Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts azartspēļu nozares pamatos. Proti, valsts tirgo gandrīz pusmiljonu vērtas licences, bet pašvaldībām ir tiesības pateikt, ka savā teritorijā neļaus atvērt azartspēļu zāles.
Daudzas pašvaldības izmanto šīs tiesības, pamatojot aizliegumu ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šis ir viens no iemesliem, kas ierindo nozari puslegālā stāvoklī sabiedrības acīs, kaut gan nozare ir legāla. Par duālo situāciju gribas ironizēt, ja jau valsts likumdevēji – Saeima – nozarei dod zaļo gaismu, bet pašvaldības aizliedz, tad nozarei ir jāatrod drošības sala. Gluži kā patvēruma meklētājiem jāmeklē droša vieta, un drošā vieta ir pati Saeima.
Ikviena uzņēmējdarbības nozare vēlas ilgtermiņa stabilitāti no likumdevēju un pašvaldības puses, un azartspēļu nozare kārtējo reizi ir kritusi nežēlastībā. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegumu galvaspilsētā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā darbojas nedaudz mazāk kā puse no 311 Latvijas spēļu zālēm. Galvaspilsētas domnieki ir pateikuši, ka nozarei pilsētā nav vietas, un aizliegums tiek nostiprināts arī Rīgas teritorijas plānojumā.
Tikpat labi varētu pieņemt lēmumu par visu azartspēļu aizliegumu un likt iedzīvotājiem aizmirst par ik svētdienu Superbingo pārraižu vērošanu TV, kas joprojām pulcē daudzus iedzīvotājus pie ekrāniem.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija, visticamāk, tiesā mēģinās panākt samērīguma principa ievērošanu, ar ko politiķi neaizraujas. Jāpiekrīt, ka Nils Ušakovs spēlē uz sabiedrības jūtām par spēļu zāļu ļauno iedarbību, un te parādās otra duālā nozares situācija. Proti, tā tiek uzskatīta par lielāku ļaunumu nekā pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, kas ir daudz izplatītākas un aptver daudz lielāku atkarīgo pulku. Tikpat labi varētu pieņemt lēmumu par visu azartspēļu aizliegumu un likt iedzīvotājiem aizmirst par iksvētdienas Superbingo pārraižu vērošanu TV, kas joprojām pulcē daudzus iedzīvotājus pie ekrāniem. Arī šo loterijas biļešu pircēji mēdz par tām iztērēt summas, kuras nevar atļauties attiecībā pret saviem ienākumiem.
Var jau aizliegt nozari un ārēji izlikties par baltiem un pūkainiem kristiešiem, bet iekšējais mežonis grib azartu, un uzņēmīgi cilvēki ir iemācījušies no tā izveidot biznesu. Var noslaucīt nozari no Latvijas kartes, bet tā pavisam noteikti atradīs vietu internetā, kur izspraukties. Tā aizies uz citurieni, tāpat kā nerezidentu konti pēc banku tīrīšanas Latvijā. Aizies citur ar visu peļņu, aizies uz vietu, kur Saeimai un pašvaldībām nav ietekmes iespēju. Bet kāda daļa par to visu Ušakovam? Nekāda, jo viņam vajag Briseli. Tas ir kā dzīvības un nāves jautājums.
