Jaunākais izdevums

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Katra apskates vieta saistīta ar noteiktu vēstures posmu. Tie ir:

  • Pirmais pasaules karš/ Neatkarības kari 1914. – 1920.
  • Otrais pasaules karš 1939. – 1945.
  • Nacionālo partizānu kustība – mežabrāļi 1944. – ~1957.
  • Padomju okupācija un neatkarības atjaunošana 1945. – 1991.

Vēstures posmi īsi raksturoti kartei pievienotajā brošūrā, kura tapusi sadarbībā ar Latvijas un Igaunijas vēstures ekspertiem. Tajā atrodama arī informācija par kauju rekonstrukciju pasākumiem, militārām parādēm un valstu neatkarībai veltītiem svētkiem Latvijā un Igaunijā.

Ievērojami uzlabojumi, sagatavojoties tūrisma sezonai, tiek veikti jau vairākos bijušajos militāros objektos. Minot tikai dažus piemērus Latvijā un Igaunijā:

  • 2021. gada 23. aprīlī, iesākot tūrisma sezonu, apmeklētājiem tika atvērts Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis. Tas ir pilnībā atjaunots un kļuvis par skatu torni ar vēstures izziņas iespējām. Apmeklētājiem ir pieejama āra skatu platforma, no kuras paveras skats uz jūru, blakus tornim ir uzstādīts informatīvais stends ar QR kodu, kur mobilajā aplikācijā redzama animācija par vēstures notikumiem.
  • Olaines vēstures un mākslas muzejā būtiski papildināts Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts. Šobrīd maršruta teritorijā ir pabeigti būvniecības darbi, kuru laikā tika rekonstruēta zemnīca – uguns punkts. Būvniecības laikā izveidota stilizēta dzelzsbetona vitrīna – skapis, kurā atrodas arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti; ir pagarināta pastaigu laipa, izveidots jauns informācijas stends ar zinātniskās izpētes rezultātā iegūto informāciju.
  • Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijā ir izbūvēts žogs, eksponāti norobežoti ar dekoratīvu norobežojumu, kā arī izbūvēti vairāki grants celiņi un eksponātu pamatnes, kas ļaus apmeklētājiem daudz ērtāk piekļūt un apskatīt brīvdabas eksponātus, no kuriem visiecienītākais – padomju armijas tanks T-34.
  • Igaunijā pie Sāremā augstākās virsotnes – Pangas klints izveidota militārās vēstures taka un informācijas stends, iepazīstinot ar Otrā pasaules kara notikumiem šajās vietās.
  • Atjaunots kādreizējais Kudani robežapsardzības punkts un izveidota ikvienam pieejama atpūtas vieta bijušajā Spithami radaru stacijā Rietumigaunijā. Abos objektos ir informācijas stendi apmeklētājiem.
  • Osmusāres salā apskatāmi Otrā pasaules kara laika uguns vadības tornis, 180 mm un 130 mm kalibra krasta aizsardzības bateriju lielgabali. Apmeklētāju drošībai ierīkotas barjeras, ir pārsegtas torņa šahtas un uzstādīti informācijas stendi.
  • Hījumā militārais muzejs ir ierīkots kādreizējā Tahkunas robežsar¬dzes punktā. Muzejā atjaunotas papildu telpas un papildināta galvenā ekspozīcija No jauna izveidota padomju radio un radaru iekārtu ekspozīcija. Apskatāma Hījumā salas krasta aizsardzības infrastruktūra, ieroči un munīcija.

Militārā mantojuma vietas darbojas saskaņā ar Latvijā un Igaunijā noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām, tādēļ iepriekš noteikti jāpārliecinās, vai apmeklējums iespējams un kādā kārtībā tas var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Komentāri

Pievienot komentāru