Ekonomiskā situācija Latvijā nav spoža, tāpēc valstij būtu jāpieliek visas pūles, lai dažādi ierobežojumi, aizliegumi un birokrātiskās prasības uzņēmējdarbībai tiktu maksimāli samazinātas. Diemžēl realitātē notiek citādi.
Attiecībā uz vides reklāmu ierēdņu vēlme aizliegt, ierobežot un pārlieku stingri regulēt pēdējā laikā aug augumā. Tas negatīvi var ietekmēt ne tikai vides reklāmas nozares izaugsmi, bet arī būtiski samazināt no vides reklāmas gūtos ienākumus pašvaldību budžetos. Uzskatāms piemērs ir topošie Reklāmas likuma grozījumi, kas paredz jaunus Ministru kabineta noteikumus par visā Latvijā vienotu «Kārtību, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu».
Ideja, ko virza Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir laba un atbalstāma, jo patlaban katrai pašvaldībai ir savas prasības, kur un kā reklāmu vidē drīkst izvietot, kas rada daudz neskaidrību. Taču nav pieņemama VARAM iecere ikvienam reklāmas nesējam - stendam, pieturvietai, kioskam, riteņu novietnei vai citam - izdalīt atsevišķu zemes gabalu ar savu kadastra numuru, un paredzēt, ka ar zemes īpašnieku tiekslēgts līgums par reklāmas nesēja zemes nomu. Saskaņošanas process ir identisks, nomājot zemi Dienvidu tiltam vai soliņam parkā, kas ir ne tikai ļoti birokrātisks un laikietilpīgs, bet arī prasa milzīgus līdzekļus. Ja katram reklāmas stendam uz ielas vajadzēs savu kadastra numuru, vides reklāma tiks padarīta ārkārtīgi dārga, kas ietekmēs ļoti daudzas uzņēmējdarbības jomas.Taču lielākās cietējas būtu tieši pašvaldības, kuru budžetos vairs neieplūdīs nodevas no to teritorijās izvietotajām vides reklāmām. Vides reklāmas asociācija gan turpina sarunas ar VARAM un cer, ka ministrijas sākotnēji labos nodomus izdosies sasniegt arī bez ekstremālajām novitātēm.