Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.
Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.
Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.
Būvē steigā
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas 12.marta vakarā uzņēmumu vadītājiem nācās pieņemt smagus lēmumus -likt darbiniekiem doties uz darba vietu, vai ļoti ātri radīt attālināta darba iespējas. Visizaicinošāk, protams, tas bija biznesiem, kuriem bija vājas vai vispār nekādas iestrādes digitālās vides izveidē.
"Pirmajā nedēļā pēc ārkārtējas situācijas izsludināšanas strauji pieauga pieprasījums pēc VPN un datu drošības risinājumiem, lai cilvēki varētu strādāt no mājām. Otrajā nedēļā parādījās jauna problēma - daļa darbinieku atskārta, ka tiem nepietiek datortehnikas. Skolēnu brīvdienas bija galā un mājas datoru aizņēma bērni, kuriem sākās attālinātās mācības. Situācija bija visai drūma, daudzi sāka meklēt vecos, nolietotos mājas datorus. Arī uzņēmumi atrada savās noliktavās novecojušu, bet vēl neizmestu tehniku un mēģināja tādā veidā risināt tehnikas trūkuma problēmu," sarunā ar Dienas Biznesu stresa pilnos nesenos notikumus atmiņā atsauc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, "tā kā robežas tika slēgtas, preču pārvadājumi kļuva lēnāki, savukārt pieprasījums pēc datoriem visā Eiropā strauji pieauga, noliktavas ātri iztukšojās, jo jauna produkcija ienāca lēni. Pie tam pamatīgās pircēju konkurences dēļ biznesa datortehnikai cenas strauji pieauga, dažiem produktiem pat pieckārtīgi. Piemēram, zvanu centriem nepieciešamās profesionālās austiņas ar trokšņu slāpēšanas funkciju bija nopērkamas nevis par 20, bet par 100 eiro. Ja parasti par vairuma pirkumiem pārdevējs piemēro atlaidi, tad martā notika tieši pretējais - jo lielāks pirkums, jo lielāks uzcenojums. Pie tam izvēles iespējas bija niecīgas un jāsamierinās ar to, kas bija tirgotāja noliktavā".
Neapskaužamā situācijā nonākušie pircēji meklēja izeju. Tādēļ Tet atrada partneri, ar kura palīdzību piedāvāt klientiem īstermiņa nomā lietotus, rūpnieciski atjaunotus un pārbaudītus datorus.
Drošības jautājumi otršķirīgi
"Kopumā var teikt, ka pirmajās ārkārtas situācijas nedēļās datu drošība atkāpās otrajā plānā. Cilvēku prātu nodarbināja "izdzīvošanas" jautājumi - kā apkalpot klientus, kā pildīt līgumsaistības, kā paveikt savu darbu. Par laimi apjukums bija iestājies hakeru aprindās, jo šajā laikā organizētu uzbrukumu apjoms samazinājās Krīzes laikā tiem pašiem bija jārisina svarīgākas problēmas, tādēļ par ļaundarībām nebija laika domāt," prāto U.Lībietis.
Darba vietas iekopšana mājās iezīmēja nākamos izaicinājumus. Pat ja interneta pieslēgums bija gana ātrs, mājas vadu un bezvadu tīkli lielākoties nebija tik labi aizsargāti kā birojā, piemēram, netika lietots ugunsmūris, izmantotas vājas paroles, netika nodrošināta drošības atjauninājumu uzstādīšana.
Problēmas radīja arī tas, ka daudzos uzņēmumos un iestādēs darba datoros programmu atjauninājumus ļauts veikt tikai iekšējā tīklā. Tā kā liela daļa korporatīvo datoru biroju «neredzēja» pat trīs mēnešus, tie vairs nebija pietiekami labi pasargāti. Problēmas vērienīgumu varētu ilustrēt fakts, ka ārkārtējās situācijas laikā attālināti strādājuši aptuveni puse no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pie tam papildu riskus radīja darba datora izmantošana privātām vajadzībām, piemēram, iedošana bērniem skolas darbu veikšanai, vai mājas datora lietošana darbam. Ar iepriekš nepieredzētiem gadījumiem saskārās mazo uzņēmumu darbinieki, kuriem biroja telpās atradās kāds koplietošanas grāmatvedības vai failu uzglabāšanas serveris, vai dators, kas veic servera lomu. Ja tas kādreiz «uzkaras», kāds darbinieks aizstaigā līdz vajadzīgajam galdam un to pārstartē. Bet ko darīt, ja birojā neviena nav? Kādam speciāli jābrauc un jāpārstartē sistēma. Kamēr tas netiek izdarīts, visi kolēģi pacietīgi gaida uz tā atjaunošanu.
"Visas uzskaitītās problēmas lika uzņēmumu vadītājiem apjaust, ka viņi saviem spēkiem vairs netiek galā ar datortīkla un iekārtu uzturēšanu. Jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kur ir, piemēram, viens IT speciālists vai par datoriem atbild kāds zinošāks kolēģis. Attālināta darba režīmā viņi vairs nevarēja palīdzēt dažādās Latvijas vietās strādājošajiem darbabiedriem. Tā rezultātā jau maijā sāka pieaugt interese par IT ārpakalpojumiem," stāsta Tet speciālists, neslēpjot, ka viņa uzņēmuma palīdzības dienesta tālruņi visu šo laiku bijuši «karsti» un saņemti gana daudz jaunu klientu pieteikumi. Šobrīd Tet jau apkalpo vairāk nekā 6000 klientu datorus visā Latvijā, taču potenciāls ir krietni lielāks. Daudzos MVU IT un to drošības jautājumi atstāti novārtā un attālināti strādājošajiem datora uzturēšana ir pašu ziņā, tādēļ nereti palīdzība tiek lūgta draugiem un kaimiņiem, kas tikai palielina datu noplūdes risku. Par sekmīgajiem kiberuzbrukumiem un datu noplūdēm mēs vēl noteikti uzzināsim pēc kāda laika.
Uz biroju vairs nelaužas
Paši Tet izaicinošo posmu pārcietuši labi, jo datorsistēmas jau laikus bija sagatavotas šādam pavērsienam. "Iespējams, mēs bijām viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas bija gatavs darbam attālināti. Mums bija iegādāti un ieviesti visi nepieciešamie rīki darba veikšanai no mājām. Ģenerālmēģinājumi attālinātam darbam Tet notika jau iepriekš, piemēram, pagājušā gada nogalē, kad uzņēmuma vadība piedāvāja darbiniekiem iespēju strādāt no mājām Ziemassvētku laikā. Vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas mēs nodrošinājām darbinieku pašizolāciju, ja tie bija nonākuši kontaktā ar Covid-19 slimnieku, vai atgriezušies no ārzemēm. Šie kolēģi turpināja strādāt no mājām. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas būtībā nākamajā dienā 95% no tiem Tet grupas uzņēmumu darbiniekiem, kuri iepriekš strādāja birojā, uzsāka darbu no mājām. Sapulces pārcēlām uz Microsoft Teams vidi, dokumentu apriti veicām elektroniski, birojs tika slēgts, apkure un ventilācija atslēgta," stāsta U.Lībietis.
Sākumā daļa darbinieku nav bijuši priecīgi, ilgojušies pēc kolēģiem un darba vides, taču laika gaitā apraduši. Kad jūnijā radās iespēja atgriezties birojā, jo testam tika atvērts viens biroja stāvs ar ierobežotu darba vietu skaitu, pirmajā dienā uz šādu iespēju pieteicās tikai seši kolēģi. Tomēr nav arī tā, ka bez biroja iztiek pavisam - katru dienu aptuveni 150 cilvēki no kopumā 1700 strādājošajiem iegriežas darba telpās uz dažām stundām vai minūtēm lai paveiktu kādu uzdevumu. Visu dienu tur pavada vien daži darbinieki.
Ātrā pielāgošanās attālinātam darbam pamudinājusi uzņēmuma vadību domāt par turpmāko darba politiku. Jau pieņemts lēmums visu vasaru strādāt galvenokārt attālināti, tomēr sniedzot iespēju, tiem, kuri vēlas un kuriem tas ir nepieciešams, strādāt arī birojā. Risku mazināšanai iekšējās procedūras paredz, ka klātienē var tikties ne vairāk nekā 50% vienas struktūrvienības darbinieku. Tet līdzīgi kā Twitter, Facebook un citi pasaules tehnoloģiju uzņēmumi iet tajā virzienā, ka elastīga darba pieeja, kas tika ieviesta jau iepriekš, ir "uz palikšanu" daudz lielākā apmērā.
Papildu riski ar kuriem jārēķinās, strādājot attālināti
- Informācijas neatļauti vai neapzināti tiek izstāstīta ģimenes locekļiem vai citām nepiederošām personām
- Iestādes portatīvā datortehnika tiek izmantota daudz nedrošākā Mājas datortīklā, kurā nav iestādes iekšējā tīkla kontroles (ugunsmūris, IDS/IPS, darbību auditācijas pieraksti)
- Attālināto iekārtu un programmatūras kontroles un atjauninājumu uzstādīšanas nepilnības
- Iestādes datortehnikas izmantošana privātām vajadzībām, tajā skaitā - nodošana ģimenes loceklim
- Privātās datortehnikas izmantošana darba vajadzībām, pieslēgšanās pie iekšējiem resursiem no nepārvaldītas ierīces ar drošības riskiem
- Chrome pārlūkprogrammas iestatījumu, paplašinājumu un paroļu sinhronizācija starp darba datoru un privātām ierīcēm Google konta ietvaros
- Nepietiekošs attālinātais tehniskais atbalsts
- Datortehnikas zādzība - dzīvokļos, privātmājās un no transporta līdzekļiem zādzības notiek daudz biežāk nekā no birojiem ar apsardzi
- Informācijas zudums, ja informācijai tiek glabāta lokālajā diskā, nevis mākoņpakalpojumā vai iestādes koplietošanas mapēs un nav izveidotas rezerves kopijas
- Informācijas izpaušana, neprasmīgi lietojot videokonferenču rīkus. Piemēram - sveši dalībnieki, dalīšanās ar nepareizo ekrānu, ieraksta noklīšana.
Raksts tapis sadarbībā ar
