Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo Igaunijā pērn pieauguši par 6%, un pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, vēstīja Igaunijas Statistikas departaments.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu bruto ienākumu pieaugums visstraujākais bija Jegevas, Lēnes, Vīlandes, Veru un Pelvas apriņķos. Katrā no šiem apriņķiem tas sasniedza 7%. Citos apriņķos bruto ieņēmumi pieauga par 6%, izņemot Austrumviru apriņķī, kur ieņēmumu palielinājums pērn bija 5%.

Vidējie mēneša bruto ieņēmumi 900 eiro atzīmi pārsniedza astoņos apriņķos, bet Harju, Tartu un Hījumā apriņķī tie pārsniedza tūkstoš eiro. Viszemākie vidējie bruto ieņēmumi pērn bija Austrumviru apriņķī, kur tie bija 847 eiro mēnesī.

No vietējām pašvaldībām vidējie mēneša bruto ieņēmumi, rēķinot uz vienu strādājošo, vislielākie bija Harju apriņķa pašvaldībās. Jau daudzus gadus šajā apriņķī vislielākie ieņēmumi uz vienu strādājošo bija Vīmsi pašvaldībā, kur tie pērn sasniedza 1442 eiro mēnesī. Galvaspilsētā Tallinā vidējie bruto ienākumi mēnesī pagājušajā gadā bija nepilni 1100 eiro.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais – Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē – 4,6%, Kurzemē – 4,1%, Latgalē – 3,9%, Zemgalē – 3,4%.

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bijis 7,6 %, bet vislēnāk ienākumi pieauga 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par 4,8 %. Turīgākajās jeb 5. kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.

2015. gadā, salīdzinot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2010. gadu, visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 54,4 %) un turīgākajās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 44,4 %). Ievērojami lēnāk ienākumi pieauga 2. un 3. kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 32,2 %).

Latvijā ir samazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2015. gadā Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju (2014. gadā – 6,5 reizes lielāki)

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Vietējās bankas peļņas rādītāju uzlabo, samazinot izdevumus; ieņēmumi aug lēni, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā Latvijā strādājošo kredītiestāžu kopējā peļņa augusi par ceturtdaļu. Straujāk ienākumus spējušas palielināt bankas, kas apkolpo nerezidentus. Vairāku lielo vietējā tirgū strādājošo banku peļņa sarukusi, savukārt mazākie tirgus spēlētāji ieņēmumus audzējuši vairākkārtīgi.

Procenti aug lēni

Šā gada pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas gandrīz 220 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Pirmajā pusgadā banku procentu ienākumi ir pieauguši par 11,5%, bet komisijas ienākumi – par 3,1%, savukārt izdevumi uzkrājumiem samazinājušies par 15,9%.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēdējā gada laikā ienākumi ir pieauguši 40,6% mājsaimniecību, liecina jaunākā nozares apskata «Maxima mazumtirdzniecības kompass» dati. Salīdzinot aptaujas datus, kas iegūti pirms diviem gadiem (2017. gadā), redzams, ka šobrīd par 8,4 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri izjūt ienākumu pieaugumu.

Turklāt pēdējo divu gadu laikā starpība starp to respondentu daļu, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, un tiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, ir dubultojusies.

Lielākais ienākumu pieaugums ir novērojams respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (pieaugums par 16,5 procentpunktiem). Būtiskas ienākumu svārstības redzamas arī vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (pieaugums par 13,7 procentpunktiem), kas, iespējams, saistīts ar pensiju indeksāciju.

Ja analizē datus reģionālā griezumā, redzams, ka ievērojami palielinājies rīdzinieku skaits, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies (pieaugums par 15,7 procentpunktiem). Jāatzīmē arī vidzemnieki, kuru skaits ienākumu pieauguma ziņā ir stipri virs pārējo reģionu iedzīvotājiem.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.