Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski audzis pieprasījums pēc pārnēsājamas tehnikas, tostarp portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem, viedtālruņiem, sacīja datortehnikas uzņēmuma AS "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs.

Viņš minēja, ka pārnēsājamas tehnikas pārdošanas apmēri uzņēmumā ir auguši par 30%, tostarp portatīvo datoru pārdošanas apmēri ir palielinājušies par 40%, savukārt stacionāro datoru pārdošanas apmēri ir samazinājušies par apmēram 20%.

Šādu izmaiņu Šulcs skaidroja ar attālinātu darbu un mācībām pandēmijas iespaidā, jo uzņēmumi, kas agrāk izvēlējās stacionāro datoru, tagad izvēlas portatīvos datorus, jo tā darbiniekiem var nodrošināt datortehniku gan mājās, gan darba vietā.

"Vidējais mobilo tehnikas vienību tirgus ir pieaudzis no 20% līdz 40%. Protams, ka tas ir pandēmijas dēļ. Ja tev mājās ir kabinets, tad var nolikt uz galda stacionāro datoru un darboties, bet daudzi tomēr tagad strādā te darbavietā, te mājās. (..) Tāpēc arī ļoti daudzas valsts iestādes, kuras iepriekš kā galveno ierīci izvēlējās stacionāro datoru, tagad izvēlas portatīvos datorus," pauda Šulcs.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Populārākā studiju programma RTU ir «Uzņēmējdarbība un vadīšana», kurā saņemti 503 pieteikumi studijām, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jauno studentu uzņemšanas statistika studiju programmu griezumā.

Otra populārākā RTU pamatstudiju programma ir «Telekomunikācijas» (446 pieteikumi), trešā – «Informācijas tehnoloģija» (421 pieteikums), ceturtā – «Datorsistēmas» (368 pieteikumi), piektā – «Enerģētika un elektrotehnika» (364 pieteikumi), sestā – «Būvniecība» (311 pieteikumi).

Salīdzinoši – pagājušajā gadā (t.i., 2008./2009. akadēmiskā gada uzņemšanā) pēc pirmās dokumentu pieņemšanas nedēļas trīs populārākās studiju programmas RTU bija: «Uzņēmējdarbība un vadīšana» (714 pieteikumi), «Būvniecība» (482 pieteikumi), «Muitas un nodokļu administrēšana» (430 pieteikumi).

Studentu uzņemšanas statistika fakultāšu griezumā šobrīd liecina par to, ka populārākās reflektantu vidū ir Inženierekonomikas un vadības fakultāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte. Popularitātes svaru kauss pamazām, taču nosveras uz inženiertehnisko studiju programmu pusi – populārāko programmu augšgalā ir arī tādas programmas kā «Telekomunikācijas» un «Enerģētika un elektrotehnika», kā arī savu pozīciju, neraugoties uz nozares lejupslīdi, saglabā programma «Būvniecība».

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Jau pirms diviem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība pieņēma lēmumu, ka nodokļu uzrēķins datortehnikas vairumtirgotājam Capital ir bez likumīga pamata un ir atceļams kā prettiesisks, tomēr lieta vēl joprojām nav izbeigta, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma vadītājs Ivars Putniņš, komentējot informāciju, ka Capital interesēs veikta nodokļu krāpšana.

Viņš skaidro, ka acīmredzot runa esot par lietu, kura sākta jau 2011.gada augustā un it kā nesamaksāto nodokļu veidā radījusi valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 800 000 eiro apmērā. Kā skaidro Putniņš, viņam daudzi jautājumi šajā lietā ir neskaidri, jo par to uzzinājis, tikai skatoties TV3 ziņu raidījumu. Ar viņu neviens neesot sazinājies, un arī apsūdzība viņam neesot uzrādīta.

Interesanti, ka pēc uzņēmuma nesenas tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersones kundzi, kuras laikā tika spriests par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu, nekavējoties tika sākts Capital padziļinātais audits un atjaunota lieta par sen pagājušu taksācijas periodu, uzsver uzņēmuma vadītājs.

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015 ietvaros saņemti 25 pieteikumi, no kuriem visvairāk pieteikumi saņemti no Jelgavas – 5 pieteikumi, no Valmieras un Rīgas saņemti 4 pieteikumi, savukārt no Ādažiem, Liepājas un Ventspils – 3 pieteikumi, informē Ekonomikas ministrija.

Lielākā daļa projektu pieteikumu - 18 - pretendē uz uzvaru nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015. Nominācijā Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2015 iesniegts viens pieteikums, bet nominācijā Energoefektīvākā industriālā ēka 2015 iesniegti četri pieteikumi.

Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā tiek organizēts jau piekto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015 tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 15. maijam. Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 18. jūnijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pēc 68 pieteikumu izvērtēšanas konkursā Eksporta un inovācijas balva 2009 atlasīti uzņēmumi, kurus vērtēs otrajā kārtā.

Otrās kārtas vērtēšanā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Konkursa laureātiem būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs un LIAA organizētajās tirdzniecības misijās un individuālos darījuma braucienos, izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi uz produktiem un informatīvajiem materiāliem, kā arī citas veltes, kas lieti noderēs, domājot par sava biznesa paplašināšanu.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā saņemti 22 pieteikumi. 2. kārtā izvirzīti:

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada aprīlī pieņemti 13,3 tūkst. vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieteikumu skaits palielinājies par 40%.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums aprīlī bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā - 60%. Pagājušā gada aprīlī vēstniecībā pieņemti 4,31 tūkst vīzu pieteikumi, bet šī gada aprīlī skaits sasniedzis jau 6,91 tūkst.

Vīzu pieteikumu skaits par 68% pieaudzis Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur pērn aprīlī pieņemts 431 vīzu pieteikums, bet šogad pieņemti 722 vīzu pieteikumi.

Savukārt, Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā 2010.gada aprīlī tika pieņemti 1,22 tūkst. vīzu pieteikumi, bet šā gada aprīlī 1,59 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 30% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.oktobrim ir saņēmuši 98 263 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Šā gada oktobra sākumā reģistrēti 43 858 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 563.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 524 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 47 209 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3530 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 45 562 juridisko personu pieteikumi, 45 468 fizisko personu pieteikumi un 3421 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Savukārt noraidīti 1598 juridisko un 941 fiziskās personas pieteikumi, kā arī 76 individuālo komersantu pieteikumi.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Mācību gada nogalē uzsākta datorparka atjaunošana visās Rīgas skolās, lai līdz ar jaunā mācību gada sākumu izglītības iestādēs mācību process varētu noritēt pie 1395 jauniem datoriem.

2016. gadā Rīgas pašvaldība datorparka atjaunošanai galvaspilsētas skolās kopskaitā ir piešķīrusi 1 225 180 eiro, tajā skaitā 1 miljonu eiro jaunu datoru komplektu iegādei, kā arī papildu 225 180 eiro komunikācijas un tiklu modernizēšanas darbu veikšanai. Datorparka atjaunošanu veic Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātā noslēgto vispārīgo vienošanos, datoru piegādi veic SIA ATEA un Tcon piegādātāju apvienība.

Datorparka atjaunošana notiks pakāpeniski, sākot ar tām skolām, kurās nav nepieciešama tīklu modernizācija, turpinot ar skolām, kurās vispirms jāveic komunikācijas uzlabošanas darbi, kam sekos datoru pieslēgšana. Līdz ar šogad uzsākto datorparka atjaunošanu Rīgas skolu skolēni un skolotāji mācību procesā varēs izmantot jaunos datorus, turklāt datorparka atjaunošana ar jauniem datoriem turpināsies arī nākamajā un aiznākamajā gadā. Līdz pilnīgai datorparka nomaiņai skolās tiks izmantota liela daļu no iestādēs jau esošajiem vairāk nekā 10 000 datoriem, veco datortehniku pakāpeniski nododot utilizēšanai.

Datortehnikas uzņēmums Capital ir iesniedzis divas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Viena sūdzība ir iesniegta par Kultūras informācijas sistēmas (KIS) konkursu par datortehnikas piegādi vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas darbināšanai, bet otra par Latvenergo personālo datoru un biroja tehnikas piegādes iepirkumu.

KIS attiecīgo iepirkumu izsludināja 1.oktobrī. Tajā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 29.novembrim. Līgumu ar uzvarētāju paredzēts slēgt uz trīs gadiem. IUB sūdzību plāno izskatīt 21.decembrī.

Latvenergo iepirkumu izsludināja oktobra sākumā, lai Latvenergo un Augstsprieguma tīkls vajadzībām iegādātos nepieciešamo tehniku. IUB uzņēmuma sūdzību plāno skatīt 20.decembrī.

Capital ir Latvijas datortehnikas uzņēmums, kas pazīstams ar datoriem Gauja un NEO. Capital ir dibināts 1992. gada 2. septembrī.

Nesen Capital vārds izskanējis saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skandālu. LTV raidījums De facto vēstīja (24.10.2010), ka VID katru mēnesi turpina maksāt 16 tūkst. Ls par 800 datoru nomu, lai gan, iegādājoties 2100 jaunu datoru šovasar, pirkuma nepieciešamība tika pamatota ar vajadzību atteikties no datoru nomas līgumiem un tādejādi ietaupīt budžeta līdzekļus. Vienu no trīs nomas līgumiem VID neesot lauzis un turpinot maksāt nomu par 800 datoriem firmai ATEA.

Konkursa «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013» ietvaros ir saņemti 42 pieteikumi, no kuriem 25 iesniedzēji pretendē uz uzvaru nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā» tiek organizēts jau trešo gadu pēc kārtas un pērn dalībai konkursā tika saņemts 41 pieteikums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka kopš 2009.gada ar valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu pilnībā ir pabeigta siltināšana 208 mājām dažādos Latvijas reģionos. Līgumi noslēgti par vēl 553 māju siltināšanu, bet pieteikšanās programmai vēl turpinās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.martam ir saņēmuši 102 073 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada marta sākumā reģistrēti 39 388 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 58 624.

Salīdzinājumā ar 2019.gada februāri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits samazinājies par 434.

VID arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5278 nodokļu maksātāji. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 48 970 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 49 447 pieteikums. Tāpat pieteikumus iesniedza 3646 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 46 892 juridisko personu pieteikumi, 47 594 fizisko personu pieteikumi un 3531 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Eksporta un inovācijas balvai četrās nominācijās šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu skaits - 133, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Komunikācijas un informācijas departamentā.

Pirms Covid-19 pandēmijas, 2019.gadā, kad pēdējo reizi notika konkurss, tika saņemti 117 pieteikumi.

Konkursā balvas tiks piešķirtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs "Uzlecošā zvaigzne"", "Uz zināšanām balstīta inovācija" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Tiks pasniegti arī īpaši apbalvojumi tādās kategorijās kā "Eksporta čempions" un "Inovācijas čempions", bet AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pasniegs balvu "Drošākajam eksportētājam".

Nominācijā "Eksporta jaunpienācējs" žūrijā piedalīsies un savus apbalvojumus piešķirs arī Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", tādā veidā turpinot pirms astoņiem gadiem aizsākto tradīciju, kad pirmo reizi tika organizēts jauno eksportētāju konkurss "Rising Stars".

No 19 pieteikumiem uz Eiropas Savienības finansējumu ēku siltināšanai visvairāk – 7 pieteikumi saņemti no Valmieras.

Trīs projektu pieteikumi ir saņemti no Ventspils. Pa vienam projektu pieteikumam ir saņemts no Daugavpils, Limbažiem, Jēkabpils, Aizkraukles, Salacgrīvas, Rīgas pilsētas, Baldones novada, Salaspils un Siguldas pagasta, informēja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa. Valmiera jau tradicionāli ir līdere siltināšanas projektu pieteikumu skaita ziņā.

Minētie 19 pieteikumi iesniegti projektu atlases ceturtajā kārtā, bet jau 18. augustā sākas piektā projektu atlases kārta, kura ilgs līdz 18.septembrim. Kopumā siltināšanas projektiem piešķirts 16.6 miljonu latu finansējums, no kuriem 14.1 miljons ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopumā četrās atlases kārtās iesniegti 66 projektu pieteikumi.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēmusi 97 bezdarbnieku pieteikumus dalībai pasākumā «Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana».

Kā informēja NVA, no tiem 81 iesniegums ir atbalstīts, bet 16 noraidīti.

Lielākais skaits pieteikumu saņemts Ludzas un Rēzeknes filiālē – katrā pa 12 pieteikumiem. Astoņi pieteikumi saņemti NVA Jelgavas filiālē, seši Liepājas un tikpat Cēsu filiālē, pieci pieteikumi iesniegti Aizkraukles filiālē. Pašreiz pieteikumi dalībai reģionālās mobilitātes pasākumā saņemti visās NVA filiālēs. Arī NVA Rīgas reģionālajā filiālē iesniegti trīs pieteikumi mobilitātes pabalsta piešķiršanai darbam ārpus galvaspilsētas.

Pasākumā iesaistītie strādā visdažādākajās profesijās, gan vienkāršākās – autovadītājs, gaļas izcirtējs, galdnieks, pārdevējs, miesnieks, krāvējs, gan tādās, kas prasa īpašu izglītību un pieredzi, piemēram – gids, pavārs, tehniskais direktors, galvenais grāmatvedis, metālmateriālu metinātājs, farmaceita asistents un citās.

SIA Rīgas ūdens pārtraucis iepirkuma konkursu par elektroenerģijas piegādi pārāk dārgu piedāvājumu dēļ un izsludinās atkārtotu iepirkuma konkursu, noslēguma posmā paredzot elektronisko izsoli.

Šādas darbības uzņēmums, pildot Iepirkumu uzraudzību biroja (IUB) noteiktās norādes.

Līdz atkārtota konkursa noslēgumam Rīgas ūdens par elektroenerģijas piegādi uz pieciem mēnešiem noslēdzis pagaidu līgumu ar a/s Latvenergo, stāstīja uzņēmuma Juridiskās daļas juriskonsults Aldis Celms.

A. Celms norādīja, ka konkurss par elektroenerģijas piegādi izsludināts jau šā gada sākumā, rezultāti apstiprināti jūlijā, taču viens no pretendentiem IUB iesniedzis pretenziju. Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums SIA Enefit, kas bija piedāvājis viszemāko cenu, iebilda pret to, ka pēc sākotnējo piedāvājumu saņemšanas un atvēršanas Rīgas ūdens lūdza pretendentus atkārtoti iesniegt piedāvājumus, jo iepriekš iesniegtās cenas būtiski pārsniedza līdzšinējās.