Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

SIA Vidzemes Energoceltnieks dalībnieki pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma reorganizāciju, liecina Lursoft dati.

Reorganizācijas veids ir Vidzemes Energoceltnieka sadalīšana, nodalot daļu tā mantas un nododot to iegūstošai sabiedrībai - SIA Woltec. Kreditoru prasības piesakāmas Vidzemes Energoceltnieka biroja adresē Ausekļa ielā 31, Valmierā.

Vidzemes Energoceltnieka pamatnodarbošanās ir elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība, un 2013. gadā tā neto apgrozījums sasniedza jau 17,651 miljonus eiro. Uzņēmums pārskata gadā darbojās ar peļņu 497,773 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka Vidzemes Energoceltnieks 2013. gadā bija darba devējs 318 darbiniekiem.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 1995. gada janvārī dibinātā Vidzemes Energoceltnieka kapitāldaļās savā starpā patlaban dala Jānis Bikiņš, Armands Garkāns un Eva Kola.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāvis AS Latvenergo slēgt līgumu ar elektropārvades trašu tīrīšanas konkursa uzvarētājiem, liecina paziņojums IUB.

Pārvērtējot konkursa rezultātus AS Latvenergo par uzvarētājiem atzinis AS Ferrus, SIA MVR Lux, SIA Baltic Engineering Service, SIA Vidzemes Energoceltnieks, SIA Telms, SIA M&G Projekts, SIA SSG, SIA Ošvalki un SIA Meraks.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā uzņēmumi SIA Fastways, SIA MVR Lux un SIA Vējakalni iesniedza sūdzību IUB saistībā ar AS Latvenergo iepirkuma konkursu par elektropārvades līniju trašu tīrīšanu.

Rezultātā oktobra sākumā IUB aizliedza slēgt AS Latvenergo līgumu ar elektropārvades līniju trašu tīrīšanas iepirkuma konkursa uzvarētāju.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) atkal apstrīdēti 4,5 miljonu vērtā Latvenergo izsludinātā elektropārvades trašu tīrīšanas konkursa rezultāti, liecina informācija IUB.

Pārvērtējot konkursa rezultātus AS Latvenergo par uzvarētājiem atzinis AS Ferrus, SIA MVR Lux, SIA Baltic Engineering Service, SIA Vidzemes Energoceltnieks, SIA Telms, SIA M&G Projekts, SIA SSG, SIA Ošvalki un SIA Meraks.

Tomēr sūdzības par konkursa rezultātiem IUB iesnieguši uzņēmumi SIA Fastways un SIA SSG.

Saskaņā ar IUB lēmumu un sarunu procedūras par elektropārvades trašu tīrīšanu nolikuma prasībām, AS Sadales tīkls atkārtoti izvērtējis iesniegtos piedāvājumus elektrolīniju trašu tīrīšanas nodrošināšanai, stāsta AS Sadales tīkls pārstāve Ilze Rubene. Viņa uzsver, ka elektropārvades līniju trašu tīrīšanas nepieciešamība, lai mazinātu dabas stihiju ietekmi uz elektroapgādes kvalitāti, ir skaidra, tomēr elektropārvades līniju trašu tīrīšanas iepirkums turpina ieilgt SIA Fastways un SIA SSG iesniegto sūdzību dēļ. AS Sadales tīkls līdz 12. novembrim sagatavos un IUB iesniegs skaidrojumu par sūdzību pamatotību.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis slēgt AS Latvenergo līgumu ar elektropārvades līniju trašu tīrīšanas iepirkuma konkursa uzvarētāju, liecina informācija IUB.

Uzņēmumam uzdots 20 dienu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus un pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem, kā arī nosūtīt IUB visu informāciju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

Uzņēmuma Sadales tīkls pārstāve Ilze Rubene portālu db.lv informēja, ka Latvenergo ir saņēmis IUB lēmumu, un tas sīki jāizskata un jāizvērtē, tādēļ uzņēmums tuvākajā laikā sniegs sīkāku informāciju par turpmāko rīcību.

A/s Latvenergo noslēgusi iepirkuma konkursu par elektropārvades līniju trašu tīrīšanu, par uzvarētāju izvēloties astoņus Latvijas uzņēmumus, tostarp arī Konkurences padomes par konkurences kropļošanu šā gada jūnijā sodīto SIA Telms un SIA Vidzemes energoceltnieks. liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka elektropārvades līniju trašu tīrīšanas darbi, kuru kopsumma ir vairāk nekā 4,48 miljoni latu, tiks uzticēti a/s Ferrus, SIA MVR lux, SIA Baltic engineering service, SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Telms, SIA M&G projekts, SIA SSG un SIA Ošvalki.

Paredzēts, ka darbi tiks veikti par 4,5 milj. Ls, kas ir par trim miljoniem latu mazāk nekā tika plānots iepriekš.

Iepirkums tiek veikts termiņā uz diviem gadiem, darbus paredzēts veikt a/s Sadales tīkls 30 reģionālajās nodaļās.

Jāatgādina, ka konkurss atkārtoti tika izsludināts šā gada martā pēc tam, kad, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, a/s Sadales tīkls februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Mažistrādes uzņēmums SIA MVR Lux iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saistībā ar AS Latvenergo iepirkuma konkursu par elektropārvades līniju trašu tīrīšanu, liecina informācija IUB.

Pagaidām gan nav noteikts datums, kad sūdzība tiks izskatīta.

Db.lv jau rakstīja, ka iepirkumu konkursā par uzvarētāju izvēlēti astoņi Latvijas uzņēmumi, tostarp arī Konkurences padomes par konkurences kropļošanu šā gada jūnijā sodītais SIA Telms un SIA Vidzemes energoceltnieks.

Konkursā noskaidrojies, ka elektropārvades līniju trašu tīrīšanas darbi, kuru kopsumma ir vairāk nekā 4,48 miljoni latu, tiks uzticēti a/s Ferrus, SIA MVR lux, SIA Baltic engineering service, SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Telms, SIA M&G projekts, SIA SSG un SIA Ošvalki.

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs.

Šajā mājā agrāk dzīvoja latviešu aktiera, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja, cēsnieka Jura Žagara ģimene.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi Draugiem Group māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā padzīvot atkal,“ stāsta bijušais mājas saimnieks Juris Žagars.

Pirms diviem gadiem atverot darbnīcu un veikalu piine Cēsīs, pilsēta bija krietni klusāka; tagad tā mainās un uzņēmumi attīstās tai līdzi

«Cēsis attīstās, mainās pozitīvi. Koncertzāles pienesums ir nenovērtējams, tas ir acīmredzams. Domāju, ka bez tās Cēsis daudz ko zaudētu – viena liela aktivitāte veicina citas,» uzskata Kristīne Timermane-Malēja, SIA Piine līdzīpašniece. Lai gan Cēsīs nav lielu uzņēmumu un rūpnīcu, viņai šķiet, ka šai pilsētai tie pat nepiestāvētu un nav vienmēr obligāti vajadzīgi – ir labi arī tad, ja pilsētā ir daudz mazu, pašpietiekamu uzņēmumu. Kristīne priecājas, ka daudzas ģimenes atgriežas Cēsīs; ir arī citi, kuri vēlētos to darīt, bet pagaidām neredz iespēju, jo, ja pašiem nav īpašuma, atrast mājokli īrei nav viegli un ne visiem ir iespēja atrast darbu Cēsīs, strādāt attālināti vai radīt sev pašam darba vietu. Šobrīd Cēsīs veidojoties kopdarba telpa, ir mākslinieku rezidences, ir vairākas jaukas kafejnīcas un veikaliņi. «Pilsētā ir kustība, tā attīstās, bet vēl nav ne tuvu līdz vēlamajam. Cilvēku skaits ir samērā mazs, taču nav tā, ka nebūtu vērts strādāt un būtu «jāklapē» veikals ciet. Apmeklētāju skaits pieaug, noskaņojums ir pozitīvs,» raksturo Kristīne. Viņu iedvesmo tas, ka cilvēkiem patīk viņas veikals. Protams, daļa apmeklētāju atnāk papriecāties un atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veikalā piedāvātās Latvijas preces. Tomēr ir izveidojies arī pastāvīgo pircēju loks, kuri iepērkas regulāri.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group nodibinājis uzņēmumu “Mājas Cēsīs” ar mērķi radīt mūsdienīgas un videi draudzīgas dzīvesvietas Cēsīs, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkvnieks.

Sākotnēji tiks izveidots 30 energoefektīvu īres māju ciemats “Mājas Cēsīs Cīrulīšos”. Visas mājas būs ne tikai aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un pieejamas dažādās platībās, bet arī ciemata izbūvē tiks ievērotas visas mūsdienu cilvēku vajadzības apkārtējas vides labiekārtošanā. Ciematā būs ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, kā arī zaļa ārtelpa.

Plānots, ka pilsētas mācību iestāžu pedagogiem būs iespēja saņemt 50% atlaidi no īres maksas.

“Cēsīs dzīvot ir forši, ja ir kur dzīvot. Pilsēta strauji attīstās, bet dzīvesvietu trūkums neļauj šim procesam notikt ar pilnu jaudu. Šīs īres mājas dos iespēju ikvienam izmēģināt dzīvot Cēsīs un veicinās pilsētas dzīvojamā fonda attīstību,” jaunu ieceri komentē J.Palkavnieks.

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Tuvākajos gados Cēsīs iecerēts piesaistīt vairāk ražojošu uzņēmumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raksta galerijā - DB viesojas Cēsīs.

Lai ražojoši uzņēmumi nākotnē Cēsīs varētu attīstīties, ir izstrādāts t.s. degradēto teritoriju revitalizācijas plāns, kas paredz, ka savulaik ražošanai paredzētajās, bet tagad nolaistajās zonās, piemēram, Robežu ielas rajonā, tiks izveidots industriālais parks. Interese par to ir jau tagad, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Patlaban lielākie uzņēmumi Cēsīs pārstāv pārtikas, transporta un mazumtirdzniecības sektoru, un līderis ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 44,6 milj. eiro lielu apgrozījumu 2015. gadā (par pērno gadu datu vēl nav) ir AS Cēsu alus.

«Investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju esam Latvijas galvgalī. Nākotnē turpināsim labiekārtot degradētās teritorijas, izveidojot vietas ražojošiem uzņēmumiem. Tāpat turpināsim ceļu projektus, veiksim energoefektivitātes pasākumus, piemēram, Cēsu Izstāžu namā, Pastariņa sākumskolā, atjaunosim tūrisma objektus,» sola J. Rozenbergs.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A, ceturtdien, 23.jūlijā oficiāli atklājis savu 55. degvielas uzpildes staciju, kas atrodas Cēsīs - DUS Cēsis Saulrīti, informē uzņēmumā.

Jaunais DUS atrodas Vaives pagastā, Cēsu novadā, Piebalgas 99A, un kopskaitā šī ir trešā VIRŠI-A degvielas uzpildes stacija Cēsīs. DUS Cēsis Saulrīti atvēršana pilsētā ir radījusi sešas jaunas darba vietas.

DUS Cēsis Saulrīti klientiem ir atvērts jau kopš maija, bet lielāki atvēršanas svētki tiek atzīmēti šonedēļ - Cēsu pilsētas svētku nedēļas ietvaros. Arī šī VIRŠI-A DUS ir modernizēta atbilstoši uzņēmuma koncepcijai. Tajā izveidots veikals, uzstādīti jaunās paaudzes degvielas sūkņi, labiekārtota apkārtējā teritorija, kā arī izveidota āra atpūtas zona ar galdiņiem un krēsliem.