Transports un loģistika

Sāks sarunas ar uzņēmumu «Kihnu Veeted» par prāmju satiksmi starp Mentu un Ventspili

LETA--BNS,07.08.2019

Jaunākais izdevums

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

No 2006. līdz 2008.gadam prāmju satiksmi starp Mentu ostu Sāremā un Ventspili nodrošināja Igaunijas kompānijas «Saaremaa Laevakompanii» meitasuzņēmums «SSC Ferries» ar prāmi «Scania».

Šai laikā prāmis pārvadāja kopumā 60 000 pasažieru un aptuveni 14 000 transportlīdzekļu. Divas trešdaļas pasažieru bija ārvalstu tūristi, un biļetes maksāja 360 līdz 420 Igaunijas kronas (23 līdz 27 eiro) atkarībā no sezonas, bet par transportlīdzekļa pārvadāšanu bija jāmaksā 28 līdz 38 eiro. Sākoties krīzei, uzņēmums līniju slēdza.

Pagājušā gada jūnijā Ventspils un Sāremā pašvaldību un Ventspils brīvostas pārstāvji nolēma kopīgi sākt piemērota prāmja meklēšanu, bet oktobrī sāka izstrādāt noteikumus konkursam, lai izraudzītos prāmju līnijas operatoru.

Kā laikrakstam «Saarte Haal» jūnijā sacīja Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība.

Igaunijas kompānija «Kihnu Veeted» dibināta 2003.gadā. Tās flotē ir astoņi prāmji, kas uztur satiksmi starp Igaunijas salām, kā arī starp salām un valsts kontinentālo daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime,10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime,18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lielākie tūrisma objekti - viena apsaimniekotāja rokās

Ilze Žaime,26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Vienpadsmit dienu garumā aizvadīts Saaremaa Food Festival

Ilze Žaime,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime,30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu pārvaldnieks East Capital Real Estate ir pārdevis GoSpa viesnīcas ēku Kuresārē.

Viesnīcas kopējā platība ir vairāk nekā 6600 m2 un tā atrodas Igaunijas kūrortpilsētā Sāremā salā, netālu no ostas, pilsētas parka un gleznainās 13. gadsimta bīskapa pils.

Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma cena netiek izpausta.

Īpašums tika pārdots viesnīcu operatoru uzņēmumam, kas pārvalda vairākas augstas klases viesnīcas visā reģionā. Kopš 2006. gada East Capital Baltic Property Fund vārdā East Capital Real Estate ir pārvaldījis un attīstījis šo īpašumu kopā ar operatoru.

Viesnīca Georg Ots Spa savas durvis apmeklētājiem vērusi vaļā 2004. gadā un tā bija pirmā SPA viesnīca Igaunijā. Tajā ir 92 istabas, SPA un labsajūtas zona, konferenču centrs, kā arī augstākās klases restorāns ar skatu uz jūru. 2014. - 2015. gadā viesnīca tika pilnībā atjaunota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink dota atļauja veikt ārkārtējus pasažieru reisus starp Rīgu un Zasnicu Vācijā

LETA,17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbu sācis pasaulē pirmais pašbraucošais pasažieru prāmis ar 5G un IoT atbalstu

Db.lv,16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pirmais komerciālais autonomais pasažieru prāmis ir atklāts Stokholmā, Zviedrijā, un tas darbojas ar 5G un lietu interneta (IoT) atbalstu, ko nodrošina “Tele2”.

Prāmim ar nosaukumu “M/S Estelle” ir gan mazāka ietekme uz apkārtējo vidi, gan tas ir rentablāks nekā parastie prāmji.

Prāmis darbojas kopš jūnija un Stokholmas iedzīvotāji un viesi jau ir izmēģinājuši pasaulē pirmo pašbraucošo pasažieru prāmi, kas savieno pilsētas centru ar vienu no pilsētas rajoniem. Prāmis ir pilnībā elektrisks un tā jauda ir 200 kWh, kas ir gandrīz pietiekami visas dienas darbībai. Turklāt prāmis ir aprīkots ar saules paneļiem uz jumta, kas nodrošina līdz pat pusei no kopējā enerģijas patēriņa.

“Šis novatoriskais un ilgtspējīgais transporta risinājums ir lielisks piemērs tam, ka 5G nodrošina jaunus digitālos risinājumus, ko var izmantot, lai sniegtu ieguldījumu sabiedrībā un attīstītu jaunas biznesa iespējas. Ar 5G palīdzību ir iespējams izmantot jaunus pakalpojumus un risinājumus, kas iepriekš nebija iespējami, kā šajā gadījumā ar jauniem pārvietošanās veidiem. Ir fantastiski būt daļai no šī novatoriskā, ilgtspējīgā transporta risinājuma un redzēt, kā 5G un IoT kopdarbība var mainīt mūsu ceļošanas veidu nākotnē,” stāsta “Tele2” Zviedrijā biznesa attīstītāja Linda Ekener Mägi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neļauj turpināt Tallink prāmja kravas reisus uz Zasnicu

LETA--BNS,15.04.2020

"Star" ir pasažieru prāmis, kas līdz koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem kursēja maršrutā Tallina-Helsinki.

Foto: ERIK PROZES/POSTIMEES/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija nolēmusi neatļaut turpināt prāmju operatora "Tallink Grupp" veiktos kravas reisus starp Paldiskiem Igaunijā un Zasnicu Vācijā, tāpēc prāmis "Star" šajā maršrutā beigs kursēt sestdien.

Ministrija norāda, ka atrisinātas problēmas ar sauszemes robežas šķērsošanu Polijā, tāpēc prāmja reisi vairs nav nepieciešami.

"Tā kā robežšķērsošanas problēmas Polijā tika atrisinātas marta otrajā pusē un preces robežkontroles punktos vidēji pavada tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes, nevar uzskatīt, ka kravu pārvadājumi ir traucēti," ziņu aģentūrai BNS teica Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ahti Kuningass.

Tā kā bija problēmas ar Polijas sauszemes robežu šķērsošanu, ministrija vienojās ar "Tallink" par kravas reisu veikšanu. Tomēr apmēram nedēļu pēc šīs vienošanās Polijas robežas šķērsošanas problēmas tika atrisinātas, paskaidroja Kuningass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne,07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā, tādējādi būtiski ietaupot līdzekļus, kas tiktu izlietoti, iepērkoties pašu mājās.

Biznesa portālam db.lv viesojoties Sāremā, zvejnieku saimniecības «Tihemetsa» īpašniece un vadītāja Tiina Mai Latvijas žurnālistei neslēpa, ka iecienījusi iepirkšanos mūsu valstī, kā arī nodemonstrēja sava pieliekamā saturu. Tur pavērās visai īpatnējs skats - līdzās marinējumiem un ievārījumiem tur glabājas arī brangi Igaunijā ražota alus krājumi. Tas gan nav pirkts pašu valstī, bet Latvijā, pierobežā.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1.jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr alus cenas Latvijā joprojām ir zemākas.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor aptaujas rezultāti, kas tika publiskoti šā gada augustā, gan parādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, ziņoja aģentūra LETA. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reisi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls “Apollo Kino” 1.oktobrī atklāj jaunu kinoteātri “Apollo Kino Plaza” modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

“Esam gandarīti, ka neraugoties uz sarežģītajiem laikiem izklaides nozarē, varam atvērt mūsu otro “Apollo Kino” kinoteātri Latvijā,” saka “Apollo Kino” Baltijas izpilddirektore Kadri Ärm.

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro 

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa...

Šis ir jau 14.kinoteātris Baltijā un ir daļa no lielā “Apollo Group” izklaides nozares struktūrvienības, kurā ietilpst arī citi grupas uzņēmumi: “Vapiano”, “KFC”, “O`Learys”, “IceCafe” un “MySushi”.

“Apollo Kino Plaza” tiek piedāvātas 8 kinozāles ar 962 sēdvietām.

Papildus “Apollo Kino Plaza” piedāvās jaunu konceptu tiem, kuriem patīk komforts un grezna vide – atklājot “Vintage” kinozāli, kas aprīkota ar jauna dizaina sēdvietām.

““Rīga Plaza” ir modes un izklaides centrs, tādēļ strādājam pie šo abu virzienu attīstīšanas, pastāvīgi piesaistot jaunus nomniekus. Augstu novērtējam sadarbību ar “Apollo Group”, jo tā ļauj mums piedāvāt patlaban vienīgo kinoteātri Rīgā Daugavas kreisajā krastā,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.

“Apollo Kino” kinoteātri atrodas visā Igaunijā - Tallinā, Tartu, Pērnavā, Sāremā, Narvā un Jõhvi, 39 kinozālēs, uzņemot, gandrīz 5800 kino cienītājus. 2019. gadā “Apollo Kino” atklāja arī savus pirmos kinoteātrus Latvijā un Lietuvā.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra vidū Apollo Kino, kā arī batutu parks “Apollo Skypark” tiks atklāts tirdzniecības centrā Domina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs,05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Db.lv jau nule kā vēstīja, ka par aiziešanu no Latvijas tirgus tirdzniecības centrā Rīga Plaza paziņoja "Multikino".

"Apollo Kino" Latvijas auditorijai līdz šim bija pieejams iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", taču, turpinot attīstību, īpaši augstas kvalitātes kino pieredze, sākot no šī gada rudens, būs pieejama arī tirdzniecības centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem.

"Pilnvērtīgai kino baudīšanai "Apollo Kino" piedāvās trīs sēdvietu veidus - kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, divvietīgās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un īpaši iecienītās - zvaigžņu sēdvietas. Papildus jau zināmajiem, ir gaidāmi arī jaunu sēdvietu veidi," informē "Apollo Kino" vadītāja Baltijā Kadri Arm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā salā nolūzusi un apgāzusies 60 metru augsta vēja turbīna, ziņo salas laikraksts "Saarte Haal".

Tas vēsta, ka turbīna nogāzusies otrdienas vakarā Salmes vēja ģeneratoru parkā.

Oļegs Senajalgs, kuram pieder Salmes vēja parka īpašniece kompānija "Eesti Elekter", sacījis, ka nezinot, kas tieši izraisījis vēja turbīnas apgāšanos.

Pēc viņa teiktā, galvenais, ka neviens cilvēks neesot cietis.

Salmes vēja parks darbojas kopš 2005.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviesti stingri drošības pasākumi; Tallink pārstāj kursēt

Lelde Petrāne,16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru