«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Turpinot paplašināt savu darbību Baltijas jūrā un investējot apmēram 200 miljonus eiro, Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line 2022. gadā Ventspils‒Nīnashamna maršrutā norīkos divus jaunus prāmjus.

E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru ietilpība, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Jaunie kuģi piedāvās pasažieriem jaunas iespējas Ventspils–Nīnashamna maršrutā, kas ir īsākais ceļš starp Baltiju un Skandināviju.

Šobrīd notiek prāmju būvēšana kuģu būvētavā CMI Jinling Veihajā, Ķīnā.

Kopumā divu jaunu prāmju iegādē Stena Line investējusi apmēram 200 miljonus eiro. “Mēs turpinām augt kopā ar mūsu klientiem, nostiprinot savas pozīcijas un floti visā Baltijas jūrā. Reģionā joprojām palielinās pieprasījums pēc lielākām jaudām, jo paplašinās kravu pārvadājumu klientu loks, un arī pasažieri pandēmijas laikā izvēlas ceļošanu ar prāmi kā drošu transporta veidu. Šie lielie, modernie un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskie nākamās paaudzes kuģi ir mūsu flotes modernizācijas un arī ilgtspējīgas kuģniecības attīstības flagmaņi,” sacīja Stena Line Group izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatības mazināšanai ir noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi, ir apturēta arī "Tallink" līnijas prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Domājot par risinājumiem, kā šajā brīdī atbalstīt krīzes situācijā nonākušo ostas uzņēmumu, Rīgas brīvostas pārvaldē lems par iespēju uz laiku atbrīvot abus Rīgas ostā piespiedu dīkstāvē esošos "Tallink" līnijas prāmjus no ostas maksām.

"Šajā situācijā mums ir jāmeklē veidi, kā varam atbalstīt mūsu partnerus un kopīgi pārvarēt šo krīzi, vienlaikus domājot par nākotni, kad situācija normalizēsies. Dīkstāves šodien īpaši negatīvi ietekmē pasažieru pārvadātājus, kuriem katra diena nes ievērojamus finansiālus zaudējumus. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina darbavietas, maksā nodokļus un balsta mūsu valsts ekonomiku. Tāpēc, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu pārvarēt šo ekonomiski smago situāciju, lemsim nepiemērot piestātņu maksu abiem ostā esošajiem "Tallink" līnijas prāmjiem līdz brīdim, kad būs iespējams atsākt pasažieru pārvadājumus," norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Igaunijas uzņēmēji vēlas panākt, lai tiktu atjaunota aviosatiksme starp Rīgu un Kuresāri, bet kā vēl viens variants tiek apsvērta iespēja pagarināt šo maršrutu līdz Helsinkiem, vēsta Sāremā reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Uzņēmējs Tullio Libliks pagājušajā nedēļā par to apspriedies ar Rīgas lidostas vadību. «Mēs pārrunājām, cik lietderīgi būtu atklāt pilnīgi atsevišķu līniju, atjaunot savulaik pastāvējušo maršrutu,» viņš pastāstījis avīzei.

Runājot par otro variantu, Libliks norādījis, ka diezgan daudzi salinieki no Sāremā dodas strādāt uz Somiju un viņus šāds maršruts, jādomā, interesētu.

Jau notikušas sarunas ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», kas pašlaik veic reisus maršrutā Rīga-Helsinki un savulaik lidoja maršrutā Rīga-Kuresāre.

«Taču projektā ieinteresētas arī vairākas mazākas lidsabiedrības,» atzinis uzņēmējs, piebilstot, ka satiksmi varētu atklāt jau šopavasar.

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Nekustamo īpašumu pārvaldnieks East Capital Real Estate ir pārdevis GoSpa viesnīcas ēku Kuresārē.

Viesnīcas kopējā platība ir vairāk nekā 6600 m2 un tā atrodas Igaunijas kūrortpilsētā Sāremā salā, netālu no ostas, pilsētas parka un gleznainās 13. gadsimta bīskapa pils.

Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma cena netiek izpausta.

Īpašums tika pārdots viesnīcu operatoru uzņēmumam, kas pārvalda vairākas augstas klases viesnīcas visā reģionā. Kopš 2006. gada East Capital Baltic Property Fund vārdā East Capital Real Estate ir pārvaldījis un attīstījis šo īpašumu kopā ar operatoru.

Viesnīca Georg Ots Spa savas durvis apmeklētājiem vērusi vaļā 2004. gadā un tā bija pirmā SPA viesnīca Igaunijā. Tajā ir 92 istabas, SPA un labsajūtas zona, konferenču centrs, kā arī augstākās klases restorāns ar skatu uz jūru. 2014. - 2015. gadā viesnīca tika pilnībā atjaunota.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line nostiprina savas pozīcijas un paplašina pakalpojumus Baltijas jūras reģionā, šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkojot divus jaunus prāmjus, informē uzņēmums.

Pirmais no tiem Stena Scandica ieradās Ventspils ostā otrdien, 29. jūnijā, un ir gatavs pirmajam reisam, kas notiks piektdien, 2. jūlijā. Prāmī ir par 70% palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par trešdaļu lielāka kravas ietilpība.

Jaunais prāmis Stena Scandica ir 222 m garš, un tas ir par 30% lielāks nekā esošie prāmji šajā maršrutā. Tā salona ietilpība, salīdzinot ar esošajiem prāmjiem, ir par 70% lielāka. Uz kuģa ir restorāns un bārs ar panorāmas skatu uz jūru, kā arī izklaides iespējas gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Ventspils‒Nīnashamna ir īsākais maršruts starp Baltiju un Skandināviju.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.