Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.

Krievija allaž bijusi unikāla valsts, kas ir mācējusi katru mazāko notikumu pavērst par labu sev, neuztraucoties par to, ka visa pārējā Eiropa un nereti arī pasaule ļoti labi saprot – kārtējais spertais solis nekādi nav uzskatāms par objektīvu. Šoreiz runa ir par visnotaļ skumīgo stāstu par vairākiem Latgalē mītošiem rukšiem, kuri ir saķēruši cūku mēri un kuru turpmākais liktenis tādējādi ir saistīts ar došanos pa skuju taku.

Protams, ir jāveic visi tie pasākumi, ar kādiem šādos gadījumos parasti jārēķinās, un vismaz ir jāmēģina likvidēt slimības cēloni – pa Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas mežiem klīstošās slimās mežacūkas. Tomēr krievi ir nosprieduši, ka ar to vien šī cūciskā lieta nebūt nebūs atrisināta, un pieņēmuši lēmumu, ka dzīvās cūkas, to sperma, kā arī cūkgaļa no Latvijas lielajā Krievzemē nav ievedama. Aizliegumu ievest dzīvās cūkas vēl vismaz teorētiski varētu saprast – nevar taču pieļaut, ka daži slimie latvju rukši aplipina visu plašo Krievijas cūku saimi. Tiesa gan, tieši no dzīvo cūku vešanas aizlieguma uz Krieviju mūsu cūkaudzētājiem, kā mēdz teikt, ne silts, ne auksts – ierobežojums ir spēkā jau ilgāku laiku, tādējādi šobrīd neviens no mūsu uzņēmējiem šādas darbības neveic.

Laika periodā no 25.septembra līdz 6.oktobrim saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti joprojām apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu gan atrastajām, jau beigtajām, gan nomedītajām meža cūkām, informē Pārtikas un Veterinārais dienests.

Āfrikas cūku mēris apstiprinājies 9 atrastajām beigtajām meža cūkām Ziemeļvidzemē: 6 Burtnieku novada Rencēnu pagastā un 3 Strenču novada Jērcēnu pagastā.

Arī Latgalē ĀCM apstiprināts 2 atrastajām beigtajām meža cūkām: vienai Ludzas novada Cirmas pagasta un vienai Daugavpils novada Līksnas pagastā.

ĀCM apstiprinājies arī vienai nomedītajai meža cūkai Dagdas novada Asūnes pagastā.

Līksnas pagastā un Asūnes pagastā ĀCM meža cūkām konstatēts pirmo reizi.

Tādējādi patlaban ĀCM ir skāris 119 mežacūku 10 novadu 25 pagastos.

Mājas cūkām Āfrikas cūku mēris pēdējo reizi konstatēts 19.septembrī.

Pēc trīs nedēļu pārtraukuma mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

No šonedēļ saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprinājuši ĀCM vīrusu sešām mājas cūkām Valkas novada Ērģemes pagastā. Dzīvnieku novietnē tika turētas 43 mājas cūkas, piektdien tiek veikti visi slimību apkarojošie pasākumi, tostarp dzīvnieku līķu iznīcināšana un novietnes dezinfekcija.

No 29.augusta nav apstiprināti jauni ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām, savukārt Ziemeļvidzemē pēdējais ĀCM gadījums mājas cūkām bija konstatēts 12.augustā Valkas novada Ērģemes pagastā.

ĀCM apstiprinājies ar 10 meža cūkām – gan nomedītajām, gan atrastajām gan Vidzemē, gan arī pēc ilgāka laika Latgalē.

PVD informē, ka Vidzemes pusē ĀCM konstatēts divām nomedītajām meža cūkām - vienai Strenču novada Jērcēnu pagastā un vienai Burtnieku novada Ēveles pagastā, kā arī 8 atrastajām beigtajām mežā cūkām. No tām: vienai atrastajai beigtajai meža cūkai Madonas novada Ļaudonas pagastā, vienai Valkas novada Ērģemes pagastā un vienai Daugavpils novada Skrudalienas pagastā un 5 Burtnieku novada Ēveles pagastā.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta Krēsliņos uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē Mangalica šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā.

Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta Mangalica cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis ir iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim, četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.

«Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas,» stāsta G.Rikveilis.

Kādā saimniecībā Alojas novada Staiceles pagastā vienai no 14 mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā šis ir trešais mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri šajā gadā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Jau svētdien, 9. augustā, PVD saimniecībā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai.

Ap slimības skarto dzīvnieku novietni trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis.

Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vismaz 40 dienas pēc slimības skartās saimniecības dezinfekcijas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 2 piemājas saimniecībās mājas cūkām Dagdas novada Ķepovas un Bērziņu pagastā un vienai atrastajai meža cūkai Ērģemes pagastā, Valkas novadā, informē PVD.

Ērģemes pagastā atrastais meža cūkas sivēns bija tuvu pirms tam atrastās, inficētās meža cūkas atrašanās vietai.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā Bērziņos Āfrikas cūku mēris konstatēts divām mājas cūkām, saimniecībā kopumā bija četras cūkas. Savukārt Ķepovas pagasta saimniecībā Āfrikas cūku mēris apstiprinājās vienai mājas cūkai, saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts 26 meža cūkām un 19 mājas cūkām 11 piemājas saimniecībās. Patlaban ir iznīcinātas 185 mājas cūkas.

P

VD inspektori ir uzsākuši pārbaudes Ziemeļvidzemes reģiona saimniecībās. Pārbaužu laikā tiks apsekotas visas mājas, lai pārliecinātos vai tajās netiek turētas mājas cūkas. Pārbaužu laikā laboratoriskai izmeklēšanai tiks ņemti asins paraugi.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju no dzīvnieku īpašnieka par mājas cūku saslimšanu Daugavpils novada Dubnas pagastā, nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu un noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana.

Pēc slimības atklāšanas PVD ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Aizvadītajās brīvdienās Salacgrīvas novada Ainažu pagastā konstatēts mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.

Saslimšana konstatēta piemājas saimniecībā ar astoņām cūkām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, informē dienests.

Par cūku turēšanu nebija paziņots Lauksaimniecības datu centram, proti, cūku turēšana nebija reģistrēta, tāpēc PVD ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimības atklāšanas, slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Šodien saņemto laboratorisko analīžu rezultāti liecina, ka vēl divām atrastajām meža cūkām apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Patlaban Āfrikas cūku mēra vīruss apstiprināts 7 meža cūkām un 3 mājas cūkām. Meža cūku līķi tika likvidēti, tos sadedzinot.

PVD inspektori aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 324 saimniecības. No tām tikai 69 novietnēs tiek turētas cūkas. Pārbaužu laikā inspektori 26 novietnēs konstatēja cūku kustības pārkāpumus: nebija ziņots par to pirkšanu un pārdošanu. Šobrīd nav konstatētas nereģistrētas cūku novietnes. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 355 asins paraugi. Jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām nav konstatēti.

PVD norāda, ka aicina cūku turētājus par savā īpašumā esošajām mājas cūkām ziņot Lauksaimniecība datu centram (LDC) un veikt novietnes reģistrāciju. Cūku saslimšanas vai ārkārtas situācijas gadījumā kompensāciju varēs saņemt tikai tie, kuri būs reģistrējuši cūkas.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir noņēmuši paraugus mājas cūkām Skaistas pagasta dzīvnieku novietnē, kurā ir aizdomas par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), informē PVD.

Novietnē tiek turētas vairāk nekā 200 cūkas un tā atrodas Āfrikas cūku mēra jau iepriekš noteiktajā karantīnas un uzraudzības teritorijā.

PVD inspektori saņēma informācija no cūku novietnes par cūku veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un cūku nobeigšanos. Līdz laboratorisko analīžu saņemšanai tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Brīvdienās Āfrikas cūku mēra vīruss konstatēts vienai mājas cūkai Dagdas novada Svariņu pagastā, kur novietnē tika turēta 21 cūka, kā arī divās saimniecībās Bērziņu pagastā. Vienā saimniecībā ĀCM konstatēja 4 mājas cūkām, dzīvnieku novietnē bija 11 nobarojamās cūkas un 1 cūkai piemājas saimniecībā, kura saslima un nobeidzās.

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

«Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,» tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vidzemes saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Preimane.

Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – «tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros», teikusi S. Preimane. Kunturi ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezinot neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā esot daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem, norāda laikraksts.

Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. «Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,» ministra teikto citēja LETA.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Neretas novada Neretas pagasta zemnieku saimniecībā «Upes Svajāni» konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimības dēļ saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi!

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Rankas pagasta Zaļumu saimniecībā naktī uz 21.jūliju meža cūkas «uzarušas» hektāru nopļautas ganību zemes, kā arī vēl nenopļautās ganības un vēl nolīdzinājušas līdzās esošo kartupeļu lauku 0,4 hektāru platībā, kas atrodas gandrīz vai pie pašām mājām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Es neesmu no tiem, kas skrien par katru sīkumu sūdzēties. Taču šādā situācijā, kad mums neliek mieru meža cūkas, gribētos, lai vismaz būtu iespēja kaut kur vērsties pēc padoma, ko darīt. Nekur nekādas atbildes nav. Interesanta situācija ir mūsu valstī. Ir daudz iestāžu, bet nevienā nejūtam nekādu atsaucību,» saka Zaļumu saimniece Sandra Krišjāne.

Šis neesot pirmais gadījums, kad Zaļumu piemājas saimniecība cietusi no meža cūkām. Maijā nelūgtie ciemiņi jau divas reizes uzrakuši ganību zemi. Lai saglābtu tīrumu, tas pavasarī divas reizes kultivēts. Taču tādā apjomā kā tagad meža cūkas Zaļumu saimniecībā vēl nekad nav darbojušās. Ir sajūta, ka te pāri brāzies cūku viesulis! «Nav runa par kompensācijas saņemšanu. Nekā tamlīdzīga. Mums tie lauki nav apdrošināti. Mums ir neliela saimniecība ar nedaudz lopiem, ganībām un kartupeļu lauku pašu vajadzībām,» skaidro S.Krišjāne. Saimniece apzinās, ka meža cūku apskādētā zeme būs jāuzar, bet par to var sekot soda sankcijas.