošu sausumu vai pretēji – plūdiem.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Eiropas Komisijas (EK) pētnieki pirmdien brīdināja, ka teju pusei Eiropas Savienības (ES) teritorijas pašlaik draud sausums.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs savā augusta ziņojumā norāda, ka uz 10.augustu 47% ES teritorijas bija pakļauti brīdinājuma līmeņa sausumam un 17% atradās trauksmes līmenī.

Pētnieki norādīja, ka sausums ir saistīts ar mazo lietus daudzumu un virkni karstuma viļņu no maija, kas ietekmējis upju ūdens apjomus plaši visā Eiropā. Sarukušais ūdens daudzums arī negatīvi ietekmējis enerģētikas nozari, skarot gan hidroenerģijas ražošanu, gan citu elektrostaciju dzesēšanas sistēmas.

Sausums ir būtiski samazinājis vasarāju ražu ražas, un visvairāk cietušais kukurūzas, sojas pupiņu un saulespuķu ražas, paziņoja pētnieki.

Ziņojumā teikts, ka reģioni, kuros apstākļi pasliktinās visvairāk, ir tie, kurus jau 2022.gada pavasarī skāra sausums, piemēram, Itālijas ziemeļi, Francijas dienvidaustrumi un daži reģioni Ungārijā un Rumānijā.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas aģentūra lūgusi ASV aizturēt biodegvielas etanola ražošanu, norādot, ka labībai būtu jātiek pārstrādātai par pārtiku, vēsta BBC.

Saskaņā ar ASV likumdošanu 40% no ražās jānovirza biodegvielas ražošanai, tomēr ANO norāda, ka šo ražu labāk būtu jānovirza pārtikai, lai risinātu pārtikas krīzi pasaulē.

Šīs vasaras sausums un karstums iznīcinājis lielu daļu ASV kukurūzas ražas, virzot augšup pārtikas cenas.

ASV norāda, ka pašai savas biodegvielas ražošana importa vietā nāk par labu valstij.

ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) direktors Hosē da Silva (Jose Grazaiano da Silva) norādīja, ka 40% kvotas aizturēšana ļautu vairāk labības novirzīt pārtikas ražošanai.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Maijā turpinājies pārtikas cenu kritums, turklāt samazinājums ir bijis straujākais pēdējo divu gadu laikā, liecina Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aprēķini, ziņo Bloomberg.

FAO aprēķinātais pārtikas cenu indekss, kas ietver 55 pārtikas izejvielu cenu izmaiņas, maijā sarucis par 4,2% līdz 203,9 punktiem, kas ir straujākais kritums kopš 2010. gada marta. Tiesa gan organizācijas analītiķi piebilst, ka efektu ir pabojājusi ASV dolāra stiprināšanās. Līdz ar to valstīm, kas importē pārtiku ASV dolāros, pirkumi ir dārgāki. Tādējādi, iespējams, netiek sajusts pilna apmēra efekts, skaidro FAO eksperti.

Visstraujāk pasaulē mēneša laikā kritušas piena cenas, kur FAO piena cenas indeksa vērtība sarukusi par 12%. Analītiķi paredz, ka piena cenas kritumam tuvāko mēnešu laikā var sekot arī gaļas cenas samazināšanās.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.