Radoši informatīvā telpa Esplanāde 2014, kuras apmeklētāji varēs iepazīt Rīga 2014 notikumus, trešdien nosvinējusi spāru svētkus.

Gatavojoties 2014. gadam kā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, šovasar informatīvajā telpā notiks dažādas ar kultūru saistītas norises. Esplanāde 2014 atvērsies jūnija beigās.

Dziesmu un deju svētku laikā tur darbosies svētku informācijas centrs, un tajā būs iespēja skatīties koncertu tiešraides uz lielajiem ekrāniem.

Vienlaikus radoši informatīvā telpa Esplanādes parkā būs nodibinājuma Rīga 2014 atvērtais birojs, kurā varēs uzzināt par plānotajām Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēm.

Esplanāde 2014 ir atvērtā tipa konstrukcija. Arhitektoniskā veidola autors ir Austris Mailītis. Telpa veidota, lai tā būtu pēc iespējas caurspīdīga un mainīga, saplūstu ar parku un koku lapotnēm.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2014. gadā plānoti 731,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2013. gadā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Budžeta izdevumi plānoti 763,1 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 31,5 miljonu eiro apmērā jeb 4,3%.

No saviem ieņēmumiem 78,3 miljonu eiro Rīgas pašvaldība ieskaitīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu Latvijas pašvaldību atbalstam.

Rīgas pašvaldība 2014.gadā plāno nemainīgi saglabāt savas līdzšinējās prioritātes – izglītību, drošību, sociālo atbalstu, infrastruktūras attīstību, kā arī prioritāri nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lielākais finansējuma pieaugums plānots ielu un tiltu remontiem.

Par visapjomīgāko investīciju projektu infrastruktūras sakārtošanā kļūs Salu tilta rekonstrukcija. Papildu finansējums 6,5 miljonu eiro apmērā tiks iedalīts pilsētas ielu seguma atjaunošanai, kas uzskatāms par vislielāko šīs nozares budžeta palielinājumu kopš 2008. gada, norāda dome.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Nav garantiju, ka jaunā valdība atbalstīs Satiksmes ministrijas (SM) gatavotos ES fondu projektu atlases kritērijus, pēc kuriem izvēlēties, kuros valsts galveno autoceļu posmos veikt rekonstrukciju jau šogad, izmantojot jaunā plānošanas perioda līdzekļus, DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šogad ceļiem paredzēti 40 milj. eiro no «jaunās» Eiropas Savienības (ES) fondu naudas: pieci milj. eiro no ERAF, pārējais – no Kohēzijas fonda.

Jāsludina konkursi

Par minētajiem līdzekļiem iecerēts uzsākt darbus reģionālajā autoceļā Cēsis–Vecpiebalga–Madona, kā arī valsts galvenajos autoceļu posmos Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils; Jēkabpils–Rēzekne; Rīga–Liepāja; Rīga–Sigulda, norāda VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lai šos 40 milj. eiro varētu investēt ceļu infrastruktūrā jau šogad, būtu svarīgi līdz marta beigām vai aprīļa sākumam pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt līgumus tā, lai darbus varētu uzsākt līdz ar būvniecības sezonas sākšanos, saka satiksmes ministrs. Pēc viņa teiktā LVC tam ir gatavi, bet pastāv iespēja, ka jaunā valdība varētu arī neatbalstīt iepriekšējās apņemšanos. Projektu iesniegumu atlases kritēriji vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Pēc A. Matīsa teiktā, šobrīd kritēriji nosaka, ka ceļi netiek būvēti uz nekurieni, bet veicina valsts un reģionu ekonomisko attīstību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti.

Divas nedēļas – no 30. septembra, līdz 12. oktobrim, Esplanādes parkā iespējams apmeklēt japāņu karsto avotu jeb interaktīvu vides instalāciju Onsen, informē nodibinājuma Rīga 2014 sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris.

Onsen atrodas vienā no Esplanādes strūklakām, kurā izveidota apsildīšanas iekārta, ko kurina ar malku, lai uzturētu ūdeni ķermenim tīkamā temperatūrā, un ūdens ir bagātināt ars Japānas sāļiem.

Japānā došanās uz Onsen jeb publisku pirti ir ļoti sena, taču joprojām populāra tradīcija. Iepazīstinot ar šo tradīciju, Esplanādē būs novietots koka namiņš, un ikvienam būs iespēja baudīt siltu vannu rudenīgajā Rīgā. Instalācija darbosies katru dienu no plkst.16.00 līdz 22.00, un tās apmeklējums ir bezmaksas. Rezervēt apmeklējumu laiku iespējams mājaslapā www.onsenriga.lv, līdzi jāņem dvielis un peldkostīms.

2014. gadā Latvijā darbojās 175 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1265,3 megavati (MW), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tās saražoja 3005,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 58% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5189,6 GWh siltumenerģijas – 73% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies. 2014. gadā darbojās par 9 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2013. gadā, un to uzstādītā elektriskā jauda palielinājās par 13,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 60% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām strādāja Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu.

«Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, uzsver pētījuma autors,» SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.

Latvijas dabasgāzes kompānijas AS Latvijas Gāze 2014. gadā strādāja ar 32,03 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 0,12 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, kad kompānijas peļņa bija 32,15 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes neto rentabilitāte 2014. gadā bija 6,4%, bet 2013. gadā – 5,6%.

2014. gadā Latvijas Gāze investēja 30,0 miljonus eiro dabasgāzes sistēmas modernizācijā un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanā. 49,2% kopējo investīciju tika izlietoti maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai, 21,3% - sadales tīklu paplašināšanai un pamatlīdzekļu atjaunošanai un 26,5% - Inčukalna PGK ekspluatācijas drošības paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. Kopējais gazificēto objektu skaits gada beigās sasniedza 443,4 tūkst.

Kompānija informē, ka pārskata gadā lietotājiem piegādāti 1 293,9 miljoni m3 dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2013. gadu dabasgāzes realizācija m3 samazinājās par 10,9%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājumu kompānijā skaidro ar augsto gaisa temperatūru ziemas mēnešos, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu.

Lai mazinātu siltuma cenu un atkarību no importētajiem energoresursiem, AS Rīgas siltums (RS) peļņu - 2,8 miljonus eiro - novirzīs biokurināmā katlumājas ar jaudu līdz 100 MW projektam, informē uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

RS finanšu gadu, kas ilga no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim (2014.gads), pabeigusi ar 173 miljoniem eiro lielu apgrozījumu. Tas ir par 44 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā finanšu gadā. Apgrozījuma samazinājumu izraisīja divi faktori: neparasti siltā ziema, kā rezultātā samazinājās siltumenerģijas patēriņš, un zemāks siltumenerģijas tarifs.

2013./2014.finanšu gads tika noslēgts ar 2,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 4,5 miljoniem eiro mazāka nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte 2013./2014.finanšu gadā bija 2,7%.

2013./2014.finanšu gada apkures sezona Rīgā bija par 3 dienām īsāka, bet vidējā gaisa temperatūra par 3,4°C augstāka nekā noteikts Latvijas būvnormatīvos, uz kuru pamata, tiek sastādīts budžeta plāns.

Latvijas vērtspapīru tirgū pagājušais gads ir bijis veiksmīgs - uzņēmumi ir sākuši dažādot finansējuma avotus, līdz ar to ir bijusi pozitīva obligāciju tirgus attīstība, sniedzot investīciju portfeļa diversifikācijas iespējas privātajiem un institucionālajiem investoriem, saka Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

LCD ir apkopojis statistiku par Latvijas vērtspapīru tirgu 2015. gadā.

2015. gada 31. decembrī kopumā bija reģistrētas 214 dažādu vērtspapīru emisijas - akcijas, valsts un uzņēmumu parāda vērtspapīri, ieguldījumu apliecības. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 29% ir pieaudzis kopējais korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits. Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits pieauga par 27%.

Kopējā LCD reģistrēto vērtspapīru vērtība aizvadītā gada laikā palielinājās par 1,1 miljardu eiro, un to vērtība 2015. gada beigās sasniedza 4,5 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 43% ir pieaudzis korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kopējais kapitalizācijas apjoms pēc nominālvērtības, sasniedzot 1,4 miljardus eiro. (2014.gadā – 995,17 miljoni eiro). Tāpat pieaugumu par 59% uzrāda LCD reģistrēto akciju kapitalizācija, sasniedzot 1,5 miljardus eiro (2014.gadā - 954,86 miljonus eiro). Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kapitalizācijas apjoms pieauga par 33%, sasniedzot 963,83 miljonus eiro (2014.gadā – 727,03 miljonus eiro).

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

2014./2015. finanšu gada trešā ceturkšņa SAF Tehnika uzņēmumu grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 2,75 miljoni eiro, kas ir par 19%, jeb 0,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2013./2014. finanšu gada trešajā ceturksnī, bet par 25% mazāk nekā iepriekšējā - 2014./2015. finanšu gada otrajā ceturksnī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Grupa 2014./2015. finanšu gada 3. ceturksni noslēdza ar peļņu 743 tūkstošu eiro apmērā, savukārt 2014./2015. finanšu gada 9 mēnešu rezultāts ir 931 tūkstotis eiro peļņa, kas ir labs rezultāts, salīdzinot ar 580 tūkstošu eiro konsolidētajiem zaudējumiem, kas bija grupas iepriekšējā - 2013./2014. finanšu gada 9 mēnešu rezultāts, norāda uzņēmums.

Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu ieņēmumi veidoja lielāko daļu (52%) no atskaites ceturkšņa apgrozījuma, un reģiona apgrozījums bija par 49% un 0,46 miljoniem eiro lielāks nekā apgrozījums šai pašā ceturksnī pērn. Pārdošana Eiropas un NVS valstu reģionā sasniedza 33% no 3. ceturkšņa apgrozījuma. Reģiona apgrozījums samazinājās par 6% salīdzinot ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā un bija par 45%, jeb 0.77 miljoniem mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Kopējais darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū 2014. gadā piedzīvoja minimālu pieaugumu, liecina uzņēmuma Arco Real Estate veiktais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats.

Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajiem rādītājiem, aktīvākajos nekustamo īpašumu tirgus segmentos cenas turpināja nedaudz pieaugt.

Kopumā 2014. gadā zemesgrāmatā reģistrēti 48 293 pirkuma līgumi, kas ir nedaudz vairāk kā 2013. gadā.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzsvēra, ka 2014. gadā aktīvi diskutēts par trīs lietām - Maksātnespējas likuma grozījumiem, Imigrācijas likuma grozījumiem un valsts atbalsta programmu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Šie faktori ietekmējuši arī nekustamā īpašuma tirgu.

Līdz 2014. gada rudenim nerezidenti turpināja aktīvi iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā gada nogalē, kā arī ģeopolitisko un finansiālo faktoru dēļ, nerezidentu interese par īpašumu iegādi ievērojami samazinājās, liecina pārskata dati.

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības AS Severstaļlat vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju - uzņēmumam tiek piešķirts jauns nosaukums Severstal Europe un tas tiks pārveidots par sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jaunais nosaukums Severstal Europe labāk atspoguļo uzņēmuma darbības būtību, jo AS Severstaļlat pamata noieta tirgu veido desmit Eiropas Savienības dalībvalstis.

Severstaļlat ir uz eksportu orientēts uzņēmums, un pēdējo gadu laikā mēs aktīvi paplašinām metāla piegādes uz Skandināvijas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, un arī turpmāk attīstīsim šo virzienu. Severstaļlat ir AAS Severstaļ galvenais pārdošanas kanāls Eiropā, un jaunais nosaukums tikai izceļ mūsu pamatfunkciju. Mēs esam un būsim Latvijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, Latvijas nodokļu maksātājs un darba devējs, skaidro Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Palielinoties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitam un zaudējumu atlīdzību izmaksām, pieaug OCTA nozares zaudējumi – 2015.gadu OCTA nozare beigusi ar zaudējumiem gandrīz 11,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2015. gada 12 mēnešos notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 34 330, kas salīdzinājumā ar 2014. gada 12 mēnešiem ir palielinājies par 10,2%. Pērn apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 43 672 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2014. gada 12 mēnešos, savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2015. gada 12 mēnešos ir pieņemti 42 044 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 41,3 miljoni EUR, kas ir par 14,5% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.